Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
27. septembris, 2013
Drukāt

Madara Repše aicina “izgaršot” Āfriku

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Madaras Repšes fotogrāfija

Viesnīcas “Port Hotel” telpās līdz 30. septembrim skatāma Madaras Repšes fotoizstāde “Taste Africa”, kurā būs apskatāmas 33 fotogrāfijas. Madara ir labdarības organizācijas “Global H2O” oficiālā fotogrāfe, kas palīdz cilvēkiem Ugandā tikt pie tīra dzeramā ūdens.

Arī šī izstāde ir saistīta ar labdarību, jo sadarbībā ar palidzesim.lv visi ienākumi par izsolītajām fotogrāfijām tiks ziedoti jauniešiem, dodot iespēju apmeklēt dažādus radošos kursus.

Pirms diviem gadiem Latvijā bija skatāma Madaras pirmā fotoizstāde “Moments in Uganda”, kas bija kā jaunas fotogrāfes publiskā pieteikšanās. “Tas bija cieši saistīts ar manu darbu labdarības organizācijā “Global H2O”, kas ir milzīgs iedvesmas avots un sākums manai mīlestībai pret Āfriku. Lai arī iepriekš biju plānojusi, ka mana nākamā izstāde būs saistīta ar pavisam citu tēmu, dažādu apstākļu sakritības dēļ tā atkal ir Āfrika. Nenoliedzami – nekur no tās nevaru “aizbēgt”, jo dzīvoju šeit un saikne ar katru dienu tikai pieaug. Varu teikt, ka daļēji tā būs kā turpinājums manai pirmajai izstādei,” atklāj Madara.

“Port Hotel” šogad uzsāka projektu “Kruīzs apkārt garšas pasaulei”, kur katrs no mēnešiem tiek veltīts kādai noteiktai valstij vai kontinentam. Septembris ir veltīts Āfrikai.

“Izstādes nosaukums radās ļoti organiski: vai vēl kodolīgāk varētu pateikt, kā ar aicinājumu “Izgaršot Āfriku!” gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Ēdieni, dzērieni – fiziskam baudījumam, bet sirdij un dvēselei – ar acīm, noskaņu un emocijām,” teic Madara.

Viņa centās atlasīt darbus, kas būtu estētiski baudāmi un raisītu pozitīvas emocijas, kas būtu ar tādu labu pēcgaršu. “Cenšos parādīt pavisam mazu daļiņu no Āfrikas skaistuma. Tik apbrīnojamu dabu, cilvēkus un dažādo līdzāspastāvēšanu!”

Madarai vēl nav bijušas izstādes citās valstīs, bet viņa atklāj, ka plāni par izstādēm ir gan Luandā, gan Minhenē. Tas gan esot finanšu un laika jautājums. Meklējot informāciju par Madaru, pamanīju, ka viņa ir pieminēta arī “National Geographic”. Madara nosmej, “man ir tikai maziņš foto profils viņu mājaslapā, kas ir daudziem fotogrāfiem, jo ik pa laikam kāda fotogrāfija tiek iesūtīta kādam konkursam. Citas nopietnākas saistības man nav. Taču nenoliegšu – mani lielākie sapņi ir saistīti ar “National Geographic”, sākot ar viņu foto semināriem.”

Rakstot par Madaru, nevar nepieminēt labdarību. “Labdarība man nozīmē ļoti daudz. Esmu cieši pārliecināta, ka laimīgs cilvēks ir tas, kurš nesavtīgi palīdz citiem. Šādi cilvēki man vienmēr ir izraisījuši vislielāko cieņu un apbrīnu. Man šī vēlme palīdzēt laikam ir no manas mīļās vecmāmiņas Irēnas, kura mani uzaudzināja un pie kuras dzīvoju līdz 16 gadu vecumam. Tāda vienkārši esmu. Ja arī pašai gandrīz nekā nebūs, dalīšos, mēģināšu rast iespēju palīdzēt. Tikai, redzot smaidu cilvēku acīs, vienkārši jūtos laimīga,” nosaka Madara un piebilst, ka bijis sāpīgi dzirdēt pāris komentārus par pirmo izstādi, kur no izsoles iegūto naudu ziedojusi Āfrikas projektam.

“Man pārmeta, ka labāk būtu palīdzējusi Latvijai, nevis kaut kādai Āfrikai. Bet ar ko tad tik ļoti tā atšķiras? Tur taču arī ir cilvēki ar sirdi, dvēseli, vajadzībām un nesalīdzināmi lielāku trūkumu. Mēs, latvieši, vēl esam ļoti “bagāti”.

Vienmēr esmu vēlējusies palīdzēt un atbalstīt labdarību Latvijā. Tāpēc esmu ļoti priecīga par šo izstādi un sadarbību ar “Port Hotel” un palidzesim.lv. No sirds ceru, ka cilvēkiem patiks manas fotogrāfijas un viņi tās iegādāsies.” Lai gan visi ziedojumi no fotogrāfijām paliks Latvijai, būs arī ziedojumu kastīte “Global H2O”, un Madara uzsver, ka katrs ziedotais santīms, latiņš ir patiesi zelta vērtībā!

Arī tagad, pēc savas otrās izstādes, Madara sevi sauc par “amatieri”. “Atskaitot semināru, praksi Minhenē, visu esmu apguvusi pašmācības ceļā un katru dienu cenšos sevi pilnveidot gan praktiski, gan teorētiski. Apzinos, ka ne jau oficiālais papīrs ir tas, kas tevi padara par lielisku fotogrāfu, bet gan darbi. Mācību maksa skolā, ko esmu “noskatījusi”, ir milzīga, un es to nekādi nevaru atļauties, lai kā vēlētos. Bet man arī ļoti patīk “nepareizība”, pārkāpt “pareizos” likumus – jocīgie kadrējumi, ēnojumi,” smaidot nosaka Madara.

Pievienot komentāru

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+