Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. maijs, 2013
Drukāt

Māja ar siltu senatnīguma auru


Foto - Baiba BucenieceFoto - Baiba Buceniece

Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” bērnu psiholoģes, smilšu spēļu terapeites INESES ĀBOLAS ģimene jau desmit gadus sevi sauc par jūrmalniekiem. Ceļš līdz jaunajai dzīves vietai gan bija līkumots un, varētu teikt, pat mistikas apvīts. 


 

Par savu koka mājiņu Jūrmalā rīdziniece Inese klusībā sapņoja jau gadus divdesmit. Bet tad vīrs Valdis saņēma darba piedāvājumu Spānijā, tādēļ pāris uz četriem gadiem pārcēlās uz dzīvi šajā zemē un sapnim par savu māju Latvijā uz laiku tika pārvilkta svītra. Spānijā pasaulē nāca dvīņi Anna un Kristaps. Ģimene saprata, ka pēc atgriešanās Latvijā viņiem īsti nebūs savas dzīvesvietas. Inese agrāk bija strādājusi Jūrmalas pilsētas muzejā, zināja šīs pilsētas un tās koka arhitektūras vēsturi, un vecās koka mājas viņu fascinēja. Tad radās vēl viens nopietns iemesls meklēt dzīvesvietu Jūrmalā, rehabilitācijas centra “Vaivari” tuvumā – meitai bija vajadzīga reitterapija, ko var saņemt šajā medicīnas iestādē. Inese paņēma Jūrmalas karti un ielika punktu tajā vietā, kur vēlētos dzīvot.

Kad ģimene iegādājās vasarnīcas tipa koka namu Vaivaros, izrādījās, ka tas atrodas tieši tajā vietā, kur kartē ielikts punkts. Kā tas varēja notikt, ka sapnis piepildījās tik precīzi, paliks noslēpums. Mājas iepriekšējā saimniece bijusi kāda Gaida, pēc profesijas ārste. Viņas vārdā nosaukta pat iela, uz kuras nams atrodas. Gaida gan šajā namā pavadījusi tikai vasaras un izīrējusi to saviem kolēģiem ārstiem no Sanktpēterburgas un citām pilsētām. 
Nams12

Nu jau desmit gadus Ābolu ģimene mitinās savās jaunajās mājās. Pirms tam gan ēku, kas celta 1927. gadā, nācās būtiski pārbūvēt, ievilkt ūdensvadu. Tomēr, lai nezaudētu tā īpašo auru, visu, ko vien varēja, ģimene ir saglabājusi. Lielā saimes istaba izveidota, savienojot divas mazas telpas, tajā saglabāti vecie grīdas dēļi, kas, noslīpēti un nolakoti, ieguvuši jaunu elpu. Telpas centrā kā dekoratīvs elements, bet ar praktisku lietojumu saglabāts vecais skurstenis – tas šobrīd kalpo par dūmvadu “Jotul” krāsniņai. Pusaudžu istabai atstātas oriģinālās koka durvis, kam rūpīgi notīrīti vairāki krāsas slāņi. No bēniņiem nocelts un goda vietā nolikts vecs radioaparāts, atjaunoti veci krēsli. No vecajiem grīdas dēļiem virtuvē tapuši plaukti traukiem un citām saimniecībā noderīgām lietām.

– No vecām lietām, ko atrodam namā, cenšamies neatteikties, jo tās taču ir šīs mājas daļa, – teic Inese. Pagalmā ik gadu krāšņi zied Gaidas stādītais ceriņkrūms un peonijas, par ko Ābolu ģimene bijušajai saimniecei ir pateicīga.

Savu iespaidu uz mājas iekārtojumu atstājis arī Spānijā pavadītais laiks. Inese stāsta:

– Mūsu ģimenes draugu mājas Spānijā nebija ideāli perfektas un sakārtotas. Lielāku uzmanību šī tauta velta cilvēciskām attiecībām. Un viņiem, tāpat kā man, ļoti patīk antīkas lietas. Nespēju iedomāties dzīvot mājā, kuru iekārtojis smalks interjerists.

 

Fasādi atjaunoja, jumtu uzlika meistars Andris Leps

Fasādes skice – arhitekte Ilze Liepiņa

Flīzes verandā – no “K-Rautas”

Lampa virtuvē – “Cenu klubs”

Gaismas ķermenis verandā – “Gaismas pasaule”

Virtuves galdiņš, krēsli un lāde – no Spānijas

{gallery id=”1779″}

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+