Mobilā versija
Brīdinājums +2.6°C
Līvija, Līva, Andra
Pirmdiena, 27. februāris, 2017
17. marts, 2014
Drukāt

Madonas prioritātes

Foto - LETAFoto - LETA

Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters uzrunā klātesošos preses konferencē par jauno tehnoloģiju spēju prognozēt plūdu draudus, Lubānas ezera aizaugšanu, Somijas līča piesārņojumu, meža ugunsgrēku izplatības draudus un tūrisma ietekmi uz vidi.

Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters allaž uzsvēris, ka novada prioritāte ir labvēlīgas vides radīšana uzņēmējdarbībai. Kā tā īstenojas?

Andrejs Ceļapīters: – Vispirms saku paldies visiem uzņēmējiem, kuri mūsu novadā darbojas! Tomēr vēl jādomā, kā celt ražojumu pievienoto vērtību, lai radītu iespēju iedzīvotājiem gūt ienākumus, nedodoties prom no savām mājām.

– Jūsu novadā ir pozitīvs piemērs – ražotne “Baltic Block”, kur mācējuši ataicināt ārvalstīs strādājošos madoniešus.


– “Baltic Block” ir ļoti labs piemērs, kā jārīkojas, nevis jārunā par tautiešu atgriešanās veicināšanas soļiem. Uzņēmumā ir ap pussimts darba vietu, veiksmīgs tirgus, labi ieņēmumi un atbilstošs atalgojums. “Baltic Block” no mazvērtīgās koksnes, to sašķeldojot, ražo klucīšus eiropaletēm.

Var, protams, mudināt arī atcerēties emocionālo saikni ar tēvzemi, bet cilvēki jau nebrauc projām tādēļ, ka sliktāks ceļš vai bērniem skola tālu un nav kultūras pasākumu. Tas viss ir un pat ļoti labā līmenī. Taču ienākumu, par ko uzturēt ģimeni, nav, un tāpēc madonieši meklē valstis, kur pārdot savu darbaspēku. Esmu ieplānojis sameklēt no Madonas novada aizbraukušo kontaktus, lai ar viņiem uzturētu saikni un, ja radīsies jauni uzņēmumi un darba vietas, šos cilvēkus uzrunāt un piedāvāt iespēju atgriezties ne mazāk atalgotā darbā.

– Tikko ir nodibināta biedrība “Madonas novada gaļas ražotāju apvienība”.


– Pēdējos gados stingro prasību dēļ Madonas un kaimiņu novados ir iznīcinātas lopu kautuves, bet zemnieki un individuālie audzētāji jau tik un tā kaut ko vēl ražo. Lai izvairītos no pārdošanas problēmām, slimībām un daudz kā cita, tika nolemts ar apvienības atbalstu to visu legalizēt un reizē palīdzēt iziet tirgū.

Protams, otrs aspekts ir pārmērīgās prasības no kontrolējošo institūciju puses. Manuprāt, nav normāla situācija, ja šo institūciju ierēdņi kā vienīgo palīdzības mehānismu uzskata sodīšanu. Jā, ir Eiropas regulas, kas jāizpilda, taču bieži vien rekomendācijas mūsu likumdošanā ierēdņu pārmērīgas centības dēļ tiek pārvērstas par obligātu prasību. Ar kontrolējošo institūciju ierēdņu pozitīvāku pieeju mēs varētu panākt, lai šie kontrolieri strādātu kā palīgi, kā ražotāja aizstāvji.

– Tagad aktualitāte ir nākamais plānošanas periods. Ko jūs sagaidāt?


– Gatavojamies uz industriālo teritoriju attīstību, uz Zemkopības ministrijas administrēto lauku ceļu sakārtošanas pro­grammu. Tuvākajā laikā aicināsim kopā mūsu uzņēmējus, lai spriestu par vajadzībām.

– Madonas izaugsmi nevar nepamanīt, taču, no Cesvaines puses iebraucot, skatu bojā padomju laika pussagruvušie graudu elevatori un nesakoptā apkārtne. Tur kaut kas tiks darīts?


– Elevatori dzīvo pēdējo mēnesi. Tos demontēs un drīz vietā pacelsies skaisti, moderni torņi. Teritoriju iegādājās kooperatīvs “Latraps” un novada lielākais lauksaimniecības kooperatīvs “Barkavas arodi”, lai veidotu graudu pirmsapstrādes, uzglabāšanas un vagonos iekraušanas centru. Kopumā šo vietu nākotnē plānojam attīstīt kā Madonas industriālo teritoriju.

– “Ražots Madonas novadā” – arī tas taču ir viens no pašvaldības un uzņēmēju sadarbības piemēriem, lai atpazītu vietu. 


– Tas ir mūsu novada zīmols, lai vienkopus sapulcētu visus pārstrādes uzņēmumu ražotājus un izietu plašākā tirgū. Diemžēl ne vienmēr paši savās mājās zinām, ar ko viņi nodarbojas. Tādēļ pašvaldībai tuvākais uzdevums ir panākt vienošanos ar lielveikaliem atvēlēt kaut dažus plauktus šeit ražotajam. Tad mums būtu vēl lielāks prieks lepoties, piemēram, ar “Madonas maiznieka” maizīti, ar “Lazdonas piensaimnieka” produkciju, par kuru, manuprāt, labākas nav. Noteikti arī jāuzsāk pārtikas realizācijas kooperācija.

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Pasaulē
Vidējā bruto darba alga pērn Latvijā pieaug par 5%Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 859 eiro, kas ir par 5% jeb 41 eiro vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Draugiem Facebook Twitter Google+