Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
19. oktobris, 2016
Drukāt

Maisiņš vajag? Audēja plastmasas atkritumus pārvērš paklājos un somās (11)

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Kamēr vieni slīgst maisiņu atkarībā, citi mēģina dzīvot bez atkritumiem vai arī dāvā tiem otro dzīvi – auž tepiķus un somas. Irēnai Lipskai plastmasas maisiņi rūpes nesagādā – jau pāris gadu savā lauku mājā Ludzā viņa no tiem auž paklājus un košas iepirkumu somas. Pērn vaļasprieks uzņēmis lielākus apgriezienus, jo ideju uzķēris Irēnas novadnieks Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas arhitektūras nodaļas students Ervīns Gorelovs, kas cenšas atrast veidus, kā plastikāta atkritumiem iedot otro dzīvi. Maisiņu aušana kļuvusi par atraktīviem vides izglītības un senā audēju amata daudzināšanas pasākumiem ar mērķi dabūt gatavu līdz valsts simtgades svētkiem simtmetrīgu tepiķi. Irēna to sauc par dullumu, kāds cits – par zaļumu, taču, izrādās, var dzīvot vēl zaļāk – vispār bez maisiņiem, kā to četru mēnešu akcijā pamēģināja Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Linda Zandere, tagad jau Rīgas Tehniskās universitātes vides zinātnes studente.

Latvija nav pati lielākā plastmasas maisiņu lietotāja Eiropā, taču arī lepoties nevar – sanāk 190 kuļķenītes gadā vidēji vienam cilvēkam. Eiropas Savienības valstis vienojušās, ka piecos gados šis skaits jāsamazina līdz 40 maisiņiem. Kazi, “zaļo” pieredze noderēs.

Kad pašai materiāla pietrūkst, Irēna Lipska sūta ziņu draugiem un paziņām – mīļie, lūdzu, nepiesārņosim dabu! Šie ar’ ved maišeļus uz Ludzu no malu malām reizē ar pasūtījumu ko nu katram vajag – tepiķīti vannasistabā, tualetē vai priekšnamā. Noaustos paklājus, tāpat kā izlietotos maisiņus, audēja vairs neskaita, ja tā padomā, ap simtu tepiķu sanākot. Audeklam izmēģinājusi visāda veida kuļķenītes, taču tagad droši varot teikt, ka pats labākais materiāls ir maizes maisiņi, paklājs veidojas saturīgāks. Diegiem izārda vecus kokvilnas džemperus – skopuma dēļ…

– Ja kaut ko varam izmantot otrreiz – kāpēc ne? – viņa piebilst. Kā joku Irēna pastāsta gadījumu ar savu kolēģi no Ludzas novada dzimtsarakstu nodaļas – nodomājusi sev darba biedrene paklāju zaļā krāsā, tad nu veikalā ilgu laiku pirkusi tikai tādu maizi, kas iesaiņota zaļajos maisiņos, kaut vai blakus dabūjams lētāks kukulis.

Irēnai ir sava atbalsta brigāde – gados vecāki ļaudis, kas prasot pēc darba. Viņi sagatavo aužamo materiālu – izpurina no kulītēm drupačas, sagriež strēmelēs un satin kamolā. Kad viss tā sariktēts, apmēram 70 līdz 80 centimetru platu un metru garu tepiķīti izdodas noaust stundas laikā.

Vasara nav aužamlaiks, tāpēc pie stellēm Irēna piesēž tikai uz rudens pusi – viņai kopš pavasara gatavs saraksts, kas kuram vajadzīgs. Televizors dūc, paminas klaudz un rokas vienu pie otras liek plānās strēmelītes, kas pārtop raibā rakstā. Esot gauži nomierinošs efekts, kaut kas līdzīgs krāsu terapijai, saka audēja,
kas savu vaļasprieku pratusi apvienot ar dabai un cilvēkiem derīgu darbu.

Ar jaunā studenta Ervīna Gorelova parādīšanos miers mājās beidzies – no maisiņiem tepiķu vietā jāauž somas, bet vienas no trīs stellēm ik pa laikam izjauktā veidā aizceļo uz kādu pasākumu. Irēnai jādodas līdzi, lai publikai rādītu mazo maišeļu pārtapšanu. – Ervīns mani parāva kā tādu mērkaķi uz zoodārzu, – smiedama savus ceļojumus atceras audēja, taču balsī jaušams, ka viņai tie sagādājuši prieku.

VISU RAKSTU LASI JAUNĀKAJĀ ŽURNĀLA “MĀJAS VIESIS” NUMURĀ VAI E-IZDEVUMĀ!

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Vispār orģinālā ir- maisiņš vaig?

  2. Vispār orģinālā ir- maisiņš vaig?

  3. Tauta , priecāsimies par tautiešiem !!! Nemeklēsim katreiz kaut ko sliktu !!! Sliktais jau tā pilna pasaule . Vai tad mēs esam tik lieli pesimisti ???

  4. Diemžēl uzreiz skaidrs, ka sadi audumi tieši pretēji nevis samazina bet palielina maisinu izmantošanu. Jo viņus auž ne jau no tiem netīrajiem maisiņiem, kuros ir aiznesta miskaste uz konteineru, bet panem veikalā bunti jaunu maisinu un auž. 🙁

    • No jauniem maisiņiem diez vai būtu drupačas ārā jāpurina…Rakstu vajag kārtīgi izlasīt, nevis kā vidējam latvietim, cept augšā negatīvus komentārus par to, ka kāds kaut ko pozitīvu pasācis.
      Visu cieņu Irēnai, lai izdodas!

  5. Šaubos par noaustā kvalitāti,jo maisiņu paburzot rokās- nāk nost krāsa. Varbūt neritīgi maizes maisiņi trāpījušies.Es negribētu šādu paklāju,jo zem tā var krāties mitrums un sākt pelēt,vismaz teorētiski. Neelpojošs materiāls. Mīksts un silts būtu labās īpašības,un, krāsu terapija tiešām sanāk.

  6. “Maisiņš vajag?” ir vēsturisks citāts, vispābā :))

  7. la.lv redakcijai: jums pēdējā laikā diezgan daudz parādās neveikli nosaukumi un teksti. Piemēram:
    Maisiņš vajag? Audēja atkritumu kandidātus pārvērš paklājos un somās. Latviešu valodā nekad nesaka: maisiņš vajag? Varētu būt- maisiņš vajadzīgs, vai arī maisiņu vajag? Un kura audēja kandidātu tad pārvērš paklājos? Vārds kandidāts attiecas tikai uz dzīvām būtnēm. Šeit būtu pareizi, vienkārši un saprotami teikts: plastikas maisiņus pārvērš paklājos un somās.

    • Anonymous tā nav gramatikas kļūda. Tā bieži vien saka krievu tautības pārdevēji un tas dažreiz pat ir nevis kaitinoši, bet uzjautrinoši! 🙂

    • Tie,kas jau pastaigājās apzinīgajā vecumā 90tajos te nebrīnās!Tieši tā bija.Viss pareizi.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +6.8
Alūksne +1.5
Daugavpils +4
Saldus +8
Liepāja +7.9
Jelgava +6
Ventspils +6.7
Limbaži +5
Madona +3
Rēzekne +2
Draugiem Facebook Twitter Google+