Maina uzturēšanās atļauju nosacījumus ārzemniekiem, kuri iegulda Latvijas uzņēmumos 1
Saeima ceturtdien, 5.decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas nosaka izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas nosacījumos ārvalstu investoriem, kuri iegulda Latvijas uzņēmumos.
Kā portālam “LA.lv” pavēstīja Saeimas preses dienestā, ar likuma grozījumiem papildināti nosacījumi par termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanu uz pieciem gadiem ārzemniekam, kurš ir ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot vai dibinot jaunu uzņēmumu. Kā papildu nosacījums ieguldījumiem virs 150 tūkstošiem eiro noteikts, ka šajā kapitālsabiedrībā jāstrādā vairāk nekā 50 darbiniekiem un gada apgrozījumam vai bilancei jāpārsniedz 10 miljoni eiro.
Tiek saglabāta iespēja ieguldīt arī mazākos uzņēmumos, kuros strādā līdz 50 darbiniekiem un gada apgrozījums vai bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro, un saimnieciskā gada laikā valsts un pašvaldības budžetā nodokļos samaksā ne mazāk kā 40 tūkstošus eiro. Minimālais ieguldījums šādos uzņēmumos uzturēšanās atļauju saņemšanai būs 35 tūkstoši eiro, bet ar noteikumu, ka, ieguldot vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, termiņuzturēšanās atļauju varēs pieprasīt ne vairāk kā trīs ārzemnieki.
Likumprojekta autori norādījuši, ka, izmantojot pašreizējā regulējuma nepilnības, vairāki investori iegulda minimālo summu – katrs 25 tūkstošus latu – vienlaikus vienā uzņēmumā. Formāli viņi izpilda prasību par 20 tūkstošu nodokļu nomaksu, taču nodokļi “nāk” tikai no viena uzņēmuma. Tāpēc regulējumā mainīti vairāki nosacījumi, lai sasniegtu likuma mērķi un investori likuma prasības neizpildītu tikai formāli.
Līdzšinējais regulējums noteica, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks var pieprasīt uz pieciem gadiem, ja viņš ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot vai dibinot jaunu uzņēmumu, un šis ieguldījums ir vismaz 100 tūkstoši latu.
Tāpat bija iespēja ieguldīt mazāku summu – 25 tūkstošus latu – uzņēmumos, kas nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku, apgrozījums nepārsniedz septiņus miljonus latu gadā un kas valsts budžetā nodokļos samaksā 20 tūkstošus latu gadā.
Tika noraidīts nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikumus Imigrācijas likumam, kas paredzēja noteikt kvotas darījumiem ar nekustamo īpašumu, apmaiņā pret kuriem tiek izsniegtas uzturēšanās atļaujas.
Sākotnēji šīs izmaiņas paredzēja cits likumprojekts, ko Saeima pieņēma steidzamības kārtā, taču Valsts prezidents Andris Bērziņš nodeva to parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Pretēji VL-TB/LNNK ierosinājumam, atgrieztajam likumprojektam tika noteikts garāks priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un nacionālā apvienība to vērtē kā iepriekš panāktās koalīcijas vienošanās pārkāpumu.
Ņemot vērā šos apstākļus, VL-TB/LNNK priekšlikumus uzturēšanās atļauju izsniegšanas ierobežojumiem iesniedza šodien Saeimā apstiprinātā likuma projektā. Deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) iepriekš atbildīgās komisijas sēdē skaidroja, ka šajos priekšlikumos saglabāta kvotu ideja, kā arī maksājums speciālajā fondā 25 000 eiro apmērā, tomēr nav iekļauti ierosinājumi, pret kuriem prezidentam bija iebildumi.
Minētie VL-TB/LNNK priekšlikumi tika noraidīti.
Kā ziņots, nacionālā apvienība uzskata, ka “Vienotība” ir lauzusi oktobrī panākto vienošanos par termiņuzturēšanās atļaujām. Nacionālā apvienība kā vienošanās laušanu ir novērtējusi “Vienotības” rosināto un Saeimā atbalstīto grozījumu Imigrācijas likumā izskatīšanas termiņu – 30.janvāri. VL-TB/LNNK rosināja grozījumus Saeimā skatīt 28.novembrī.
Tādējādi “Vienotība” ir panākusi, ka nākamgad nebūs iespējams noteikt kvotu sistēmu attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu par nekustamā īpašuma iegādi un izmaiņas likumā varēs būt tikai niansēs, skaidroja VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis.
