Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. augusts, 2012
Drukāt

Madeirā skan latvietes kokle


Portugālei piederošās Madeiras salas iedzīvotāji ir labi iepazinuši kokles skaņas, jo Madeirā dzīvo latviešu mūziķe AGNESE ALDE, viņa vietējos iedzīvotājus un tūristus izklaidē, spēlējot šo latviešu tautas mūzikas instrumentu. 


 

Ar “Dzītariem” vīna festivālā

Agnese spēlē kokli jau 17 gadus, no sešu gadu vecuma. Toreiz, iestājoties Baldones mūzikas pamatskolā, viņa vēlējusies spēlēt flautu, taču skolotāja slimības dēļ tas nav bijis iespējams, un meitene izšķīrusies par kokli. 2005. gadā absolvējusi Baldones mūzikas pamatskolu, Agnese turpinājusi pilnveidot kokles spēli Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā. Pēc tās pabeigšanas 2009. gadā jauniete iestājusies arī Latvijas Mūzikas akadēmijā, taču nav varējusi turpināt studijas dzīvesvietas maiņas dēļ – viņas mājas jau trešo gadu ir Portugāles autonomajā provincē Madeirā.

Madeirā Agnese pirmoreiz nonākusi kopā ar Baldones koklētāju ansambli “Dzītari”, kurā sākusi spēlēt 2004. gadā, mācoties Baldones mūzikas pamatskolā. Valdas Bagātas vadītais koklētāju ansamblis ir viens no pazīstamākajiem koklētāju ansambļiem Latvijā, regulāri piedalās valstī rīkotajos koklētāju ansambļu konkursos un ir ieguvis tajos godalgotas vietas. “Dzītari” daudz muzicējuši gan Latvijā, gan aiz valsts robežām, un Agnese ar īpašām emocijām atceras uzstāšanos Japānā 2005. gadā, Gērnsijā 2006. gadā, XV Baltijas valstu mūzikas un mākslas festivālā “Probaltica” Polijā 2008. gadā, kā arī savus pēdējos ārzemju koncertus “Dzītaru” sastāvā – Somijā un Madeirā.

Visspilgtāk Agnesei atmiņā palikusi uzstāšanās Japānā, kur spēlējusi gan ansambļa sastāvā, gan solo, un publika bijusi ļoti atsaucīga. Brauciens uz tik tālu valsti prasījis lielu sagatavošanos, jo koncerta programmā bija divas daļas, katra 50 minūtes ilga. Skaņdarbu apraksti un dziesmu teksti jau iepriekš nosūtīti uz Japānu, kur tulkoti un drukāti. Koncerta laikā koklētājas bijušas pārsteigtas par čaukstoņu zālē. Izrādījās, ka klausītāji pēc katra skaņdarba pāršķir koncertprogrammas lapas, lasa dziesmas tekstu un skaņdarba aprakstu.

Madeirā “Dzītari” uzstājās vīna festivālā. Festivāls parasti notiek augustā un ir veltīts vietējam vīnam, kas ir ļoti stiprs – 18%. Vīna festivālā uzstājas arī vietējie folkloras ansambļi un fado dziedātāji, kas dziedot dalās savās mīlas un dzīves gaitās. Trīs mēnešus pēc festivāla Agnese atkal kārtoja ceļasomas, lai atgrieztos Madeirā, šoreiz – uz palikšanu. “Iemesls, kāpēc atgriezos Madeirā, bija ļoti romantisks – mīlestība. Mīlestība uz vīrieti, kuru tur satiku, un mīlestība uz Madeiras dabu. Viss skaistais kopā,” skaidro Agnese.

 

Kokle – prieka un iztikas avots

Agnese stāsta, ka iejušanās salas dzīvē sākumā nav bijusi viegla, jo nācies pierast pie atšķirīgas vides, kultūras, valodas. Viņa neesot vienīgā latviete Madeirā, kur pavisam ir ceturtdaļmiljons iedzīvotāju, lai gan tautieši salā saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem.

Uz Madeiru Agnese atbraukusi bez kokles un sākumā strādājusi ķīniešu restorānā “Té Oriental”. Aizvadītā gada februārī māsa viņai atvedusi mūzikas in-strumentu, un kopš tā laika latviete spēlē kokli kā solo māksliniece izpildītāja. Koklēšana tagad ir viņas pamatnodarbošanās, un mūziķe atzīst, ka salā ir iespējams nopelnīt iztiku ar kokles spēli, jo Madeirā ir daudz tūristu. Arī paši Madeiras iedzīvotāji ļoti mīl mūziku un svētkus un katru mēnesi rīko svinības, vai tās būtu veltītas katoļu svētajiem vai vietējiem augļiem vai ziediem. Maijā madeirieši svin Ziedu festivālu, veltītu krāšņajai strelīcijai, kas ir nacionālais zieds, martā grezni tiek svinēts karnevāls, jūnijā Atlantijas festivāls ar uguņošanu katrā nedēļas nogalē, bagātīgi svin arī Ziemassvētkus un Jauno gadu. No mūzikas instrumentiem Madeirā vispopulārākā ir ģitāra, bet tautas mūzikā izmanto sitam-
instrumentus un grabošos instrumentus.

Agnese atzīst: “Galvenais ir prast, vēlēties un mīlēt muzicēt. Spēlēju tur, kur mani uzaicina, tūristiem restorānos vai vietējiem festivālos, kāzās un citos svētkos. Pārsvarā meklēju darba vietas pati, uzturu kontaktus ar vietējiem. Madeiriešiem patīk mūzika, ko spēlēju. Labprāt skaidroju visiem, ka mans mūzikas instruments – kokle – nāk no Latvijas. Portugāļiem spēju to pastāstīt portugāliski, tūristiem – angliski. Un tad cilvēki jautā, no kurienes es pati esmu, kā šeit nokļuvu. Madeirieši mani pieņem kā vietējo, jo pēc ārējā izskata esmu līdzīga viņiem – tumši mati, iedegusi āda, mazs augums. Arī tūristi nereti domā, ka esmu vietējā portugāliete to pašu iemeslu dēļ. Vietējie reti kurš zina, kur atrodas Latvija, bet tūristi pārsvarā ir informēti par Latviju.”

Agneses nākotnes mērķis ir turpināt kokles spēli un iepazīstināt pasauli ar šo latviešu tautas mūzikas instrumentu. Viņa vēlētos paplašināt savu repertuāru, papildinot to ar jauniem mūzikas stiliem, līdzās latviešu tautas mūzikai spēlējot arī populāro mūziku. Mūziķes sapnis ir uzstāties arī citās Eiropas valstīs, tā gūstot jaunu pieredzi un iespaidus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+