Valsts aicina lielos uzņēmumus pašiem gādāt par savu darbinieku nodrošinātām vecumdienām.


Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Veselam

Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi

Lasīt citas ziņas

“Laikā, kad tiek paaugstināts vispārīgais pensionēšanās vecums, būtu jāpārskata arī izdienas pensiju nosacījumi, kas ir spēkā no 90. gadu beigām. Turklāt laika gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir krietni paplašinājies ar jaunām profesijām,” tā nepieciešamību reformēt no valsts pamatbudžeta apmaksātās izdienas pensijas pamato Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte pensiju un politikas jautājumos Dace Trušinska. “Vēlamies arī paaugstināt izdienas pensijas piešķiršanas vecumu un tai nepieciešamo izdienas stāžu atbilstoši reālajai dzīvei,” viņa skaidro.

Pašlaik tiesības uz izdienas pensiju tiek nodrošinātas arī personām, kuras veic atbalsta funkcijas, piemēram, KNAB un SAB, – lietvežiem, grāmatvežiem un datorspeciālistiem. Šajā jautājumā Labklājības ministrija panākusi, ka līdz 2015. gada nogalei atbalsta funkcijas veicošajās struktūrvienībās amati ar speciālajām dienesta pakāpēm tiks pārveidoti par darbinieku amatiem, kam nebūs tiesību uz izdienas pensiju.

TV24

“Ja ir psihiatra atzinums..” Kā paši ārsti jūtas, veicot dzimuma maiņas operāciju?

Kokteilis

VIDEO. “Ja es, uz veikalu braucot, iekāpju Teslā, nevis “zaporožecā”…” Daugaviņš izsakās par Kariņa skandālu

Izvirzi savu labklājību pirmajā vietā! Horoskopi 20. aprīlim

29. augustā izdienas pensiju koncepcijas projektu uzsauca Valsts sekretāru sanāksmē, bet, tā kā no iesaistītajām institūcijām un ministrijām joprojām daudz iebildumu, koncepcijas projekts ar visiem strīdīgajiem jautājumiem apspriešanai Ministru kabinetā tiks iesniegts tuvākajā laikā.

Tiem, kas rūpējas 
par valsts drošību

“Koncepcija paredz izdienas pensijas no valsts pamatbudžeta apmaksāt trim grupām – pirmkārt, tām, kam dienests saistīts ar valsts iekšējo vai ārējo drošību un valsts noteikusi speciālas veselības stāvokļa, fiziskās sagatavotības un psiholoģisko īpašību pārbaudes. Šajā grupā ietilpst militārpersonas, Iekšlietu ministrijas amatpersonas un valsts drošības iestāžu amatpersonas. Otrkārt, tām personām, kuras strādā valsts iestādēs un pakļautas psiho­emocionāliem riskiem, kas saistīti ar valsts iekšējo vai ārējo drošību, un speciāliem ierobežojumiem darbavietā, t. i, KNAB amatpersonas, prokurori, tiesneši, diplomāti. Trešā grupa ir kultūras darbinieki,” skaidro LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece.

Tiesnešiem un kultūras darbiniekiem izdienas pensiju turpmāk gan sauktu par speciālo valsts pensiju.

Tiem darbiniekiem, kam darbs saistīts ar fizisko sagatavotību, psihisko īpašību pārbaudi, veselības stāvokļa pārbaudi, pensionēšanās vecums būtu desmit gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma, bet tiem, kam darbs pakļauts psihoemocionāliem riskiem saistībā ar valsts iekšējo un/vai ārējo drošību, – piecus gadus pirms šā vecuma (izņemot tiesnešus).

Izdiena pienāks vēlāk

Jāatgādina, ka ar 2014. gadu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums no 62 gadiem pakāpeniski paaugstināms līdz 65 gadiem (2025. gadā). Savukārt izdienas pensijas pieprasīšanas vecums ir palicis nemainīgs kopš deviņdesmito gadu beigām, un tas ir robežās no 38 līdz 55 gadiem. Tomēr reāli šīs pensijas pieprasa vēlāk, liecina LM apkopotie dati.

Tā, piemēram, prokurori izdienas pensiju vidēji lūguši piešķirt 56 gadu vecumā (var pieprasīt no 50 gadiem), diplomāti – 63 (var pieprasīt no 55 gadiem), baleta mākslinieki – par trim gadiem, leļļu teātra aktieri – par sešiem gadiem, solisti vokālisti – par pieciem gadiem vēlāk, nekā tas ir noteikts likumā. “Paaugstinot izdienas pensijas pieprasīšanas vecumu, tas sasniegtu faktisko vecumu, kad cilvēki izvēlas pensionēties,” secina D. Trušinska.

Vēl viens arguments no LM puses ir tas, ka liela daļa izdienas pensionāru turpina strādāt. Piemēram, 2012. gadā no 95% pensionējušos iekšlietu iestāžu darbiniekiem (līdz 62 gadu vecumam) 54% turpināja strādāt.

Šobrīd ir kategorijas, kam izdienas pensiju piešķir nevis 55% apmērā no pēdējo piecu gadu algas, bet no pēdējo trīs gadu algas, kā tas ir, piemēram, kultūras darbiniekiem un diplomātiem. “Kāpēc tā?” jautā D. Trušinska. “Turpmāk izdienas pensiju aprēķinātu no personas pēdējo piecu gadu algas, un visas iesaistītās puses pagaidām tam ir piekritušas.” Vienīgais izņēmums, kam arī turpmāk izdienas pensiju paredzēts piešķirt 65% apmērā, ir tiesneši, jo viņi pensijā dodas tādā pašā vecumā kā mēs, parastie mirstīgie, – šobrīd tas ir 62 gados.

Neviens negrib 
palikt “aiz borta”

Kaut arī pāreja uz jaunajiem izdienas pensijas piešķiršanas nosacījumiem būtu ļoti saudzīga, daudzu nozaru arodbiedrības iebilst, jo viņu pārstāvēto profesiju pārstāvji nav iekļauti izdienas pensiju saņēmēju skaitā.

To gribētu piešķirt arī jūrniekiem, ločiem, dokeriem, celtņu vadītājiem, operatoriem, lidotājiem, stjuartiem, gaisa satiksmes vadības dispečeriem, dzelzceļa nozares mašīnistiem un dispečeriem, sabiedriskā transporta vadītājiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm, speciālo izglītības iestāžu pedagogiem, sporta skolotājiem, pirmsskolas pedagogiem, pašvaldību policijas darbiniekiem, Valsts probācijas dienesta darbiniekiem, jumiķiem un Finanšu izlūkdienesta darbiniekiem.

“Piemēram, atkārtoti tiekoties ar dzelzceļa un satiksmes nozares vadošajiem pārstāvjiem, viņi aicināja izdienas pensijas turpināt piešķirt dispečeriem un mašīnistiem, kam jāveic obligātās veselības pārbaudes. Tomēr vai tad tik liela nozare pati nevar domāt par savu darbinieku aizsardzību, piemēram, izmantojot privātās pensiju apdrošināšanas iespējas?” vaicā J. Muižniece, piebilstot, ka šos jautājumus būtu ieteicams noregulēt jau koplīgumā.

“Ja no valsts izvirza paaugstinātas prasības konkrēto dzelzceļnieku kategorijai – gan viņu veselībai, gan psihofizioloģiskām spējām, tad valstij arī jārada risinājums, kas notiek pēc konkrētu gadu nostrādāšanas šajā specialitātē. Ko tad, ja, sasniedzot 55 gadu vecumu, veselības dēļ darbinieks vairs nevar veikt savu darbu, bet nozarē nav vakances, ko viņam piedāvāt? Tādēļ no valsts puses jābūt radītai kaut kādai atbalsta sistēmai,” pārliecināts Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Muhlinkins.

Viņš gan pieļauj, ka ar laiku noteiktus uzkrājumus varētu veidot vai nu pats darbinieks, vai kopā ar darba devēju vai pensiju fondiem: “Taču tas prasa laiku – piecos gados uzkrājumus nav iespējams izveidot. Tātad no valsts puses jābūt nodrošinātam pārejas posmam.” Pēc A. Muhlinkina domām, būtu nepieciešams darba devējus motivējošs mehānisms, piemēram, papildu nodokļu atvieglojumu veidā.

Pret piedāvāto izdienas pensijas koncepciju iebilst arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kas uzskata, ka tajā nav padomāts par profesijām, kurās veicot darba pienākumus, personas pakļautas reālam dzīvības un veselības apdraudējumam, piemēram, par pašvaldības policistiem.

Šā jautājuma sakārtošanai LPS ierosina kopīgi LM, Veselības ministrijai un Iekšlietu ministrijai sagatavot un līdz 2014. gada jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā sociālo darbinieku, pašvaldības policijas darbinieku, veselības aprūpes darbinieku izdienas pensiju likumprojektu.

Jautājums, vai izdienas pensiju jaunā piešķiršanas kārtība stāsies spēkā 2016. gadā, šobrīd paliek neatbildēts, jo iebildumu ir ļoti daudz.

No valsts pamatbudžeta izmaksājamās izdienas pensijas 2012. gadā

Izdienas pensijas citur Igaunijā. Igaunijā ir divu veidu pensijas – izdienas un speciālās. Pirmās piešķir samērā lielai grupai cilvēku, piemēram, sākot ar policijas amatpersonām, glābšanas dienesta darbiniekiem un ieslodzījuma vietās strādājošiem, atsevišķām kategorijām civilajā aviācijā, kalnrūpniecībā, jūrniecībā, zvejniecībā, pašvaldības un privātajās iestādē strādājošiem māksliniekiem un beidzot ar medicīnas darbiniekiem, kuri strādā ar AIDS slimniekiem, un pilsētā – sabiedriskā transporta vadītājiem. Vidējais vecums, kad šīs kategorijas var doties izdienas pensijā, ir 50 – 55 gadi, stāžam jābūt 20 – 25 gadiem. Speciālās pensijas igauņi piešķir atsevišķām profesijām valsts pārvaldē, piemēram, policijas virsniekiem un darbiniekiem, prokuroriem, tiesnešiem u. c., bet valsts kontroles darbiniekiem un Augstākās tiesas tiesnešiem tās tiks pārtrauktas. Šīs kategorijas var doties pensijā 50 – 60 gadu vecumā, nepieciešamais stāžs – 5 – 20 gadi. Lietuvā. Lietuvā izdala divu veidu izdienas pensijas – militārā dienesta valsts pensijas, kuras tiesīgi saņemt arī iekšlietu sistēmā strādājošie (nepieciešams 20 gadus stāžs) un tiesnešu valsts pensijas, pēdējiem pensijas apmērs atkarīgs no stāža, kas ir 5 – 20 gadi. Beļģijā. Beļģijā izdienas pensijas piešķir ne tikai valsts sektora darbiniekiem, kuru vidū ir arī skolotāji, kas var pensionēties 55 gadu vecumā, bet arī privātā sektora darbiniekiem – ogļračiem (ja ir 30 gadu stāžs), kuģniecībā un civilās aviācijas lidotājiem. Somijā. Somijā ir valsts pārvaldes pensiju shēmas, piemēram, valsts māksliniekiem no 65 gadiem, policijas nozarēs strādājošiem no 58 līdz 68, bet no ugunsdzēsējiem, muitas darbiniekiem, skolotājiem, medmāsām izdienas pensijā var doties tikai tie, kas šajās profesijās strādājuši līdz 1989. gada jūlijam. Ir arī papildu pensiju shēmas, kas piedāvā agrāk pensionēties un saņemt lielāku vecuma pensiju, jo tās ir daļa no otrā pensiju līmeņa, kas balstās uz darba līgumiem. Tāpat darbojas privāto kompāniju papildu pensiju shēmas, piemēram, “Finnair”, kuras piloti var pensionēties 52 – 60 gadu vecumā. Vēl ir valsts finansētās pensiju shēmas atsevišķām personām, piemēram, nacionālās operas baletdejotājiem, kas pensiju var pieprasīt 44 gadu vecumā. Polijā. Polijā izdienas pensijas ir atsevišķām kategorijām, piemēram, ogļračiem, bet skolotājiem tiesības uz to saglabājās līdz 2008. gadam strādā­jošajiem. Tad ir izdienas pensijas formās tērptajiem dienestiem, tātad policijas darbiniekiem, ieslodzījuma vietu sardzei, valdības drošības dienestam, bruņotajiem spēkiem, tomēr arī šīm kategorijām nepieciešamais stāžs bija 15 gadi, ko mainīja uz 20 – 25 gadiem.