Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
15. jūnijs, 2016
Drukāt

Juris Lorencs: Mainās arī baznīca (8)

Foto - LETAFoto - LETA

"Baznīca ir atvērta visiem, taču ne visam, vienojošajam faktoram iespējamās apvienošanas gadījumā jābūt ticības kodolam," uzskata LELB arhibīskaps Jānis Vanags.

Nupat Rīgā ar dažu dienu atstarpi notika divu latviešu evaņģēliski luterisko baznīcu (Latvijas un “ārpuslatvijas”) sinodes, kas vēl vairāk padziļināja plaisu abu baznīcu starpā.

Izskan apgalvojumi, ka Latvijas luterāņi pēc Otrā pasaules kara tikuši “nogriezti no pārējās Eiropas un iekonservējušies”, kamēr trimdas baznīca “uzsūkusi modernos strāvojumus” un tāpēc “attīstījusies”. Bet Latvijas luteriskā baznīca taču savulaik bija viena no pirmajām pasaules luterāņu baznīcām, kas sāka ordinēt sievietes, turklāt tas notika visdziļākajos padomju laikos – jau 1975. gadā. Savukārt modernā “ārpuslatvijas” baznīca darbojas vidē (vislielākās šīs baznīcas draudzes ir ASV), kur daudzas lielas un ietekmīgas protestantu baznīcas (tai skaitā arī luterāņu) ir vēl konservatīvākas par arhibīskapa Jāņa Vanaga vadīto baznīcu. Tad kas no kā un kad ir bijis atgriezts?

Un tomēr līdz ar nupat notikušās sinodes lēmumu Latvijas baznīca nu jau oficiāli atteikusies ordinēt sievietes, kamēr “ārpuslatvijas” baznīcai kaismīga iestāšanās par sieviešu ordināciju kļuvusi par vienu no identitātes stūrakmeņiem. Kā izskaidrot šādu uzskatu evolūciju?

Manuprāt, viens no cēloņiem šai uzskatu atšķirībai meklējams apstāklī, ka daudziem ārzemju latviešiem (par trimdiniekiem viņus vairs negribētos saukt) draudze pirmām kārtām ir “vietējās sabiedriskās dzīves centrs”, kā viņiem pašiem bieži patīk uzsvērt. Bet apkalpot “sabiedriskās dzīves centru” nozīmē izpatikt visiem. Savukārt Latvijā, kur cilvēks dzīvo latviskā vidē un ikdienā lieto latviešu valodu, ne okupācijas gados, ne vēl jo vairāk tagad baznīcai nav bijusi “kultūras nama” loma. Cilvēki gāja un iet uz baznīcu tāpēc, lai tur lūgtu Dievu, lai mantotu pestīšanu.

Trimdas sabiedrībā, kur latvieši turas pie savas draudzes kaut vai tāpēc, ka tā faktiski ir vienīgā “latviešu baznīca”, nepastāv stapkonfesionālā konkurence. Turpretim Latvijā blakus luterāņiem darbojas divas spēcīgas, konservatīvas baznīcas – katoļu un pareizticīgo, kurās jautājums par sieviešu ordināciju pat netiek apspriests. Pēdējos gados vairāki man zināmi cilvēki pametuši luterisko baznīcu un pievienojušies katoļiem vai pareizticīgajiem tāpēc, ka Vanaga vadītā baznīca tiem šķitusi pārāk moderna un liberāla!

Mēģinājumi noliegt vai attaisnot sieviešu ordināciju no teoloģijas viedokļa gan šķiet bezperspektīvi. Protestantisma būtība sakņojas pārliecībā, ka cilvēks pats var lasīt, pētīt, skaidrot sev un citiem Bībeli. Bet cilvēki ir dažādi, tāpēc nav brīnums, ka daži tajā saskata vietas, kas noliedz sieviešu kalpošanu mācītāja amatā, savukārt citi – ka tas tomēr iespējams. Tieši tāpēc protestantu pasaules karte ir tik raiba un daudzveidīga. Āfrikā vien šodien pastāv vairāki tūkstoši dažādu konfesiju (tieši konfesiju, draudžu ir krietni vairāk!), kuras varētu dēvēt par Vasarsvētku kristiešiem jeb “piecdesmitniekiem”. Un katra no tām uzskata, ka nes kādu īpašu, tikai sev vien raksturīgu vēsti.

Komentējot sinodes balsojumu, arhibīskaps Vanags norādīja, ka “izvēle bijusi starp diviem baznīcas modeļiem, no kurām vienā cilvēki orientējas uz tradicionālo izpratni par baznīcu, bet otrā – uz mūsdienu postmoderno realitāti”.

Manuprāt, arhibīskaps nav bijis visai precīzs. Paradoksāli, bet viena no postmodernās pasaules realitātēm ir tieši atgriešanās pie tradicionālajām vērtībām. Pēdējos gados tas vērojams visai plašā spektrā – sākot no jūsmošanas par Kembridžas hercogienes Katrīnas klasisko ģērbšanās stilu un beidzot ar cilvēku piesliešanos konservatīviem politiskiem strāvojumiem, kuri viens pēc otra gūst panākumus visā Eiropā. Pāri, kuri gadiem ilgi uzticīgi dzīvojuši kopā un pat audzina bērnus, bet līdz šim iztikuši bez laulības sakramenta, pēkšņi pieņem lēmumu doties pie altāra.

Var jau teikt, ka tā ir “tikai mode”. Taču tieši mode ir tā, kas dažkārt vislabāk atspoguļo sabiedrībā notiekošo, tieši mode visos laikos bijusi dziļāku procesu priekšvēstnesis. Šodienas realitāte ir tāda, ka cilvēki ir pārāk noguruši no straujajām pārmaiņām, kas aizvadītajos gados skārušas ne jau tikai Latviju, arī pārējo pasauli. Noguruši no morālā relatīvisma, multikulturālisma un nevajadzīga politkorektuma, no masu mediju un moderno tehnoloģiju visur­esošās tirānijas, no patērētāju sabiedrības uzbāzīgajiem standartiem un skrējiena modernā kapitālisma vāveres ritenī, viņi instinktīvi meklē kaut ko senu, tradicionālu, nemainīgu un stabilu. Tieši šajā kontekstā, manuprāt, skaidrojams Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas sinodes lēmums.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. ne velti katoļi radīja musolini un fašismu, pareizticīgie……………īsa mums atmiņa

  2. protestantu gaišās idejas norok, totalitārisms

  3. Ieteiktu raksta autoram rakstīt par tēmām, kurās viņš vairāk orientējas! Garīgām lietām nedrīkst pieiet virspusēji un diletantiski visu mūsu interesēs. Arī reklāmas interesēs šo rakstu nevarētu izmantot…

    • Pateicoties šim rakstam jūs ielikāt savu komentu , tāpat , kā to dara citi lasītāji , neatkarīgi no tā , vai raksts Jums personīgi patīk vai ne ! Ŗezumē : Vairāk šādu rakstu un neizpaliks arī komentu !

  4. Tumsonības un nicinājuma paraugstunda Vanaga izpildījumā ! Tiešām —- izskatās ,ka Vanags ļoti vēlas pāriet pareizticībā , vismaz ar grezno tērpu jau nu noteikti . Un nevis pieticīgā apģērbā kā pienāktos īstenam Dieva vārdu teicējam .

  5. Autors nav precīzs. Tieši LELBāL ir tradicionāla, konservatīva, tā darbojas pēc 1928. gada satversmes, tur viss notiek kā pirmskara Latvijā. Bet vanadziskā baznīca ar Vanaga “uzlidošanu” atsakās no luteriskā gara, tā mainās un tuvojas katolicismam. Vanags ir panācis sevis iecelšanu amatā “uz mūžu”, kas raksturīgs Romas pāvestam. Nemaz nerunājot par greznošanos katoliciskos tērpos.

  6. Tas zaļais bruņurupucis kancelē izskatās pēc kāda katoļu priestera. Luterāņu mācītāji tā nespokojās ar apģērbu:)

    • Katrs kristīgs cilvēks zina, ko nozīmē tērps un tā krāsas attiecīgajos baznīcas notikumos. Un visu nevajag demokratizēt pēc idejas, ka visur visiem jābūt vienlīdzīgiem. Tas jau bija padomju laika princips- domāt, ēst un visu darīt vienādi. Gan pareizticīgo, gan katoļu dievnamos valda greznība un tāda tā valda arī Lutera namos- nepārsātināta, taču skaidra un garīgi piepildīta vārdos un sakrālās mākslas ietvarā. Var jau dievnamu padarīt par tautas namu, tā to darīja padomijas cilvēki un akli paklausīgie varai.
      Normāls raksts, pareizāk sakot, labi uzrakstīts un izskaidro, nevis uzbrūk. Līdzīgi domājošie ir daudzi cilvēki, kuri nekliedz un nebrēc, ka iestājusies kaut kāda diskriminācija. Ir skaidrs, ka tikai ar striktu nostāju kādos jautājumos, kā ģimene, laulība un Dieva klātesamība tajā, iespējams stāvēt taisnu muguru. Ja cilvēks zina, ka ir Dievs un to sajūt, tad neienāks prātā prātuļot par tērpiem, bet ieklausīties runātājā gan. Un Vanaga sprediķi ir vieni no saturiski pilnākiem, kādus dzirdu jau gadiem ilg,i un labi, ka arhibīskaps neliecas kā niedre visos vējos. Konservatīvs nenozīmē nedomājošs, bet redzīgāks par dažu labu šībrīža skrējēju līdzi jaunajiem laikiem.
      Lutera ideja dzīvo un baznīca apvieno.
      Vairāk uztraukties par genderismu un kristīgo vērtību diskriminēšanu, to vajadzētu gan.
      Paldies autoram.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+