Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
2. jūlijs, 2015
Drukāt

Mafijas spožais darinājums – Lasvegasa. Ceļojuma piezīmes

Publicitātes un Anitas Pirktiņas fotoPublicitātes un Anitas Pirktiņas foto
UZZIŅA

Lasvegasas starptautiskā lidosta McCarran atrodas piecas jūdzes (viena jūdze apmēram 1,6 km) no pilsētas galvenā darījumu centra. Transporta izvēlē ietilpst satiksmes autobuss, taksometrs vai īrēts auto. Brauciens vienā virzienā ar autobusu maksā apmēram septiņus dolārus.

Taksometru cena līdz Lasvegasas bulvārim ir aptuveni 20 – 25, bet līdz pilsētas centram – 30 USD robežās. Klāt jāpierēķina arī dzeramnauda 10 – 15% apmērā no brauciena cenas.

Apstādināt taksometrus uz ielas Vegasā esot pretlikumīgi. Tie atrodami īpašos stendos ārpus kazino, pie viesnīcām un tirdzniecības centriem. Brauciens no viena Strip gala līdz otram vai arī no Strip līdz centram maksā aptuveni 20 USD, ieskaitot dzeramnaudu, atkarībā no satiksmē pavadītā laika. Taču, pārvietojoties pa galveno Vegasas bulvāri, diezin vai vajadzīgs taksometrs, jo Strip ir vien sešarpus kilometru gara.

Vegasā darbojas arī privātais viensliežu dzelzceļš, kas pārvadā pasažierus pa Strip austrumu daļu, kā arī uz pilsētas konvenciju centru. Tiesa, tas nav lēts – biļete vienā virzienā maksā 5 USD, bet tā stacijas atrodas 10 minūšu gājiena attālumā no Lasvegasas bulvāra. Atsevišķus Strip kazino savieno bezmaksas tramvajs.

Lasvegasu var dēvēt dažādi – par mirdzošu mirāžu tuksneša vidū, par butaforiju un kiča karalieni, kam maz sakara ar tai apkārt esošo realitāti, un tamlīdzīgi. Jebkurā gadījumā, Vegasā atrodoties, saproti, ka savā ziņā tas ir savdabīgs Holivudas “Universal Studios” turpinājums. Kaut mākslīgs, tomēr fascinējošs, aizraujošs, apbrīnojams un vērienīgs cilvēka roku un fantāzijas veikums.

Legalizētā grēka un azartspēļu elle

Zinātāji stāsta, ka pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu ekonomiskā krīze likusi ASV valdībai noslēgt nebijušu darījumu ar mafiju – atļaut legalizēt azartspēles un mazapdzīvotajā Nevadas štatā uzbūvēt īstu spēļu elli ar milzīgām viesnīcām un kazino spēļu zālēm. Valdība no savas puses bija apņēmusies gādāt par infrastruktūru – lidostu un ceļu būvi, kamēr mafijas darboņi investējuši hoteļu un laimētavu celtniecībā. Mafija tādējādi ieguva vietu, kur legalizēt nelikumīgi iegūtos līdzekļus, bet valsts – tik nepieciešamos nodokļus.

No apkārtējā tuksneša Lasvegasa atšķīrās ar ūdens esamību artēziskajos urbumos un oficiāli tika radīta jau 1905. gadā. Mazītiņajā pilsētiņā, visticamāk, nebūtu nekas būtiski mainījies, ja vien 1941. gadā nesāktos jau minētā viesnīcu un azartspēļu biznesa īstenošana ar filmās iemūžināto mafijas vadoņu pārīti – Bendžaminu Sīgelu jeb Bagsiju un Meiru Lanski – priekšgalā.

Mums zināmā Vegasa esot sākusies ar 500 iedzīvotājiem, no kuriem 400 bijušas priekameitas. Ne velti to joprojām dēvē par Grēka pilsētu jeb Sin City – ne tikai azartspēļu, bet arī prostitūcijas, alkohola un narkotiku brīvās pieejamības dēļ.

Protams, nevar aizmirst vienreizējo iespēju uz ātru roku apprecēties – gandrīz katrā viesnīcā ir sava Wedding chapel jeb Kāzu kapela. Ja vēlaties Vegasā tikt pie vīra vai sievas, nepieciešama ir tikai vēlme un pase. Protams, arī nauda, jo nekas nenotiek par velti. Varat apprecēties divvientulībā, pat neizkāpjot no automašīnas; varat pasūtīt ceremoniju helikopterā, gaisa balonā, uz pirātu kuģa vai Lielajā kanjonā, kas nav pārāk tālu no Vegasas. Varat pasūtīt pat visu svētku komplektu: vecpuišu un vecmeitu ballīti, kāzas, ko vadīs kāda Holivudas slavenība, un medusmēnesi. Atkarībā no jūsu vēlmēm šāds pasākums kopā ar lidojumu uz Vegasu vidēji var maksāt no pāris tūkstošiem ASV dolāru līdz daudz, daudz iespaidīgākām summām, kuras pat neriskēju nosaukt. Un paļausimies uz sentenci: kas noticis Vegasā, tur arī paliek…

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturē (1)Jā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+