×
Mobilā versija
Brīdinājums +27.7°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
4. jūlijs, 2018
Drukāt

Maijā rūpniecībā kritums. Kādus iemeslus saredz eksperti?

Foto - LETA/Edijs PālēnsFoto - LETA/Edijs Pālēns

Ilustratīvs foto.

Maijā, salīdzinot ar 2017.gada maiju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kritums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 16,4 %, jo siltā un sausā laika ietekmē samazinājās elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās un gāzes piegāde patērētājiem. Savukārt produkcijas apjoma pieaugums bija apstrādes rūpniecībā par 2,9 %, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 7,1 %.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, lielākais apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 27 %, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 25,6 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 24,6 %, kā arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 17,8 %. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja arī koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 3,6 % un gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas – par 7,3 %.

Savukārt produkcijas izlaide samazinājās pārtikas produktu ražošanā – par 3,4 %, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 7,2 %, dzērienu ražošanā – par 6,6 %, tekstilizstrādājumu ražošanā – par 6,5 % un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

2018. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada aprīli, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,2 %, un to ietekmēja kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,7 %, bet pieaugums bija apstrādes rūpniecībā par 1,9 %, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,4 %.

“Swedbank” ekonomiste Linda Vildava: Palielinās strādājošo skaitu

Izaugsmes tempi apstrādes rūpniecībā pēc straujā tempu palēninājuma martā turpina atkopties, bet samērā lēni. Ražošanas apjomi maijā gada laikā auguši par 2,9%. Tādējādi 2018. gada pirmajos piecos mēnešos apstrādes rūpnieki apjomus kāpinājuši par vidēji 3,9%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Tikmēr Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu noskaņojums pēdējos trīs mēnešos nostabilizējies. Pašreizējo kopējo pasūtījumu novērtējuma, gatavās produkcijas krājumu un nākotnes ražošanas gaidu stabilizēšanās apstādinājuši noskaņojuma lejupslīdi, ko varēja novērot gada pirmajos mēnešos.

Tomēr ir rādītāji, kas vēsta nedaudz citu, mazāk iepriecinošu, ainu. Jau kopš gada sākuma uzņēmēji bijuši diezgan pesimistiski par produkcijas realizācijas cenām nākamo trīs mēnešu griezumā, uzskatot, ka tās samazināsies. Šobrīd uzņēmumu novērtējumā nekas nav mainījies. Proti, tie joprojām sagaida, ka cenu tendence būs lejupejoša, kas ir viens no potenciālajiem signāliem par turpmāku samērā lēnu apstrādes rūpniecības attīstību. Tāpat, lai gan uzņēmēju novērtējums par kopējiem pasūtījumiem nostabilizējies, vērtējums par pasūtījumiem eksportā noplacis. Proti, vairāk uzņēmumu, nekā iepriekš, uzskata, ka eksporta pasūtījumi pēc saražotā ir nepietiekami. Tātad pieprasījuma vietējā tirgū nozīme kopējos pasūtījumos pieaug. Tas ir likumsakarīgi – Eiropas valstu ekonomikas aug, bet lēnāk, pieauguši ar tirdzniecību saistītie riski un nenoteiktība, savukārt dažas vietējās nozares, kā būvniecība, strauji virzās uz priekšu. To arī redzam datos gan par nozaru, gan realizācijas virzienu izaugsmes tempiem. Labāk veicas ar būvniecību saistītām nozarēm, piemēram, nemetālisko minerālu un metālizstrādājumu ražošanai un kokrūpniecībai, kā arī apgrozījuma izaugsmes tempi vietējā tirgū pārsniedz tempus eksportā. Tomēr bez eksporta nodrošināt noturīgu izaugsmi ilgtermiņā būs grūti.

Starp aptauju datiem rādītājs, kurš pārliecinoši rāda augšupeju un pozitīvu tendenci, ir nodarbinātības gaidas. Proti, uzņēmumi sagaida, ka palielinās strādājošo skaitu. Tas noteikti ir nepieciešams uzņēmumu izaugsmei, un nebūt nav pārsteigums, ņemot vērā augsto jaudu noslodzi. Tomēr algot jaunus darbiniekus nebūs lēti. Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka gada pirmajos piecos mēnešos vidējie darba ienākumi uz nodarbināto auguši par straujiem 9% gada laikā. Līdz ar to ražīguma kāpināšanas un investīciju jautājums kļūst vēl aktuālāks konkurētspējas saglabāšanai.

“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš: Rūpniecībai pietrūka enerģijas

Ražošanas rūpniecībā kopumā maijā samazinājās pirmo reizi kopš 2016. gada augusta. “Vainīgo” nav grūti atrast — izlaide par 16,4% samazinājās enerģētikā. Ievērojot milzu atšķirību starp nokrišņu daudzumu šogad un pērn, ar divciparu skaitli rakstāms kritums tajā gaidāms vismaz līdz augustam.

Par ekonomikas, nevis laika apstākļu tendencēm vēsta notikumi apstrādes rūpniecībā, kurā ražošana pieaug. Maijā tā bija par 2,9% lielāka nekā pirms gada, bet kopumā pirmajos piecos mēnešos — par 3,6%. Maija it kā vājo rezultātu izskaidro bāzes efekts — pērn šajā mēnesī ražošana strauji palielinājās. Turpretim salīdzinājumā ar aprīli šis mēnesis izskatās labi, ir kāpums par 1,9%. Ļoti lielā mērā to nodrošināja trīs nozares — kokrūpniecība (+4,7%); elektronika (+20,0%) un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (+17%).

Nedaudz pasliktinājās jau tā nelabvēlīgā aina pārtikas pārstrādē, izmaiņas mēneša un gada griezumā ir attiecīgi -0,2% un -3,6%. To galvenokārt nosaka lejupslīde piena pārstrādē, jau piekto mēnesi pēc kārtas ražošana gada griezumā samazinās par padsmit procentiem. Lauksaimniecībai šis gads ir ļoti grūts, bet pārtikas pārstrādi tam nevajadzētu krasi ietekmēt — gan svaigpienu, gan graudus jebkurā gadījumā saražos vairāk, nekā var pārstrādāt. Galvenās problēmas ir pārstrādes pusē. Lielākajā daļā apakšnozaru vēl pietrūkst ambīciju un investīciju vēriena, straujas pārorientēšanās uz eksporta tirgiem. Tieši šāda pieeja jau vairākus gadus strauji audzē graudu pārstrādes apjomus, jo īpaši Dobeles Dzirnavniekā. Katrā apakšnozarē šādi uzņēmumi ir, piemēram, zivju pārstrādē eksporta apjomus strauji audzē Karavela. Taču pagaidām nespēj atsvērt lejupslīdi citur. Agri vai vēlu gan tam jānotiek, mainoties proporcijām starp dažādo uzņēmumu grupām.

Ziedoņa mēneša spožie rādītāji elektronikā un iekārtu ražošanā ir atjaunojuši saulaino kopainu nozarēs, kurās NACE klasifikācijā apzīmēti ar 25. līdz 30. numuru, tas ir — metālapstrādē, elektronikā un trīs mašīnbūves nozarēs, par kurām CSP publicē datus. Tajās visās šogad ražošana ir augusi, pārsvarā strauji. Maijā ir neliels kritums gada griezumā elektrisko iekārtu ražošanā, bet tas neapbēdina, jo pērn šajā mēnesī bija kāpums gandrīz par 60%. Šīs nozares nākotnes prognozes ir nemainīgi teicamas. Līdzšinējie šī gada dati elektronikā bija pārsteidzoši vāji. Tās kopējais rezultāts ir ļoti atkarīgs no viena uzņēmuma. Raugoties uz makro faktoriem, Mikrotīkls darbību varēja ietekmēt zemais dolāra kurss gada sākumā, visā nozarē jūtamais komponentu deficīts. Maijā dolāra kurss strauji pieauga, arī elektronikas nozare Latvijā atgriezās pie iepriekšējos gados ierastā divciparu skaitļos mērāmā pieauguma.

Kad apstrādes rūpniecībā bija grūti laiki 2013. – 2015. gadā, kokrūpniecība to brīžiem glāba no pilnīgas izaugsmes apstāšanās. Kad 2016. – 2017. gadā ražotājiem kopumā klājās labāk, kokapstrāde varēja “atļauties” vājuma brīžus. Šī gada aprīlī un maijā kokapstrāde atkal augusi ātrāk nekā apstrādes rūpniecība kopumā, kas nebija raksturīgi iepriekšējos divos gados. Nozarē šobrīd notiek mierīga attīstība, kaut spriedzi rada augstās apaļkoku cenas. Šogad radusies ļoti neparasta situācija — augstas cenas ir nevis atsevišķiem sortimentiem, kā mēdz gadīties, bet gan visiem apaļkoku sortimentiem. Sākotnējo apaļkoksnes cenu kāpumu pērn radīja lielā mitruma radītie apgrūtinājumi mežsaimniecībai. Šobrīd cenas pamazām samazinās, taču tām ir liela inerce. Mežu īpašnieki pierod pie augsta cenu līmeņa un samazina pārdošanu, cenām kaut nedaudz sarūkot. Tāpat resursu piegādi ierobežo mežizstrādes jaudu trūkums.

Līdz ar to saplūst tirgus segmenti, kas citkārt pastāv atsevišķi. Ja ostās par skujkoku papīrmalkas kubikmetru maksā 60 eiro, nav izdevīgi no šīs plūsmas atdalīt tievākos zāģbaļķus. To cena kļūst neatbilstoši augsta produktu daudzumam, ko no šiem kokiem var iegūt. Tievo zāģbaļķu pārstrāde ir niša, kurā cenšas patverties mazās zāģētavas, kuras nav spējušas veikt lielas investīcijas efektīvā masu ražošanā, tāpēc tām šobrīd klājas grūti. Dārgās izejvielas spiež samazināt granulu ražošanu. Savukārt lielajiem ražotājiem augsto izejvielu cenu palīdz sabalansēt diezgan augstais produktu cenu līmenis, ko uztur aktīvā būvniecība tādos tirgos kā Ziemeļvalstis un Lielbritānija.

Šobrīd apaļkoku vidējās cenas ir augstas, bet to deficīts nozarē ir tikpat normāla parādība kā programmētāju trūkums informācijas tehnoloģiju nozarē. Tāpēc ļoti apsveicamas ir investīcijas jauna veida izejvielu pārstrādē. Ļoti interesants ir Kronospan Rīga gandrīz 100 miljonus eiro vērtais investīciju projekts kokskaidu plātņu ražošanas palielināšanai. Tas paredz pārstrādāt t.s. otrreizējo koksni — nojauktu māju daļas, vecas mēbeles. Tā īstenošana būtu tiešām interesants pavērsiens meža nozares attīstībā.

LET_21053897

“Bankas Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš: Tirdzniecības tarifi apdraud

Pēc vairāk nekā trīs gadu nepārtrauktas izaugsmes maijā Latvijas rūpniecībā fiksēts pirmais ražošanas apjomu kritums kopš 2015. gada, rūpniecības izlaide samazinoties par 1,1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju. Šī nav iepriecinoša ziņa, jo pērn rūpniecība ar vairāk nekā 8% pieaugumu bija viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas vilcējiem. Galvenais iemesls maija negatīvajam pārsteigumam rūpniecībā gan bija lielais sausums, kā rezultātā maijā ievērojami kritās elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās un enerģētikas sektora ražošanas apjomi samazinājās par 16,4%.

Laika apstākļi protams ir pārejošs faktors, taču tas nav vienīgais iemesls negaidītajam ražošanas apjomu kritumam maijā. Maijā jau trešo mēnesi pēc kārtas salīdzinoši vāji rezultāti fiksēti arī apstrādes rūpniecībā, kur ražošanas apjomi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu auguši par vien 2,9% un tas lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem. Kopš gada sākuma jūtami sabremzējies rūpniecības pieaugums arī citās eirozonas valstīs, eksporta pieaugums Baltijā ir kļuvis ievērojami mērenāks un apstrādes rūpniecības nozares noiets Latvijas vietējā tirgū ir audzis straujāk kā eksportā.

Šobrīd gan ir cerība, ka šis atslābuma periods apstrādes rūpniecībā izrādīsies pārejošs un jau tuvākajos mēnešos nozares attīstības tempi atkal kļūs pozitīvāki. Jaunākie dati par globālo ekonomiku norāda uz stabilu ekonomikas izaugsmi un pēc vairāku mēnešu bremzēšanās arī pasaules tirdzniecībā atkal vērojama augšupejoša. Papildus tam jau maijā labi rūpniecības pieaugumi fiksēti Lietuvā un Igaunijā, un ražotāju noskaņojums Latvijā, lai arī zemāks kā pērnā gada nogalē, joprojām ir labā līmenī.

Arī mūsu veiktajās Citadele Index aptaujās rūpniecība jau ilgāku laiku ir visoptimistiskāk noskaņotā nozare Latvijā, tomēr šis optimisms līdz šim neatspoguļojas jaunās investīcijās. Pēc viena ceturkšņa pozitīva kāpuma pērnā gada nogalē, šī gada pirmajā ceturksnī nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā samazinājušās par 15,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt no jauna izsniegto kredītu apjoms apstrādes rūpniecībā samazinājās par 21,1%. Tādējādi nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā šī gada pirmajā ceturksnī bija nedaudz mazāk kā 40 milj. eiro un tas jau ir zemāks investīciju līmenis nekā krīzes laikā. Līdz ar to rodas bažas vai nozares attīstību šobrīd jau nekavē arī ražošanas jaudu trūkums.

Tomēr galvenais drauds Latvijas apstrādes rūpniecības attīstībai šobrīd drīzāk ir tirdzniecības tarifu tālāka eskalācija. Tiešā veidā ASV tirdzniecības tarifi Latvijas ražotājus, visticamāk, neskars, jo uz ASV eksportējam salīdzinoši maz, taču tie var mūs būtiski ietekmēt netiešā veidā, jo daudz eksportējam uz Eiropas valstīm kurām ir ievērojami tirdzniecības pārpalikumi ar ASV. Tas visvairāk varētu skart dažādas metālapstrādes un mašīnbūves nozares. Šie riski kopā ar tikai 3,6% apstrādes rūpniecībā šī gada pirmajos piecos mēnešos liek apšaubīt manu šī gada sākumā izteikto prognozi, ka apstrādes rūpniecības apjomi šogad Latvijā varētu augt par 5-7%, un šobrīd jau šķiet būs labi, ja apstrādes rūpniecības izaugsme šogad būtu 4-5% robežās. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad daudz vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu, par ko liecina jau vairāk nekā 35% kāpums būvniecībā pirmajā ceturksnī un 7% pieaugums tirdzniecībā maijā, kā arī pozitīvās tendences darba tirgū. Taču tālāka tirdzniecības konfliktu eskalācija jau varētu likt pārskatīt ne tikai rūpniecības, bet arī visas ekonomikas attīstības prognozes.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+