Malta maina pilsonības pārdošanas kārtību 0
Malta piekāpusies Eiropas Komisijas “ārkārtīgajam spiedienam” un ieviesusi jaunu prasību pretendentiem uz valsts pilsonību – nodzīvot valstī vismaz 12 mēnešus.
Sākotnējais plāns paredzēja piešķirt valsts pilsonību apmaiņā pret ieguldījumiem 650 000 eiro apmērā, nepieprasot, lai pieteikuma iesniedzēji dzīvotu Maltā. Līdz ar Maltas pasi faktiski tiek pārdotas tiesības brīvi ieceļot, apmesties uz dzīvi un strādāt ikvienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, tādēļ šis plāns izraisīja asas kritikas vilni ES institūcijās. ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga vairākkārt gan uzstājoties Eiropas Parlamentā, gan intervijā laikrakstam “Times of Malta” atgādināja, ka “Eiropas pilsonību nedrīkst tirgot”. Eiropas Komisijai izdevies pārliecināt Maltas valdību, ka ir nepieciešams pievienot noteikumu par obligātu uzturēšanos valstī.
Lai gan jaunais noteikums otrdien pēcpusdienā publicēts Maltas valdības oficiālajā laikrakstā, kas nozīmē tā tūlītēju stāšanos spēkā, Maltas prese vēl pauž neticību, ka prasība par uzturēšanos valstī tiešām tiks piemērota, nevis dažādos veidos apieta. Valsts premjerministrs Jozefs Maskats, preses konferencē ilustrējot mainīto Maltas pilsonības iegūšanas kārtību, skaidroja: “Tas nenozīmē, ka pretendentam būs jāpavada Maltā 365 dienas. Bet tas arī nenozīmē, ka viņš varēs izvēlēties nespert soli mūsu valstī.”
Programmai šobrīd ir noteikti arī pārdošanas “griesti”, proti, Maltas pases varēs iegūt ne vairāk kā 1800 ārvalstnieki, pēc šī skaita sasniegšanas programma tiks apturēta. Tomēr iespējams, ka par to vēl tiks diskutēts, jo valdība var vēlēties “griestus” paaugstināt. Vienlaikus opozīcijā esošā Nacionālistu partija, kas stingri iebilst pret pasu pārdošanas programmu, varētu pret to vērsties ar tiesiskiem līdzekļiem.
Janvāra nogalē iespēju tiesas ceļā apstrīdēt Maltas lēmumu apsvēra arī Eiropas Komisija. ES tieslietu komisāres pakļautībā strādājošie juristi bija sākuši pētīt, vai gadījumā Malta ar saviem plāniem nepārkāpj ES līguma pantu, kas paredz “patiesu sadarbību” ar pārējām kopienas dalībvalstīm. Iespējams, šis bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Malta piekāpās, kaut gan komisāre Redinga paziņoja, ka vienošanās panākta “konstruktīvas sadarbības” ceļā.
Pēc sarunām ar Maltas ģenerālprokuroru EK aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka sertifikāts par naturalizāciju tiks izsniegts tikai tad, kad pieteikuma iesniedzējs būs pierādījis, ka pirms tam vismaz 12 mēnešus dzīvojis Maltā.
Nosacījums par dzīvošanu nelielajā Vidusjūras valstiņā pasu tirgošanas shēmu gan, jādomā, padarīs mazāk pievilcīgu ārvalstu bagātniekiem.
Malta, kuras gada budžets ir tikai trīs miljardi eiro, pateicoties pilsonības pārdošanai, cer izveidot miljardu eiro lielu investīciju fondu. Gadā valdība cer šādi nopelnīt vismaz 30 miljonus eiro.
Šajā pasākumā domā krietni nopelnīt arī citi, tostarp par nodokļu paradīzi uzskatītajā Džērsijā reģistrētais konsultāciju uzņēmums “Henley & Partners”, kuru Maltas jaunā valdība nolīgusi projekta juridiskās un administratīvās kārtības izstrādāšanai un vadībai. “Henley & Partners” par saviem pakalpojumiem saņems 4% no pasu tirdzniecības nodevu summas. Turklāt britu uzņēmums līdz ar virkni Maltas firmu iesaistījies pasu iegādes brokeru tirgū, katram no klientiem par saviem pakalpojumiem pieprasot 70 000 eiro. Pat gadījumā, ja britiem izdotos iztirgot vien 10% no 1800 piedāvātajām pasēm, “Henley & Partners” nopelnītu 60 miljonus eiro.
