Kultūra
Kultūrpolitika

Mainies vai nebrīnies, ja tevi nomainīs. Kā izdzīvot mazajām bibliotēkām 16


Ilustratīvs foto. Vairākām mazajām bibliotēkām izdevies aktivizēt darbu, pateicoties pašiem mazākajiem domātajai lasīšanas veicināšanas programmai “Grāmatu starts”.
Ilustratīvs foto. Vairākām mazajām bibliotēkām izdevies aktivizēt darbu, pateicoties pašiem mazākajiem domātajai lasīšanas veicināšanas programmai “Grāmatu starts”.
Foto: Pexels.com

Aptuveni pirms mēneša sociālajos tīklos satraukumu par mazo pagasta bibliotēku likteni uzjundīja rakstnieks Aivars Kļavis, norādot uz situāciju Limbažu novadā, kur vairākām bibliotēkām tika nozīmīgi samazināts darba laiks un izskanēja iespēja atsevišķas bibliotēkas iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ pārveidot grāmatu izsniegšanas punktos.

Kultūras ministrijas (KM) Bibliotēku un arhīvu nodaļas vecākā referente Linda Langenfelde toreiz sanāksmē, kurā piedalījās reģionālo bibliotēku pārstāvji, sacīja, ka pagaidām valstī nav vērojama bibliotēku slēgšanas epidēmija, taču brīdināja – atsevišķi simptomi liek gatavoties, lai varētu jebkurā brīdī pamatot, kādēļ nepieciešams saglabāt bibliotēku tīklu. Šim viedoklim piekrita arī Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore, Latvijas Bibliotēku padomes (LBP) priekšsēdētāja Dzidra Šmita, norādot – bibliotekāri pārāk bieži paļaujas uz likumā noteikto normu, ka pašvaldībai uz 2000 iedzīvotājiem jānodrošina vismaz viena pašvaldības bibliotēka. “Es gribētu, lai mēs lasām dokumentus un ņemam vērā visu, kas tajos rakstīts, ne tikai to, kas mums patīk. Ja gribam sevi aizstāvēt, vienīgais, ar ko varam to darīt, ir mūsu darbs,” sanāksmē sacīja Dzidra Šmita.

Aicinājumus sargāt vietējās kultūras saliņas izteica Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija, pagājušajā nedēļā apspriest bibliotēku likteni sanāca Latvijas Bibliotēku padome, Latvijas Pašvaldību savienība un Limbažu novada pašvaldība. Jādomā, šis jautājums izskanēs arī Latvijas bibliotēku festivālā, kas risināsies 17. un 18. aprīlī.

Bibliotēku darbdiena sarūk arī citur

Apzinot bibliotēku pakalpojumus Latvijā, LBP secinājusi, ka tie ir kvalitatīvi un pieejami, nav saskatāmas tendences bibliotēkas slēgt vai ievērojami samazināt to darba laikus un darbinieku slodzi, kā arī reorganizēt tās par ārējiem apkalpošanas punktiem. Tādējādi LBP vērtē Limbažu novada pagastu bibliotēku situāciju kā atsevišķu gadījumu.

Tomēr Limbažu novads nav vienīgais, vien visskaļāk izskanējušais piemērs. Kā rakstīju materiālā “Lauku bibliotēkas – “medījamo” sugu sarakstā” (“LA”, 21. 03. 2018.), jau pirms vairākiem gadiem vairāku pagastu bibliotekārēm slodze būtiski samazināta Rūjienas novadā. Pērn slēgta Arendoles bibliotēka Vārkavas pagastā, trim citām novada bibliotēkām darbalaiks samazināts par četrām stundām nedēļā, bet Riebiņu novada Gailīšu bibliotēka tagad strādā pusslodzi. Reģionālo bibliotēku vadītāji atzina – klusām šāds solis sperts arī Varakļānu novadā – pat Murmastienē, kas ir liels pagasts, bibliotekāres slodze samazināta par astoņām stundām nedēļā, bet, piemēram, Stirnienes bibliotekāres slodze samazināta uz pusi, bibliotēka četras dienas nedēļā strādā no pulksten 10 līdz 14, piektdienā – no pulksten 13 līdz 17. Darba laiks saīsināts arī vairākām bibliotēkām Madonas novadā.

Ir pilnīgi skaidrs, ka ar šādu darba laiku vairāk vai mazāk apmierināti var būt tikai seniori, kuri jau pensijā, kā arī bezdarbnieki. Ne strādājošie, ne arī skolēni bibliotēku, kura atvērta tikai pusi dienas tās vidū, apmeklēt nespēj. Savukārt, neņemot vērā apmeklētājiem neērto darba laiku un analizējot tikai apmeklējuma izmaiņas, iespējams secināt, ka bibliotēka iedzīvotājiem nav nepieciešama.

Izmaiņas pagastu bibliotēku darba laikā nav veicamas bez padziļinātas iedzīvotāju informatīvo vajadzību analīzes un konsultācijām ar bibliotēku apmeklētājiem, tostarp par laiku, kurā nepieciešamos pakalpojumus bibliotēkās būtu vis­ērtāk saņemt, – tā 5. aprīļa sēdē Limbažu novada pašvaldības un Latvijas Pašvaldības savienības pārstāvjiem padomes rekomendācijas darīja zināmas Latvijas Bibliotēku padomes vadītāja Dzidra Šmita.

Reģionālo bibliotēku vadītāju domas gan atšķiras par to, vai bibliotēkām būtu jāstrādā nedēļas nogalē – sestdienā – vai arī racionālāk mainīt darba stundas darba dienās, elastīgāk pieskaņojot tās vietējo iedzīvotāju darba un izglītības grafikam. Veiksmīgi piemēri atrodami abās nometnēs. Vairākām Jelgavas novada bibliotēkām jaunu elpu devusi programma ģimenēm ar pašiem mazākajiem lasītājiem “Grāmatu starts”. Tās tikšanās rīkotas sestdienās, bibliotēkas ieguvušas jaunus lasītājus, kuri lūguši iesākto turpināt. Tādējādi bibliotēka kļūst arī par ģimenes atpūtas vietu.

“Mana pārliecība – šis ir brīdis, kad pagastu bibliotēkas jāstiprina, cik vien iespējams, nevis jāmeklē, kā tās padarīt par grāmatu izsniegšanas punktiem vai noteikt pusslodzi,” pauda Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane. Viņa gan arī skarbi kritizēja tos bibliotēku vadītājus, kuri uzskata – pietiek ar to, ka viņi izsniedz iedzīvotājiem grāmatas un nav gatavi pielāgot bibliotēkas piedāvājumu mainīgiem apstākļiem un pieprasījumam: “Šobrīd vairāk nekā jebkad jādomā par to, cik stipri, zinoši un spējīgi ir mūsu bibliotekāri. Pie kvalitātes strādāsim vēl vairāk, jo ir skaidrs – ja mēs nemainīsimies, jābūt gataviem, ka mūs nomainīs.”

Iedzīvotāju kļūst mazāk, lasītāju – vairāk

Linda Langenfelde norādīja arī, ka ir kļūdaini veidot tiešu saistību starp iedzīvotāju skaita samazināšanos kādā novadā vai pagastā un bibliotēkas nepieciešamību, tā kā valstī arvien lielāks uzsvars tiek likts uz pakalpojumiem e-vidē. Daudzviet bibliotēkas piedāvā iedzīvotājiem palīdzību saziņā ar valsts un pašvaldības iestādēm, palīdz nomaksāt rēķinus, nodokļus un arī atgūt pārmaksāto.

To, ka iedzīvotāju skaitam nav tiešas sakarības ar bibliotēkas lietotāju skaitu, apstiprināja Gulbenes novada bibliotēkas direktore Antra Sprudzāne, demonstrējot nesen apkopotu statistiku, kas liecina – neraugoties uz to, ka novadā kopumā iedzīvotāju skaits pēdējos gados krities par 15%, lasītāju skaits samazinājies tikai par diviem procentiem, turklāt novadā ir atsevišķi pagasti, kuros, nomainoties bibliotēku vadītājiem, tas pat vairākkārt pieaudzis. “Lai ko mēs te spriestu, viss atkarīgs no tā, kādi cilvēki strādā bibliotēkās. No tā atkarīgs, kādi esam un kādi būsim,” rezumēja Antra Sprudzāne.

Protams, pilnīgi viss tomēr nav atkarīgs no bibliotekāra uzņēmības. Lai cik labus pakalpojumus piedāvātu bibliotēka, lai kā nodrošinātu vietējo iedzīvotāju pieprasījumu un atsevišķās jomās to pat veidotu, bibliotekārs nespēj ietekmēt ne telpu izmēru un kvalitāti, ne arī pakalpojumus, ko pagasta iedzīvotāji var saņemt bibliotēkas tuvumā. Tā, piemēram, Siguldas novada Jūdažu bibliotēka atplaukusi pēc tam, kad novadā izlemts – šeit nepieciešams sabiedriskais centrs. Pēc tam kad bibliotēka no grausta pārvietota uz labiekārtotu ēku, kurā saņemami arī citi pakalpojumi, bibliotēkas lasītāju skaits teju trīskāršojies – no 50 – 60 reģistrētiem lasītājiem tas pieaudzis līdz aptuveni 150.

Baiba Tormane kā pozitīvu piemēru minēja Vecumnieku novada Klīvus, kur līdz 2016. gadam atradās atklātā tipa cietums un tā teritorijā bija atvēlēta vieta arī pagasta otrajai bibliotēkai. Kad cietumu slēdza, bija bažas, ka arī bibliotēka beigs pastāvēt, jo līdz Vecumnieku centram ir tikai nedaudz vairāk kā desmit kilometri. Taču teritoriju apsaimniekot apņēmās Kalna svētības kopiena, kuru vada priesteris Andrejs Mediņš. Tādējādi Umpārtes bibliotēka ieguvusi jaunas, plašākas telpas un jaunu elpu.

Arī pagastam tik bēdīgs notikums kā skolas slēgšana atsevišķos gadījumos var piešķirt jaunu elpu bibliotēkai, jo skolu ēkas lielākoties ir renovētas. Pārceļot bibliotēku uz atjaunotu, plašāku ēku, ja turklāt tajā tiek sniegti vēl kādi citi pakalpojumi pagasta iedzīvotājiem – kaut vai iespēja reizi nedēļā apmeklēt frizieri, ārstu, masieri vai izmantot veļas mašīnu –, var palielināt lasītāju skaitu. Turklāt šādā veidā tiek izmantotas arī bijušās skolas ēkas, un vismaz nedēļu nogalēs, kā arī brīvlaikos, agrākie skolēni tajās atgriežas.

Salaspils novada bibliotēkas direktore Daiga Orbidāne aicināja apsvērt, vai nebūtu vērts lielāko uzmanību un resursus veltīt bibliotēkām, kurām tuvumā atrodas vēl kāda iestāde, kas sniedz pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem, kaut vai veikals. Arī Cēsu novadā novērots, ka veiksmīgāk darbojas bibliotēkas, kuras izvietotas vienā ēkā ar pašvaldības sociālajiem darbiniekiem, bāriņtiesu.

Kas nosaka veiksmīgu pagastu bibliotēku darbību

Bibliotēku padome secinājusi, ka ir trīs kritiski svarīgi faktori:

* Pirmkārt, infrastruktūra – vai bibliotēka atrodas iedzīvotājiem izdevīgā vietā, vai tā izvietota labiekārtotās telpās, kādi vēl pakalpojumi saņemami bibliotēkā vai līdztekus tai, kāda ir piekļuve bibliotēkai ar sabiedrisko vai privāto transportu.

* Otrkārt, darba laiks – vai tā ir atvērta un pieejama iedzīvotājiem ērtos laikos, arī pievakarēs un brīvdienās.

Saistītie raksti

* Treškārt, bibliotekāra personība – vai bibliotēkas vadītājs iesaistās pagasta dzīvē, veido un sniedz iedzīvotājiem vajadzīgus pakalpojumus, uzklausa iedzīvotāju vajadzības un cenšas tās apmierināt.

* Taču, pat apvienojoties šiem trim faktoriem, nepieciešams arī vēl ceturtais – pašvaldība, kura izprot bibliotēkas arvien augošo lomu. Bibliotēka nav tikai grāmatu izsniegšanas punkts, bet arī vieta, nereti pēdējā publiskā telpa mazajos pagastos, kur vietējiem iedzīvotājiem sastapties. Tāpat tā ir iespēja apgūt un izmantot e-vides pakalpojumus, lietot datu bāzes. Un, protams, neviens nav atcēlis pirmo un nozīmīgāko bibliotēkas darbu – veicināt iedzīvotāju pašizaugsmi, garīgo attīstību, kā arī latviešu kultūras apriti sabiedrībā.

LA.lv