Latvijā
Sabiedrība

Mācītāji: novērsties no bēgļiem nebūtu kristīgi25


Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāle.
Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāle.
Foto-LETA

Vai Latvijai jāuzņem svešai reliģijai un kultūrai piederoši bēgļi?

Edgars Cakuls, Rīgas Vissvētākās Trīsvienības draudzes prāvests:

“No kristīgā viedokļa tas ir pienākums – palīdzēt nelaimē nonākušajiem. Taču nav precīzi definēts, vai uzņemam cilvēkus, kuri izdzīti no mājām kara dēļ un kuriem draud nāves briesmas, vai uzņemam tos, kas vajadzīgi kā darbaspēks. Ja pirmais variants, tad man kā kristietim tur nav ko iebilst. Ja otrais gadījums, tad kādēļ simtiem tūkstošu mūsu pašu cilvēku bija spiesti paši doties meklēt ekonomisku glābiņu citur? No šāda aspekta valdības rīcība izskatās pat amorāli – vispirms no valsts spiesti izbraukt pamatiedzīvotāji, pēc tam viņu vietā tiek ievesti ārzemnieki, lai kompensētu darbaroku trūkumu. Ja valsts atbildīgi vēlas risināt šo problēmu, ekspertiem jāizvērtē, kā atšķirīgas kultūras cilvēki spēs sadzīvot ar mūsu tradīcijām un kultūru. Lai nerastos kādi konflikti un citi riski, ko ļoti precīzi aprakstījis arī jūsu komentētājs Franks Gordons. Pats savā dzīvē gan esmu saticis ļoti daudz musulmaņu, bet neviens nav bijis agresīvs ticības atšķirību dēļ.”

Kaspars Simanovičs, Rīgas Lutera draudzes mācītājs:

“Atbilde uz jūsu jautājumu ir – viennozīmīgi jā. Ja mēs raugāmies no teoloģiskā, bibliskā viedokļa, tad īpaši jau Vecās Derības morālais imperatīvs balstās izredzētās tautas pašu pieredzē – kā ebreju tauta Mozus vadībā izkļuvusi no verdzības Ēģiptē. Kad Dievs dod baušļus un norādījumus, kā tālāk dzīvot, kā īstenot savu brīvību, tad tie visi centrējas ap vienu vienkāršu atziņu – atceries, kā gāja tev pašam, un nedari pāri citiem cilvēkiem – nedari pāri svešiniekam, nedari pāri atraitnei, bārenim. Respektīvi – ja tev ir tāda iespēja, pieņem tos, kuriem klājas grūtāk nekā tev, kuri vājākās pozīcijās nekā tu pats. Tie pārsimts cilvēki nekādā veidā nerada apdraudējumu ne mūsu drošībai, ne ekonomikai, ne reliģijai, ne kultūrai. Man drīzāk izskatās, ka daži politiķi izmanto tādas dabiskas cilvēka izjūtas kā bailes no svešā, lai uzkurinātu emocijas un stiprinātu savas politiskās pozīcijas.”

Raimonds Locs, Bauskas baptistu draudzes mācītājs:

“Mums kā kristiešiem jāizrāda sapratne, līdzcietība un palīdzība arī pret citu reliģiju un kultūru pārstāvjiem. It sevišķi, ja viņi vēršas pie mums pēc palīdzības. Manuprāt, nebūtu pareizi uz ikvienu islāmistu skatīties kā uz neprognozējamu un bīstamu personu. Tikpat neprognozējams un bīstams var būt arī fanātisks kristietis. Vēl viens iemesls palīdzēt ir tas, ka savulaik citas valstis līdzīgā situācijā palīdzēja mūsu vecākiem un vecvecākiem, kuri bēga no represijām. Kristietības pirmsākumos arī kristieši Romas impērijā tika vajāti, bija spiesti slēpties un doties bēgļu gaitās. Tas ir valdības jautājums, bet mēs no baznīcas viedokļa un savas konfesionālās piederības neredzam nekādus pretargumentus, ka šie cilvēki nevarētu te braukt. Gluži otrādi! Vienlaikus gluži praktisku iemeslu dēļ nevajadzētu pieļaut, lai uz Latviju plūst bēgļu tūkstoši, jo tādu daudzumu mēs vienkārši nespēsim nodrošināt ar nepieciešamo.”

Nikolajs Tihomirovs, Latvijas pareizticīgo baznīcas Sinodes loceklis:

“Mēs savā lokā šādu jautājumu nevērtējam. Tas ir politiķu jautājums, bet mēs cenšamies politikā nejaukties. Arī publisku viedokļa izteikšanu varētu uzskatīt par iejaukšanos un ietekmēšanu, tādēļ atturamies no komentāriem. Turklāt baznīcas vadībai nav pieejama visa tā informācija, kas politiķiem, lai varētu izdarīt pilnvērtīgus secinājumus. Vispārīgi runājot, tas ir pats par sevi saprotams, ka jāpalīdz grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Taču, kā to vislabāk izdarīt, ir jautājums, kur politiķiem un sabiedrībai diskusijas ceļā jānonāk pie kopsaucēja.”

UZZIŅA

6. jūlijā Ministru kabinets apstiprināja, ka Latvija divu gadu laikā Eiropas Savienības pārvietošanas programmas un mītnesvietas maiņas programmā solidāri uzņems kopumā 250 bēgļus, kuriem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

9. jūlija neformālā Tieslietu un iekšlietu padomē Luksemburgā tika panākta vienošanās par 20 000 bēgļu pārvietošanu no trešajām valstīm, no kuriem Latvija 
uzņems 64 bēgļus. Savukārt par 
40 000 bēgļu pārvietošanu no Itālijas un Grieķijas galīgā vienošanās Luksemburgā vēl netika panākta.

Jautājums par bēgļu uzņemšanu Latvijā radījis nesaskaņas koalīcijas partiju vidū. 10. augustā šo jautājumu iecerēts skatīt koalīcijas sanāksmē.

LA.lv