Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
22. augusts, 2012
Drukāt

Maestro – izāzēts un iznerrots

Foto-LETAFoto-LETA

Smagi cietis Krājbankas krahā, kā dziesmā dzied, “ko taupa taupītājs, to laupa laupītājs”, Raimonds Pauls, iekšēji droši vien šņākdams un vārīdamies, tomēr ar parasto sarkasmu parādīja viņa adresē celto prasību, ka SIA “KPMG Baltic” grib piedzīt no komponista 100 latus, kas esot pārmaksāti virs noguldītājiem izsniegtās 70 tūkstošu latu normas.

 

Šie “cilvēciski saprotošie” ļaudis, bankas pārņēmēji un parādu piedzinēji, plātīja rokas, sak, nekā nevar darīt, mums jāievēro likums un, ja Maestro nepratīsies divu nedēļu laikā samaksāt ragā – acīmredzot pēc viņa ierastos ar Melno Bertu. Liktos, kur vēl mazāk loģikas, ja cilvēkam, kuram tutū septiņsimt tūkstoši, vēl uzliek 100 latu naudas sodu – nu, absurds! Runča Bazilio un lapsas Alises cienīgs “pakalpojums”. Taču cik sīkas balstiņas bija pret Paula āzēšanu un nerrošanu! Neko neteica un klusu cieta kultūras ministre un finanšu ministrs. Par notiekošo nelikās zinis valdības galva, un aizsardzības ministrs nedeva armijai pavēli slēgtā kolonnā doties un nodedzināt naudas mijēju kantori vai vismaz smagi uzmīt uz varžacīm netaisnās prasības cēlējiem. Lielā Amerika var aizstāvēt savus vajātos pilsoņus, lai kurā pasaules malā tie tiktu vajāti un aplaupīti, mazajā Latvijā šādu aizstāvību un pat līdzjūtību nesagaidīsi. Ne skaņas neizdvesa citkārt murdošie sociālie tīkli. Neviens nepiketēja. Interneta komūna pat rakstīja – nu i štrunts, tagad Pauls dabū saskarties ar to pašu, kas tūkstošiem parastu pilsoņu jāpiedzīvo diendienā. Teica – pats vainīgs, viņš izdeva likumus un balsoja, lai bankas dzīvo zaļi.

 

Mūzikas klausītāji komponistu pameta nelaimē, kur, kā pats Pauls izteicās – čurā uz galvas, bet saka, ka uzlīst silts lietutiņš.

 

Turklāt paralēli notiekošā triju ģevušku tiesāšana Maskavā “Pussy Riot” lietā šeit uzvandīja daudz lielāku putekļu mutuli, iekvēlināja atbalstam azartiskus Latvijas pilsoņus, kas ņēmās kā sadeguši, pat aizsvildamies līdz nosodījumam neitrālai sabiedrības daļai – kas nav ar mums, tas ir pret mums. Ja tepat čakarē Raimondu Paulu – tas latviešus neinteresēja. Ne mana cūka, ne mana druva. Tiesa gan, Jūrmalas uzņēmēju biedrība laida vēstuli Maestro atbalstam, ka te nevar stāvēt malā, jo bankas, valsts, jebkāda veida administrācija ir radusi pastāvīgi apčakarēt, sodīt, spiest pie sienas pilsoņus. Daži advokāti, kam nav akmens sirds vietā, iebilda – paga, paga, kuru likumu un kurā pantā Pauls pārkāpis? Viņi teica, ka Paulu ķer uz mušpapīra! Taču tūlīt pretī metās izglītotāki juristi, kuri zināja parādīt gan Civillikumu, gan pantus, no kuriem izrietēja, ka pilsonis Pauls iederas kategorijā, pret kuru ir “prasījumi no netaisnas iedzīvošanās”. Tu paskat tik – izņēmis sev piederošo un nopelnīto simtnieku no bankomāta, šis kungs ir “netaisni iedzīvojies”! Raimonds Pauls, neizturējis strostēšanu, ņēma un samaksāja simt latus, lai nebojātu nervus un mati galīgi sirmi nepaliktu. Bet te sabiedrība palaida garām iespēju pacīnīties par savām tiesībām un pret netaisnību, ka pret cilvēkiem administratori, lai kur tie sēdētu, izturas kā pret pēdējiem bomzīšiem. Un pat bomzim pienākas likumīga aizstāvība un žēlastība, bet kādā vārdā saukt izdarības ar Raimondu Paulu – nu, ņirgāšanās te būtu vārds vietā. FKTK vadītāju vai valdības galvas vietā es gan šo negadījumu ar Paula kungu skatītu no visām pusēm, ne tikai no likumiskās. Varbūt kādam valdībā tomēr ir dūša uzdot jautājumu, vai nav jāpārskata līdzšinējo maksātnespējas administratoru taukie un prāvie kontrakti?

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+