Mainīsies CVK sastāvs 0
Saeimā pārstāvētajām partijām līdz 6. februārim jānosauc savi Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu amata kandidāti, bet vairākas frakcijas jau tagad par tiem ir nolēmušas.
Starp Saeimā pārstāvētajām partijām esot neoficiāla vienošanās, ka nākamajā CVK sasaukumā katrai no tām tiks viens pārstāvis komisijā. Vēl viena locekļa vieta varētu tikt atvēlēta neatkarīgo deputātu grupai jeb tā sauktajam Olšteina sešniekam, kā arī Augstākās tiesas (AT) pārstāvim. Tāpat iecerēts atjaunot agrāko laiku nerakstīto tradīciju, ka vienu CVK locekli virza Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
“Gala lēmumu pirmdien pieņems “Vienotības” valde. Frakcija no savas puses darbam CVK iesaka vienu no saviem pašreizējiem pārstāvjiem komisijā – Kārli Kamradzi vai Sigordu Stradiņu, taču pieļauj, ka valdei atrodas vēl kāds labs kandidāts,” informēja frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis.
Saeimas jaunpienācēja Zatlera Reformu partija (ZRP) līdz šim CVK nav bijusi pārstāvēta. “Taču mums ir vairāki piemēroti kandidāti ar atbilstošu pieredzi, izglītību un labu motivāciju,” stāstīja ZRP līderis Valdis Zatlers. Kandidātu vārdus pirms galīgā lēmuma viņš nevēloties atklāt.
Taču ZRP biedru rindās ir Vēlēšanu reformas biedrības vadītājs Valdis Liepiņš, un ļoti ticams, ka partijas pārstāvis CVK varētu tikt meklēts no šīs organizācijas ekspertu vidus. Zatlers arī neslēpa, ka ZRP cer uz CVK atbalstu partijas rosinātajām reformām – vēlētāju reģistra ieviešanai un vēlēšanu apgabalu skaita pārskatīšanai.
Nacionālā apvienība “VL”/”TB”/LNNK darbam CVK nolēmusi virzīt savu līdzšinējo pārstāvi Ritvaru Eglāju.
Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija turpina atbalstīt savu pašreizējo pārstāvi Dzintru Kusiņu. Bet “Saskaņas centra” (“SC”) frakcija esot apkopojusi vairākus iespējamos kandidātus un savu izvēli vēl tikai veiks. No pašreizējiem “SC” pārstāvjiem interesi turpināt darbu komisijā izteicis Raimonds Olehno.
Augstāko tiesu CVK pašlaik pārstāv Pēteris Dzalbe. Šī tiesneša kvalifikācija vairāk saistīta ar krimināltiesībām, bet kuluāros tiek runāts, ka komisijai šobrīd būtu nepieciešams kāda konstitucionālo tiesību eksperta pienesums. LPS un Olšteina sešnieks par saviem kandidātiem vēl domāšot.
Visas valdošās frakcijas pauda atbalstu arī Arņa Cimdara palikšanai CVK vadītāja amatā. Tostarp arī “Vienotība”, kas savulaik izteicās par viņa iespējamo nomaiņu. “Jā, iepriekš mums ne visai sakrita izpratne par vairākiem jautājumiem, bet simpātijas laika gaitā ir mainījušās. Īpašas sajūsmas jau nav, bet tomēr grūti iedomāties kādu citu tik pieredzējušu kandidātu šim amatam,” atzina “Vienotības” frakcijas vadītājs Dz. Zaķis. Bet V. Zatlers atgādināja, ka teju visi politiskie spēki kādreiz ieminējušies par Cimdara nomaiņu. “Tas liecina, ka viņš ir strādājis neatkarīgi, objektīvi un profesionāli. Tādēļ mēs viņu, visticamāk, atbalstīsim,” sacīja ZRP līderis. Arī NA neredzot citas alternatīvas pašreizējam CVK vadītājam.
Algu par darbu CVK saņem tikai komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un sekretārs. Pārējie komisijas locekļi saņem samaksu tikai par sēžu apmeklēšanu. Piemēram, decembrī CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars atalgojumā saņēma 1009 latus, viņa vietnieks Raimonds Olehno un komisijas sekretārs – katrs aptuveni 840 latus. Pārējie komisijas locekļi saņēma aptuveni 20 latus.
Pašlaik Saeimā tiek veidota darba grupa Satversmes grozījumu vērtēšanai. Tā strādās arī ar ZZS ierosinājumu, ka tautas nobalsošanai nevar nodot likumprojektus, “kas nav pieļaujami demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus”. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (“Vienotība”) norādīja, ka tādā gadījumā būs jānosaka, kura institūcija vērtēs, vai iesniegtie likumprojekti atbilst šīm prasībām. Viens no variantiem būtu paplašināt CVK pilnvaras, kas šobrīd aprobežojas tikai ar vēlēšanu tehnisku organizēšanu.
