Latvijā
Politika

FOTO: Maizītim Saeimā pārliecinošs atbalsts 16


Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (no kreisās) pirms parlamenta balsojuma aprunājas ar SAB vadītāju Jāni Maizīti.
Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (no kreisās) pirms parlamenta balsojuma aprunājas ar SAB vadītāju Jāni Maizīti.
Foto – Karīna Miezāja

Par spīti iepriekš izskanējušām kritiskām piezīmēm no atsevišķu partiju pārstāvju puses, Saeima šonedēļ lielā vienprātībā atbalstīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pašreizējā direktora Jāņa Maizīša paturēšanu amatā vēl uz vienu termiņu. Pret Maizīša atstāšanu amatā vēl uz vienu termiņu balsoja tikai divi Nacionālās apvienības (NA) deputāti. Pārējie 85 klātesošie parlamentārieši (gan pozīcijas, gan opozīcijas, gan ārpusfrakciju pārstāvji) lielā vienprātībā balsoja par.

“Es to uztveru kā nopietnu uzticības balsojumu, kas palīdzēs pārliecinoši turpināt tālāk ikdienas darbus,” pēc Saeimas balsojuma žurnālistiem teica SAB vadītājs. Par sava dienesta ikdienas pretizlūkošanas darbiem Maizītis parasti izvairās runāt publiski. Iespējams, Saeimas pārliecinošais atbalsts viņu iedrošinājis, tādēļ šoreiz SAB direktors bija nedaudz runīgāks. Viens no tuvākā laika izaicinājumiem SAB darbā būšot rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas. “Mēs sekojam un sekosim līdzi, lai no ārpuses, īpaši jau nedraudzīgas valsts puses, nebūtu mēģinājumu ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Šie jautājumi būs mūsu uzmanības lokā. Līdz šim brīdim neredzam nekādas nopietnas aktivitātes šajā kontekstā, bet ir vēl tikai marts,” teica Maizītis.

Iepriekš vairāki NA politiķi bija pauduši bažas par SAB nespēju sadarboties ar VDK zinātniskās izpētes komisiju, bet pēdējos mēnešos pirms pārvēlēšanas amatā specdienestam izdevies uzlabot sadarbību ar zinātniekiem. “Pētnieki izpildījuši likuma prasības, saņēmuši pielaides valsts noslēpumam, parakstījušies par informācijas neizpaušanu un nodarbojas ar savu pētniecības darbu, iepazīstas gan ar kartotēku, gan operatīvajām lietām. Mēs nekādā veidā netraucējam un nesekojam komisijas darbam,” uzsvēra SAB vadītājs.

SAB vairākkārt nonācis uzmanības lokā saistībā ar lēmumiem atteikt kādām amatpersonām pielaidi valsts noslēpumam. Pirms mēneša Saeima pat grozīja likumu, paredzot, ka šādos gadījumos atteikuma saņēmējs varēs vērsties tiesā. “Mums jau tagad pārmet, ka pielaižu piešķiršanas process ir ilgs, bet jāņem vērā, ka tiesas iesaistīšanās to vēl vairāk paildzinās. Kā tas viss tālāk veidosies, kādas būs tiesas prasības un izpratne – tas būs tuvākā pusgada būtiskākais jautājums mūsu biroja un tiesu darbā,” atzina Maizītis. Pašlaik birojs vēl turpina pārbaudi par pielaides anulēšanu vai saglabāšanu kukuļņemšanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un tā ilgšot vēl pāris mēnešus (formāli Rimšēvičam šobrīd ir pielaide valsts noslēpumam, bet viņš nedrīkst to izmantot, jo atstādināts no pienākumu veikšanas). Tāpat turpinās atkārtota pārbaude par Saeimas deputāta Jāņa Tutina (“Saskaņa”) pielaidi.

Turpretim pretizlūkošanas lauciņā SAB darbs Maizīša laikā nav izcēlies ar skaļām spiegu aizturēšanām. Taču viņš skaidro, ka biroja aktivitātes notiekot kādā neredzamā līmenī. “Biroja pamatuzdevums ir izlūkošana un pretizlūkošana, taču birojs par to nevar publiski runāt, jo ne vienmēr šajā drošības dienestu sacensībā var runāt par kriminālvajāšanas sākšanu. Ir tāda veida izraidīšanas no valsts, par kurām tiek pateikts, bet ir arī tā dēvētās klusās izraidīšanas. Šādos gadījumos tiek iesaistīts diplomātiskais dienests, iespējams, notiek notu apmaiņa starp iesaistīto valstu ministrijām, bet diemžēl tas ir neredzamais darbs. Tā zināmā mērā ir sava veida spēle, kurā ir savi noteikumi, un tajā abas iesaistītās puses vienmēr domās par to, kurš šajā spēlē ir zaudētājs vai vinnētājs,” skaidroja Maizītis. Viņš gan neatklāja, cik šādas “klusās izraidīšanas” viņa laikā SAB veicis, taču atzina, ka pamatā izraidīšanas bijušas uz Krieviju. Vaicāts par izraidīšanas iemesliem, Maizītis atbildēja, ka tās ir situācijas, kas ir ļoti tuvas krimināli sodāmām darbībām.

Deputāts Edvīns Šnore (NA), kurš balsoja pret Maizīša pārvēlēšanu amatā, paskaidroja, ka šādi rīkojies, jo, viņaprāt, pašreizējais SAB vadītājs ar savu darbību bremzējot “čekas maisu” publiskošanu un arī pretizlūkošanas jomā darbs esot klibojis. “Ja piecu gadu laikā identificēts tikai viens ārvalstu spiegs, tad tas nav labs rezultāts. Man ir šaubas, vai tiek darīts viss iespējamais, lai cīnītos ar Krievijas ietekmes aģentiem Latvijā. Arī frakcijas sēdē Maizītis nespēja sniegt pārliecinošas atbildes uz mūsu jautājumiem,” teica Šnore. Savukārt Romāns Naudiņš (NA) esot balsojis pret, jo viņam esot iebildumi nevis pret Maizīša kandidatūru, bet pret SAB vadītāja izvirzīšanas procedūru – tā esot bijusi aizdomīgi sasteigta, parlamentam trūcis informācijas par pašreizējā SAB vadītāja darbu un deputāti nav iepazīstināti ar citiem iespējamiem šā amata kandidātiem. Naudiņš kategoriski noliedza, ka šis viņa balsojums būtu saistāms ar faktu, ka arī viņam SAB savulaik atteicis pielaidi valsts noslēpumam. Pēc Naudiņa rīcībā esošas neoficiālās informācijas, atteikuma pamatā esot bijis fakts, ka viņa tēvs ir Krievijas pilsonis, un šādi cilvēki automātiski tiek “izslēgti no spēles”.

Turpretim “Saskaņas” Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs janvārī sarunā ar “LA” strostēja Maizīti par neprofesionalitāti, bet vakar balsojumā Urbanovičs, Tutins un visi pārējie saskaņieši lielā vienprātībā viņu atbalstīja. Jautāts, kādēļ atbalstījis neprofesionālu kandidātu, Urbanovičs paskaidroja, ka pēc gadījuma ar pielaides atteikumu Tutinam “Saskaņa” vairs nav varējusi balsot pret Maizīti, jo tas izskatītos pēc sīkas atriebības.

Saskaņā ar likumu SAB direktoru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima pēc Nacionālās drošības padomes priekšlikuma. Par Satversmes aizsardzības biroja direktoru var kandidēt tikai Latvijas pilsoņi ar augstāko izglītību un jau saņemtu pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Pašreizējā SAB direktora Jāņa Maizīša pilnvaru laiks beigsies maijā.

 

Galerijas nosaukums

 

Vizītkarte. Jānis Maizītis

* Dzimis 1961. gada 18. jūlijā.

* Beidzis Latvijas Universitātes (LU) Juridisko fakultāti 1984. gadā.

* No 1991. līdz 1994. gadam strādājis par izmeklētāju Cēsu rajona prokuratūrā, 1994. gadā kļuvis par Cēsu rajona prokuratūras virsprokuroru.

* Bijis Latvijas Republikas ģenerālprokurors divus termiņus pēc kārtas – no 2000. līdz 2010. gadam. Kandidējis arī uz trešo termiņu, bet nesaņēma Saeimas vairākuma atbalstu.

* Pēc ģenerālprokurora amata atstāšanas 2011. gada jūlijā kļuvis par toreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos.

* 2013. gada 14. martā ar Saeimas lēmumu apstiprināts SAB direktora amatā, pienākumus sācis pildīt tā paša gada 2. maijā.

LA.lv