Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
14. jūlijs, 2012
Drukāt

Mācību literatūras iegādei skolām plāno piešķirt vēl 258 902 latus

Foto-LETAFoto-LETA

Valsts budžeta grozījumos mācību literatūras iegādei vispārizglītojošām skolām šogad plānots piešķirt papildu 258 902 latus. Šā gada valsts budžetā mācību literatūras iegādei bija atvēlēti 407 188 lati, līdz ar to pēc papildu līdzekļu piešķiršanas kopējais šim mērķim paredzētais finansējums pieaugs līdz 666 090 latiem.

Pērn mācību literatūras iegādei budžetā bija atvēlēti 157 000 latu, taču papildus tika nodrošināti vēl 250 000 latu svešvalodu un vēstures mācību literatūras iegādei.

Kā ziņots, no nākamā gada valsts budžetā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mācību līdzekļiem prasīs vienu miljonu latu, lai varētu nodrošināt Ministru kabineta noteikumos noteikto finansējumu 7 latus vienam skolēnam.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis iepriekš stāstīja, ka pašvaldības iegulda ļoti atšķirīgu naudas summu mācību līdzekļu iegādei, piemēram, Garkalnes pašvaldība pagājušajā gadā mācību līdzekļu iegādei vienam skolēnam atvēlējusi 26 latus, kamēr 15% no aptaujātajām 93 pašvaldībām varējušas atvēlēt tikai līdz trijiem latiem.

Jūlija sākumā valdībā tika uzklausīts informatīvais ziņojums “Par mācību literatūras nodrošinājumu vispārējās izglītības iestādēs” un ministrijai uzdots nākamā gada sākumā informēt valdību par paveikto mācību materiālu digitalizēšanā.

IZM ziņojumā teikts, ka plānojot izglītības ieguvei valsts galvota finansējuma jeb vaučeru sistēmas ieviešanu, katra izglītojamā vaučerī jāparedz Ministru kabineta noteikumos noteiktais finansējums 7 lati vienam skolēnam. Ņemot vērā mācību literatūras izdevumu sagatavošanas, proti, autoratlīdzību un ražošanas izmaksu pakāpeniska pieauguma tendenci, šī summa būtu palielināma vismaz līdz 14 latiem. 2001.gadā viena mācību grāmata maksāja vidēji 3 latus, tad 2012.gadā – 5,20 latus.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis sarunā ar žurnālistiem iepriekš uzsvēra, ka normatīvajos aktos jāveic izmaiņas, kas paplašinātu mācību līdzekļu loku, jo turpmākajos gados mācību procesā aizvien vairāk tiks izmantoti digitālie mācību līdzekļi, kas ļautu samazināt vecāku tēriņus par mācību līdzekļiem, jo īpaši tas attiecināms uz dārgajām darba burtnīcām, kas vecākiem jāiegādājas par saviem līdzekļiem.

Tāpat viņš atzina, ka iepriekšējos gados mācību līdzekļu iegādei no valsts budžeta ir atvēlēts nepietiekams finansējums, kā dēļ mācību līdzekļu nodrošinājums dažādās skolās ir ļoti atšķirīgs.

Viņš norādīja, ka lauku skolās nodrošinājums ar mācību grāmatām ir labāks un ir skolas, kur vecākiem nav jāiegādājas neviena mācību grāmata. Arī atsevišķas lielo pilsētu skolas ir labi nodrošinātas ar mācību grāmatām.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+