Mācītājs Ivo Pavlovičs žurnālistu uzmanības lokā bijis vairākas reizes. Viņš gan uzskata, ka tas noticis ne no viņa paša atkarīgu iemeslu dēļ.
Mācītājs Ivo Pavlovičs žurnālistu uzmanības lokā bijis vairākas reizes. Viņš gan uzskata, ka tas noticis ne no viņa paša atkarīgu iemeslu dēļ.
Foto – Artis Drēziņš

Saruna ar Ivo Pavloviču — mācītāju, kurš izglāba cilvēku 16

Pēterupes un Skultes draudžu mācītājs Ivo Pavlovičs uz šo sarunu piekrita negribīgi. Gan tāpēc, ka nealkst mediju uzmanības (esot jau pietiekami dzeltenajā presē izvazāts), gan visvairāk tāpēc, ka viņam ir svarīgi saglabāt cilvēku uzticību. Es jau neslēpu, ka sarunas iemesls ir notikums 1. jūnijā Saulkrastos, kad mācītājs savaldīja ar ieroci bruņotu cilvēku. Vienojamies, ka par konkrēto notikumu I. Pavlovičs stāstīs tik daudz, cik pats gribēs, bet galvenokārt runāsim par to, kas cilvēku noved līdz šādām situācijām, bet, ja tas tomēr notiek, kā no tām izkļūt.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

[wrapintext][/wrapintext]

Bet pirms sarunas īsumā atgādināšu, kā Saulkrastos notikušais, pēc policijas stāstītā, tika atspoguļots ziņu aģentūrās. 1. jūnijā Saulkrastu policijas iecirkņa darbinieki saņēmuši izsaukumu no kāda iedzīvotāja, kurš ziņoja, ka pilsētas centrā privātmājā starp vīru un sievu norisinās skaļš konflikts, bijuši dzirdami šāvieni. Kad policijas ekipāža ieradusies notikuma vietā, vīrietis jau bija aizbēdzis. Izrādījies, ka starp 1965. gadā dzimušu Saulkrastu iedzīvotāju un viņa sievu izcēlies konflikts, jo viņš vēlējies doties ar auto uz veikalu pēc grādīgajiem dzērieniem, taču sieva viņam neesot ļāvusi to darīt, jo viņš bijis pamatīgi iereibis. Tajā brīdī vīrietis kļuvis agresīvs un izcēlies strīds. Mājā tika atrasta bise, bet policisti noskaidroja, ka vīrieša īpašumā esot arī pistole, kuru, visticamāk, viņš paņēmis līdzi. Tā kā vīrietis bija bruņots, meklēšanā tika iesaistīti ievērojami policijas spēki – vīri no Speciālo uzdevumu bataljona, pretterorisma vienības “Omega” kaujinieki, kā arī kinologs ar suni. Vēlāk policisti saņēma zvanu no vietējā mācītāja, kurš teica, ka viņam esot izdevies nomierināt agresīvi noskaņoto kungu, un drīz pēc tam vīrietis tika nogādāts policijas iecirknī. Policijā skaidrots, ka vīrietis agrāk nav nonācis likumsargu redzeslokā, kā arī noskaidrots, ka abi ieroči bijuši legāli, taču pēc šā pārkāpuma gan bise, gan pistole ir atsavināta un ieroču nēsāšanas atļauja tiks anulēta. Par notikušo sākts kriminālprocess, ziņo LETA.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Jūs pārmetat žurnālistiem, ka “dzeltenīgi” tiek atspoguļoti notikumi, kuros iesaistāties. Bet vismaz 1. jūnija gadījumu, manuprāt, visi novērtēja pozitīvi, kā drosmīgu rīcību, par ko jums nebūtu ko kaunēties un uz ko daudzi nebūtu sadūšojušies.

I. Pavlovičs: – Es neesmu meklējis publicitāti, bet paudis savu nostāju un attieksmi. Arī agrāk neesmu darījis vai teicis ko tādu, par ko man būtu jākaunas. Ja ir runa par šo pēdējo gadījumu, tad es nevis lepojos, bet priecājos, ka viss beidzās labi. Galvenais – tiek aizmirsts, ka tā nav tikai mana rīcība, bet ir arī otrs cilvēks, kuru es centos izglābt, ka viņam ir ģimene. Kas parādījās ziņās un to komentāros… No kurienes vispār rodas ziņas? Sēdēju policijā un sniedzu liecības, bet ziņas jau riņķoja interneta portālos! Man un policijai vēl bija daudz kas jānoskaidro, bet ziņu portāliem jau viss bija skaidrs…

– Saulkrastos jau bija daudz ļaužu, kas vēroja notiekošo.

– Jā, daudz.

Pirms pāris gadiem sieva lidostā izlasīja ziņu, ka Rīgā tiks prezentēta grāmata “Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un “Diena, kad Rūta bija Rihards”, un par to pateica man. Pa nakti internetā šo grāmatu izlasīju un nolēmu, ka man kā kristīgam cilvēkam un mācītājam uz šo pasākumu jāaiziet. Apsēdos pirmajā rindā, lai visu labi redzētu un dzirdētu.

– Vai ar Konsistoriju šo rīcību saskaņojāt?

– Nē, es jau negāju baznīcas vārdā, bet vienkārši kā kristietis. Pēc tam daži žurnālisti mani gribēja uztaisīt par skandālistu, bet es uzvedos korekti, tikai divus jautājumus uzdevu: kāpēc tik pēkšņi šīs jaunās metodes bērnu dzimumaudzināšanā tiek ieviestas bez plašākas diskusijas sabiedrībā, vai tās ir izpētītas un vai konkrētajā bērnudārzā, kur jau grāmata tika rādīta bērniem, visi bērnu vecāki tam piekrituši? Man nevarēja atbildēt, tikai pārmeta nekompetenci.

– Tas bija jūsu pirmais izgājiens plašākā sabiedrībā?

– Kad vēl nebiju mācītājs, Latvijas Televīzijā vadīju raidījumu “Kristīgā pasaule”, nu jau vairākus gadus reizi mēnesī man ir raidlaiks kristīgā radio raidījumā “Vakara svētbrīdis”. Bet mācītājs jau vispār ir publiska persona. Ir bijušas intervijas un publikācijas.

Reklāma
Reklāma

– 1. jūnijā Saulkrastos publisks kļuvāt ļoti fiziskā, neierastā un, runāsim atklāti, bīstamā veidā…

– Jā, bet ne no manis atkarīgu iemeslu dēļ. Es nevēlētos publiskot detaļas par šo cilvēku. Tur bija virkne lietu, kas noveda pie tā, ka viņš paņēma šaujamo, aizgāja no mājām, veica šāvienus, un virkne detaļu, kas pēc tam daudz ko izskaidroja un noveda pie tā, ka viņš nolika ieroci.

– Jūs viņu atbruņojāt!

– Šis cilvēks meklēja pie manis palīdzību – saņēmu no viņa zvanu, kad biju Rīgā. Cilvēks saprata, ka nonācis nelāgā situācijā. Kad atsteidzos uz Saulkrastiem, sapratu, ka situācija ir ļoti nervoza un nopietna. Policijas specvienības “Omega” puiši maskās, norobežota teritorija. Kopējā noskaņa: sliktais ar ieroci skraida pa pilsētu un šaudās.

– Tas nozīmē, ka policistiem ir visas tiesības lietot ieročus, šis sliktais jāsavalda, kamēr nenotiek traģēdija.

– Tāds ir policistu darbs. Priekš manis nav sliktu cilvēku. Ir cilvēks, kurš konkrētajā mirklī rīkojas aplami. Mēģinu cilvēku nodalīt no tā, ko viņš dara. Cilvēki mēdz arī ne savas vainas dēļ nonākt situācijās, kad dara lietas, ko pēc tam nožēlos.