Foto – Aija Geida

Maize no dažādiem gatavajiem maisījumiem 1

Tagad veikalos plašā klāstā nopērkami dažādi gatavie maizes maisījumi. Palasot instrukciju, liekas, ka viss ir ļoti vienkārši – pielej ūdeni, uzraudzē un cep! Šoreiz eksperimentējām, kādi ir piedāvātie maizes maisījumi, kas ir to sastāvā, kā tie rūgst un, pats galvenais, – kā garšo?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins
Lasīt citas ziņas

Tie, kas maizi necep, domā, ka tas ir ļoti sarežģīti un darbietilpīgi. Bet kādreiz ļoti sakārojas svaigu un siltu maizīti, un šo nišu mēģina aizpildīt lielveikali ar savu piedāvājumu. Tikai – kāda ir šī uzpūstā svaigā maizīte? Ne to normāli var sagriezt, ne apēst, vidus sakrītas un saķep, un otrā dienā tā ir vai nu sakaltusi vai vispār nebaudāma, jo palikusi ķepīga. Protams, ir izņēmumi.

Kopš Latvijā populāras ir maizes cepšanas krāsniņas, pie silta klaipiņa viegli var tikt ikviens, arī tie, kuriem mājās nav labas cepeškrāsns. Kamēr vēl nav atrasta sava ideālā recepte, varbūt pamēģināt ražotāju piedāvātos gatavos maisījumus?

Uzlabotāji

CITI ŠOBRĪD LASA

Gatavo maizes maisījumu sastāvdaļas tikpat kā neatšķiras no veikalā nopērkamās, jau izceptās maizes. Pozitīvi, ka pieejami arī tumšās maizes maisījumi, kuros ir kviešu pilngraudu milti, auzu putraimi, auzu pārslas, rudzu un miežu milti. Bet, lasot receptūru tālāk, optimisms noplok: klāt arī skābuma regulētāji – nātrija acetāts (E 262), ābolu skābe un vīnogu cukurs, emulgators – taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu diacetilvīnskābes esteri (E 472e), stabilizētāji – guāra sveķi (E 412) un ksantāna sveķi (E 415), miltu apstrādes līdzeklis – kalcija karbonāts, folskābe un askorbīnskābe, kviešu lipeklis, lai uzlabotu maizes porainību un apjomu, dekstroze.

Pozitīvi, ka pieejami arī tumšās maizes maisījumi, kuros ir kviešu pilngraudu milti, auzu putraimi, auzu pārslas, rudzu un miežu milti. Bet, lasot receptūru tālāk, optimisms noplok: klāt arī skābuma regulētāji – nātrija acetāts (E 262), ābolu skābe un vīnogu cukurs, emulgators – taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu diacetilvīnskābes esteri (E 472e), stabilizētāji – guāra sveķi (E 412) un ksantāna sveķi (E 415)…

Šajā E–vielu birumā nekā iepriecinoša nav, piemēram, nātrija acetātu (E 262) neiesaka lietot bērniem līdz sešu gadu vecumam, grūtniecēm un māmiņām, kas baro bērnu ar krūti, tas palielina ķermeņa sāļu daudzumu. Par abu veidu sveķiem (guāra un ksantāna) gan saka, ka veselībai tie neesot kaitīgi, vien nevarot lietot lielās devās un ar piebildi, ka dažiem cilvēkiem var izraisīt alerģiskas reakcijas, augstu asinsspiedienu un migrēnu. E 472e ir sintētisku tauku esteri – varbūt to vietā labāk tomēr būtu pielikt pāris karošu sviesta? Dekstrozi iegūst, ja kviešu, kartupeļu vai kukurūzas cieti sadala ar skābi vai enzīmiem. Atkal sarežģīts process, varbūt tā vietā labāk būtu ēdamkarote parastā cukura? Cilvēks kļuvis tik pārgudrs un tā aizrāvies ķīmiskos eksperimentos, ka vairs nemāk neko vienkāršu pagatavot. Lai izceptu gardu baltmaizīti, neko no šīm brīnumpiedevām nevajag, jāsarūpē vien tādi produkti kā milti, piens, mazliet sviesta vai eļļas, sāls, cukurs un raugs, un vēl vajadzīga vēlme padarboties virtuvē.

Tā pamazām sarūk motivācija šādu maizi mājās cept – lētāk par gatavo kukulīti veikalā vienalga neiznāk, veselīgāk – arī ne. Vēl paliek cerība iegūt gardu un, galvenais, siltu maizīti.

Reklāma
Reklāma

Cepšana

Pagatavošana ir diezgan vienkārša, bet nav ātra, jo maizītei jāļauj uzrūgt. Lielākoties ražotāji šo gatavo maizes maisījumu iesaka sajaukt ar siltu ūdeni, kārtīgi izmīcīt, pārklāt ar audumu un atstāt uz pusstundu briešanai. (Ir maisījumi, kuriem sausais raugs un eļļa jāpievieno atsevišķi). Tad mīklu apber ar miltiem, izveido kukulīti un novieto uz pannas, kas pirms tam ietaukota. Panna jānoliek siltā vietā un jāgaida, līdz apjoms dubultojas. Tas atkarībā no istabas temperatūras prasa 20 – 60 minūtes. Lai mīklas virsma neapkalstu, to ieteicams ik pa laikam samitrināt vai arī pārklāt ar pārtikas plēvi. Pēc tam kukulīti ieliek iepriekš līdz +220 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī un cep 45 – 60 minūtes (pēc 10 minūtēm ieteicams temperatūru samazināt par 20 grādiem).

Mūsu pašu ražotajiem maizes maisījumiem (a/s “Dobele”) nav pievienots raugs, tāpēc jāatceras veikalā vēl arī to iegādāties.

Ja cep maizes krāsniņā, process ir daudz vienkāršāks – pievieno siltu ūdeni, ieber maisījumu (ja ražotājs nav pielicis, pieber arī sauso raugu, ieteicamas vēl pāris ēdamkarotes olīveļļas), izvēlas programmu Normal un cep 2,5 – 3 stundas. Šajā gadījumā galvenais ir precīzi ievērot pievienotā ūdens daudzumu. Un, patiešām, visas izceptās maizītes labi uzrūga, ideāli palielinājās apjomā un arī labi izcepās gan cepeškrāsnī, gan maizes krāsniņā. Nekādu iebildumu, un nav jau brīnums, jo pievienots tik daudz palīglīdzekļu, lai šis process būtu nevainojams!

No gatavajiem maizes maisījumiem var izcept ne tikai vienu lielu maizes kukulīti, bet arī 8 – 9 mazas maizītes, apkaisot ar sēkliņām un riekstiem. Tā iznāk gardāk, pēc tam var pagatavot ēstgribu veicinošus hamburgerus.

Degustācija

Garša ir ļoti subjektīva lieta – kas vienam par skābu, otram gluži laikā, kas trešajam par cietu, tas citam izrādās kraukšķīgs. Visas svaigi izceptās maizītes eksperimenta laikā pagaršoja četri dažādi cilvēki – sieviete, vīrietis, bērns un sirmgalvis. Secinājumi bija diezgan līdzīgi, bet, vienalga, tie ir subjektīvi. Maizīte pirmo reizi tika degustēta, kad bija atdzisusi, jo silta bieži ir ķepīga, otro reizi – nākamajā dienā. Gatavošanas laikā rūpīgi ievērotas ražotāja norādes.


Ciabatta (Dobele) – silta un svaiga garšoja labi, ļoti līdzīgi kā veikalā nopērkamā Ciabatta, bet nākamajā dienā gan kā salmi.

Tumšā (Dobele) – lieliska tumšā maizīte, kaut kas pa vidu starp saldskābmaizi un rupjmaizi. Garšas uzlabošanai var pievienot rozīnes, nedaudz maltu muskatriekstu un kanēli – tad iznāk tik pievilcīga, ka neko uzsmērēt pat nevajag. Visgardākā bija cepšanas dienā, tāpēc labāk kilogramu maisījuma sadalīt trijās daļās un katru dienu izcept svaigu, nevis uzreiz lielo kukuli, kuru vienā dienā neuzveikt.

Vollkorn Brot (Vācija) pilngraudu maizes maisījums – gatavā maizīte diezgan gumijota, līp pie aukslējām, skābena. Otrā dienā garšas īpašības bija vēl pasliktinājušās.

Roggenmisch (Vācija) rudzu maize – visai attāla versija tai rudzu maizei, kādu esam pieraduši lietot ikdienā. Diezgan skāba, vairāk atgādina saldskābmaizi. Ja labi atdzisusi un tikai tad sagriezta, nav ķepīga. Otrā dienā – gumijota un nebaudāma. Vislabāk garšoja tajā pašā dienā ar sviestu.

Vitalbrot (Vācija) pilngraudu maize – iznāk brīnišķīgas mazās maizītes, ja vēl pārkaisa ar sēkliņām, pēc tam var pagatavot ar sieru, salātlapām, tomātiem un garšaugiem pildītas uzkodas. Maize ir nedaudz skāba, ja tāda nepatīk, ieteicams gatavošanas laikā pievienot dažas ēdamkarotes cukura.

Izmēģinot šos daudzos gatavos maizes maisījumus un negūstot īstu gandarījumu, iegādājos vēl pāris iesaiņojumu un pamēģināju tos uzlabot – ūdens aizstāts ar pienu, skābenums samazināts ar ēdamkaroti cukura, pieliktas 2 ēdamkarotes saldkrējuma sviesta. Lai maizīte organismā labāk pārstrādātos, tai ieteicams pievienot 0,5 – 1 ēdamkaroti maltu koriandra sēklu, garšas uzlabošanai – ¼ tēj­karoti muskatrieksta, ½ tējkarotes malta kanēļa. Un, ziniet, – rezultāts bija ļoti atšķirīgs. Maizīte garšoja daudz labāk, arī otrā dienā tā bija ēdama!

Secinājumi

Tumšā, rupjā rudzu maize no šiem maisījumiem nesanāk. Par rudzu maizi Eiropā ir pavisam cita izpratne, tāpēc iegūstams vien tāds pašvaks ķieģelītis.

Siltas un svaigas maizītes lielākoties garšo labi, otrajā dienā – nekā. Vienīgais veids, kā apēst – uzcept kādu siera maizi ar tomātiem un baziliku.

Ja mājās cep maizīti, ieteicams tomēr izstrādāt savu recepti. Ja nav laika izmantot raugu, pamēģiniet ar sodu – pagatavošana aizņem vien 5 minūtes un, ja ievērotas proporcijas, maizīte garšo lieliski. Tas ir labs veids, kā sākt. Pēc tam jau var mēģināt ar raugu, vēl vēlāk – ar ieraugu.

Ja maizes maisījumam mājās jāpievieno raugs, noteikti skatieties, vai tas nav aizstāvējies garš­vielu plauktiņā. Ja derīguma termiņš ir garām, maizīte nepacelsies…

 

Uzziņa

• Cena par vācu maizes 500 g maisījumiem ir aptuveni 0,65 lati (sanāk 750 g kukulītis). Mūsu pašu “Dobeles” prece maksā 0,95 latus par Ciabatta maisījumu un 1,19 latus pat Tumšās maizes maisījuma 1 kg iepakojumā, vēl jāpierēķina klāt paciņa sausā rauga (vidēji 15 santīmu). Jebkurā gadījumā maizīte lētāk nekā veikalā nesanāk. Šos maisījumus tagad lielā izvēlē var iegādāties lielveikalos.

• Vislielākā maizes maisījumu izvēle ir veikalā “Graudu spēks”, tur var iegādāties šokolādes, paprikas, tomātu–bazilika, augļu–riekstu maizes maisījumus un citus. Cena 0,80 – 1,75 lati par iepakojumu, no kura var izcept kilogramu smagu kukulīti (maisījums, kurā daudz riekstu un augļu, maksā visdārgāk, vislētāk – bez piedevām).

Svarīgi

Lai no gatavajiem maisījumiem sanāktu gardas maizītes, iesakām tos uzlabot – ūdens vietā pievienot pienu, nežēlot pāris ēdamkarotes sviesta vai labas kvalitātes eļļas un ēdamkaroti cukura!

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.