Jaunajiem mūziķiem sagatavot mākslinieciski augstvērtīgus koncertus palīdzēs vijolniece, JVLMA profesore Eva Bindere.
Jaunajiem mūziķiem sagatavot mākslinieciski augstvērtīgus koncertus palīdzēs vijolniece, JVLMA profesore Eva Bindere.
Foto: LETA

“Made in the USSR” – koncerts un saruna par politiku mākslā 0

Koncertā “Made in the USSR”, kas 21. februārī skanēs Lielajā ģildē, būs ne tikai 30. gadu dejiskie ideāli, 50. gadu Kremļa ēna un 80. gadu barokālās spēles, bet arī saruna par to, kā politiskā un sociālā situācija valstī ietekmē vai neietekmē komponista mūzikas valodu un izteiksmes intonāciju, portālu LA.lv informēja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) sabiedrisko attiecību speciālsite Sondra Lāce.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Sava kādreizējā mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Olari Eltsa vadībā LNSO spēlēs Alfrēda Šnitkes krāsaino un kontrastaino Otro concerto grosso un divus Dmitrija Šostakoviča opusus – vieglās mūzikas svītu, kas kļūdas dēļ pazīstama ar nosaukumu “Otrā džeza svīta”, un monumentālo Desmito simfoniju. Šnitkes koncerta atskaņojumā solistes būs vijolniece Eva Bindere un čelliste Kristīne Blaumane.

Alfrēdu Šnitki atceramies kā izcilu stilizētāju postmodernistu, taču viņš izmantoja teju visu mūzikas vēstures rīcībā esošo izteiksmes līdzekļu arsenālu, lai uzbūvētu pats savas neatkārtojamās skaņu celtnes. Otrā concerto grosso spilgts tematiskais grauds ir Ziemassvētku dziesma “Klusa nakts”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Koncerta ievadā skanošā Dmitrija Šostakoviča Otrā džeza svīta, ko Rietumos parasti sauc par Suite for Variety Orchestra jeb “Promenade Orchestra”, patiesībā ir skaņdarbu kompilācija, ko pats meistars salicis, iespējams, pēc 1956. gada, labāko baroka tradīciju garā pasmeldams pats no savas 40.–50. gadu kinomūzikas un baleta “Gaišais strauts”. Savukārt Desmitā simfonija dzimst 1953. gadā – dažus mēnešus pēc tam, kad vienā un tajā pašā dienā aizsaulē devās padomju tautas karsti mīlētais Josifs Staļins un ždanovisko represiju upuris Sergejs Prokofjevs.

Pirms koncerta plkst. 18.00 Lielās ģildes Baltajā zālē LNSO mākslinieciskais padomnieks un diriģents Andris Vecumnieks un politologs Ivars Ijabs aicina uz sarunu par to, kā politiskā un sociālā situācija ietekmē vai neietekmē komponista mūzikas valodu un izteiksmes intonāciju. Šie jautājumi aktuāli ne tikai diktatūras apstākļos, bet arī patērētājkultūras triumfa situācijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.