Maizītis visai skeptisks par Streļčenoka reālajām vadītāja spējām 5
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis ir visai skeptisks par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Jaroslava Streļčenoka reālajām vadītāja spējām.
Maizītis intervijā LTV uzsvēra, ka SAB nav nekāda veida uzraudzības vai kontroles pār KNAB, tomēr pirms pusgada viņš darbojies komisijā, kas vērtēja Streļčenoka darbu KNAB un deva novērtējumu C. Maizītis kā viens no komisijas locekļiem Streļčenokam devis zemāku novērtējumu – D.
SAB vadītājs izteicās, ka Streļčenokam vien savos priekšstatos ir redzējums, kā vadīt biroju. Maizītis piebilda, ka laikā, kad viņš bija ģenerālprokurors, KNAB esot spējis uzrādīt labākus panākumus korupcijas apkarošanā.
Maizītis atteicās komentēt KNAB personālijas un to savstarpējās attiecības, kā arī atzīmēja, ka viņa rīcībā nav nekādas informācijas, ka viņam būtu uzticēts vadīt kādu jaunu komisiju KNAB vadītāja darba vērtēšanai.
Jautāts, vai konflikti KNAB neliecina, ka birojs ir radīts pārāk neatkarīgs un neietekmējams, Maizītis norādīja, ka KNAB ir jābūt ļoti neatkarīgam, jo viena no tā funkcijām ir partiju finanšu kontrole, cits jautājums gan esot, cik sekmīgi birojs to dara.
Iepriekš tika izskanējis, ka tieši Maizītis varētu atkārtoti vadīt Streļčenoka atkārtotas novērtēšanas komisiju, kurā varētu darboties arī Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Streļčenoka darbības novērtēšanas komisijā varētu darboties arī Valsts kancelejas pārstāve Eva Upīte un kāds prokuratūras pārstāvis.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka vēl izvērtēs normatīvos aktus un to, vai viņa personīgi var rosināt šādas komisijas izveidi. Ja premjers ar savu rīkojumu to nevar izveidot, tad par to lems Ministru kabinets. Tādā gadījumā nākamnedēļ par to vēl diskutēs koalīcija, lai noskaidrotu, vai partiju pārstāvji valdībā atbalstīs šādu rīkojumu, skaidroja Straujuma.
Šī komisija vērtēs sešu mēnešu laikā veikto darbu, tostarp par Streļčenoka vispārējām vadības prasmēm un administratīvo KNAB darbu, nevis procesuālām darbībām, piebilda premjerministre.
Reformu partijas (RP) Saeimas frakcija pārstāve Inese Lībiņa-Egnere norādīja, ka no RP ir “pilns atbalsts” šādas komisijas izveidei, jo jāveic nepolitisks šī jautājuma izvērtējums. Zaļo un zemnieku savienībā iekļautās Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja, ka gadījumā, ja par komisijas izveidi jālemj valdībai, tad šīs rīkojuma projekts jāizvērtē nākamajā koalīcijas padomes sēdē. Vienlaikus viņš uzskata, ka jāizvērtē, cik efektīvi valdības pārstāvjiem ir dot kādu rīkojumu KNAB, kas pārrauga valdību veidojošās partijas.
Savukārt nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķis Jānis Dombrava uzsvēra, ka KNAB darbība jāsakārto, jo pašlaik tajā pastāv problēmas. Ja komisija tiek veidota, tad svarīgi, lai tā izskatītu pēdējā laikā notikušās informācijas noplūdes no KNAB, piebilda Dombrava.
Kā ziņots, pērn oktobra beigās jau tika izveidota komisija, kuras uzdevums bija izvērtēt Streļčenoka darbību un tās rezultātus. Par komisijas priekšsēdētāju tika iecelts Maizītis, bet par locekļiem – toreizējais Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors Ingemārs Masaļskis, Reiniks un Upīte.
Komisija Streļčenoka darbu novērtēja ar C, kas pielīdzināms novērtējumam labi. Novērtējums bija par laiku no 2011.gada 17.novembra līdz 2013.gada 4.novembrim.
