Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
8. oktobris, 2012
Drukāt

Maigā nevarība

Foto - LETAFoto - LETA

Laikā, kad uztraucamies par svešas maigās varas spēku, svarīgi apzināties savu maigo nevarību, lai pārvarētu to. “Mēs nedrīkstam būt pārāk stingri,” ierasti skandināja vecā Radio un televīzijas padome (tagad – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jeb NEPLP), kad runa bija par televīzijas kanālu saukšanu pie atbildības par klaju likumu un skatītāju interešu ignorēšanu.

 

Mūsu padomes maigā nevarība tika attaisnota ar to, ka, lūk, televīzijas kanāli tad pavisam pazudīšot no Latvijas jurisdikcijas un reģistrēšoties Londonā. Tad mēs tos vispār vairs nevarēšot iespaidot.

Iespējams, gan Latvijas mediju videi, gan visai sabiedrībai kopumā labāk būtu bijis, ja šie nepaklausīgie TV kanāli būtu reģistrējušies Lielbritānijā. Tieši britu mediju regulators “Ofcom” demonstrējis apbrīnojamu izpratni par Latvijas situāciju un par mediju atbildību kopumā.

Runa ir par nopietnu brīdinājumu, ko septembra izskaņā “Ofcom” izteica uzņēmuma “Baltic Media Alliance Limited” (“BMA”) Lielbritānijā licencētajiem Krievijas TV kanāliem “REN TV Baltic” un “Mir Baltic”. Aso britu regulatora reakciju izraisīja lieta, kas ierosināta pēc Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas sūdzības par šajos kanālos demonstrēto valodas referenduma reklāmu pērn novembrī. Tā “BMA” klaji ignorējis Lielbritānijas likumu, kas aizliedz demonstrēt politiskās reklāmas. Tomēr “Ofcom” secinājumi šajā lietā ir daudz plašāki par atsaucēm uz dažiem pārkāptiem likuma pantiem.

Kā var spriest, britus patiesi nokaitinājuši “BMA” pārstāvju centieni aizmālēt acis ne tikai saviem skatītājiem, bet arī regulatoram, acīmredzamu politisko reklāmu mēģinot uzdot par pašreklāmu vai “sociālu paziņojumu”. “Ofcom” bez ierunām noraidījis šādu taisnošanos un secinājis gluži pretējo – ka reklāmā bijis tiešs aicinājums rīkoties, lai parakstītu petīciju un izraisītu referendumu, kā mērķis ir mainīt Satversmi un padarīt krievu valodu par oficiālo valodu Latvijā.

Kas rullējis Latvijā, neiet krastā Lielbritānijā. Atliek atsaukt atmiņā vien dažus telekanālu pārkāpumus, ar kuriem auklējusies mūsu Radio un televīzijas padome. Neauglīgā cīņa par valsts valodas lietojumu (kanālā “TV5”) vai vēršanās pret kaitinoši ilgajām reklāmas pauzēm kanālos “LNT” un “TV3”. Jautājums par reklāmas skaļumu nav atrisināts līdz pat šai dienai. Ierasta prakse padomē bijusi papļāpāt par pārkāpumiem, uzklausot grēkotāju, un varbūt
piemērot kādu simbolisku naudassodu. Situācija no tā parasti nemainījās. Pašmāju regulatora mazspējas dēļ, piemēram, jautājums par garajām reklāmas pauzēm nonāca līdz pat Eiropas Komisijai, kas varēja draudēt ar pamatīgām soda sankcijām, ko maksātu Latvijas valsts. Stāvokli šai jautājumā uzlaboja tikai trekno gadu pēkšņais gals, kad reklāmas apjomi saruka paši par sevi.

Mūsu mediju uzraugi pievēra acis, noskatoties kustības “Par labu Latviju” politiskajā aģitācijā, ko “LNT” saviem skatītājiem centās iesmērēt kā diskusiju raidījumu ciklu. Tiesa, šie raidījumi tika demonstrēti pirms oficiālā priekšvēlēšanu aģitācijas termiņa. Tomēr tas nemaina lietas būtību. Britu regulatora pieeja, izskatot “REN TV Baltic” un “Mir Baltic” lietu, atšķiras tieši ar to, ka tajā atklāta pārkāpuma būtība. Proti, “Ofcom” secina, ka diskusija par krievu valodas statusu Latvijā ir politiski jūtīgs un Latvijai nacionāli svarīgs jautājums, tāpēc kanāli pārkāpuši punktus, kas liek šādos gadījumos atspoguļot maksimāli objektīvu un plašu informāciju, izvairoties no vienpusējām reportāžām. Tieši šo pamatprincipu ievērošanu mūsu raidorganizācijām mūsu padome tā īsti nemaz nav prasījusi, lai gan tam būtu bijis jābūt licences izsniegšanas pamatā.

Pat acīmredzami montēta provokācija pie Brīvības pieminekļa jau piesauktajam “BMA” piederošajā “Pirmajā Baltijas kanālā” (“PBK”), beigusies tikai ar nelielu troksni. Radio un televīzijas padomes bezzobainība jau pieradinājusi gan telekanālu īpašniekus, gan skatītājus pie tā, ka nacionāli svarīgi un politiski jūtīgi jautājumi, gluži otrādi, Latvijā tiek atspoguļoti maksimāli neobjektīvi, izvairoties no daudzpusējām reportāžām. Kurš gan nebūs pamanījis dīvainos ziņu atlases kritērijus priekšvēlēšanu laikā, politiķim izdabājošu vai nikni uzbrūkošu toni studijas intervijās vai arī ierastos štampus 9. maija un 16. marta reportāžās?

Skaidrs, ka situācija pati no sevis nemainīsies. Arī sankcijām nebūs tūlītējs efekts. Ne velti “Ofcom” ziņojumu par abu Baltijā raidošo kanālu pārkāpumiem pavada nopietns satraukums. Tas pausts par pašas raidorganizācijas – “BMA” – pozīciju. Britus jo īpaši satraucis tās uzskats, ka pārkāptie likuma panti uz to nemaz neattiecas. Tas nozīmē, ka mūsu jaunajai padomei jābruņojas gan ar stingrību, gan izcilu pacietību, lai ierasto stāvokli mainītu.

“BMA” nākamgad Latvijā plāno izveidot jaunu televīzijas kanālu latviešu valodā. Licenci šā kanāla darbībai mediju koncerna sadarbības partneri ir izņēmuši Lielbritānijas regulatorā. Acīmredzami NEPLP nākotnē jāveido cieša sadarbība ar britu “Ofcom”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+