Māja karājas gaisā. Kā nostiprināt īpašuma tiesības? 0
Es ar savu ģimeni dzīvoju mājā, kura piederēja manam vectēvam. Vectēvs miris 1954. gadā, bet mans tēvs – pirms 20 gadiem. Deviņdesmitajos gados mēs ar brāli atjaunojām īpašuma tiesības uz vectēva zemi (ap 40 ha) un ierakstījām to zemesgrāmatā kā kopīpašumu. Tagad brālis strādā Lielbritānijā, zemi kopju es.
Padomju laikā tēvs nenokārtoja mantojuma lietu, taču pēc vectēva nāves turpināja šajā mājā dzīvot ar savu ģimeni. Viņa laulība ar manu māti nebija reģistrēta. Tagad es pie notāra pieteicos uz vectēva mantojumu (māju) un kārtoju mantojuma lietu. Brālis teica, ka viņš uz savu mājas daļu nepretendē. Citu mantinieku nav. Kā es varēšu šo māju ierakstīt zemesgrāmatā? Pašvaldībā teica, ka zemesgrāmatā nevarēs ierakstīt māju, kas atrodas uz zemes, kura ir kopīpašumā. Gribu nokārtot visus dokumentus, lai nepazaudētu māju. Diemžēl man nav naudas zemes reālai sadalei, jo esmu bez darba un kopju smagi slimo māti. Mājai un saimniecības ēkām deviņdesmitajos gados veikta inventarizācija, tām ir kadastra numurs. Helga Ogres novadā
Patiešām, dažkārt nākas kārtot dokumentus, kurus nav nokārtojušas iepriekšējās paaudzes vairāku gadu desmitu laikā. Kā šāda situācija varēja izveidoties? Mājā visu laiku dzīvoja ģimene, tāpēc valsts to nepārņēma savā valdījumā kā bezmantinieka mantu. Deviņdesmitajos gados, atjaunojot īpašuma tiesības uz zemi, uz māju tās nevajadzēja atjaunot, jo vectēvam tā jau piederēja padomju laikā. Sakarā ar to, ka uz šīs zemes atradās ēkas, deviņdesmitajos gados tām veica inventarizāciju un piešķīra kadastra apzīmējumu.
Jūsu māju nevar uzskatīt par bezmantinieka mantu, jo pēc vectēva nāves tēvs turpināja tur dzīvot, tātad – pārņēma to faktiskā valdījumā. Savukārt pēc tēva nāves mājā turpināja dzīvot meita – atkal pārņēma māju faktiskā valdījumā. Tagad, kad tēvs miris un viņa laulība nebija oficiāli reģistrēta, vectēva mājas vienīgā mantiniece ir mazmeita, jo mazdēls (viņas brālis) uz šo mantojumu nav pieteicies.
Ko darīt tagad? Īpašuma tiesības uz māju zemesgrāmatā varēsiet nostiprināt, arī nesadalot zemi reālās daļās. Šajā gadījumā būs jāveic mājas tehniskā inventarizācija un jāizveido būvju īpašums, uz kuru tad varēsiet nostiprināt īpašuma tiesības.
Taču, lai vēlāk nerastos liekas problēmas, vislabāk patiešām ir vispirms sadalīt zemi reālās daļās, proti, divos īpašumos – jums un brālim, un pēc tam nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz māju.
Tomēr jau tagad, kad pie notāra saņemsiet mantojuma apliecību, jūsu īpašuma tiesības uz māju neviens vairs neapdraudēs. Stingri ņemot, atbilstoši Civillikumam īpašnieks ir tas, kurš par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Kamēr māju nebūsiet ierakstījusi zemesgrāmatā, skaitīsieties tās tiesiskā valdītāja. Varēsiet mājā dzīvot, vienīgi nevarēsiet to pārdot, dāvināt vai, piemēram, ieķīlāt bankā kredīta ņemšanai.
Zemes platība ir liela un, visticamāk, ka pieļauj izveidot divus atsevišķus īpašumus. Lūdziet pašvaldībai atļauju izstrādāt zemes ierīcības projektu un sadalīt zemi tā, lai māja un piebraucamais ceļš atrastos uz tā zemes gabala, kas piederēs jums. Brālim piederēs otrs zemes gabals, bez ēkām.
Kamēr brālis ir Lielbritānijā, varēsiet ar viņu noslēgt zemes nomas līgumu vai patapinājuma līgumu (par zemes lietošanu bez maksas), lai varētu apsaimniekot arī viņa zemi un saņemt par to platību maksājumus.
Zemes reālā sadale visdrīzāk izmaksās vairāk par simts latiem, lielāko daļu šo izdevumu veido projekta izstrāde un mērīšana, turklāt bez brāļa rakstveida piekrišanas un attiecīga pilnvarojuma jūs to viena paveikt nevarēsiet. Ja nav naudas, šos darbus var atlikt uz vēlāku laiku, jo likumā nav noteikts termiņš, kādā īpašniekam savs īpašums (šajā gadījumā – māja) jāieraksta zemesgrāmatā.
Konsultēja VZD Nekustamā īpašuma formēšanas departamenta Zemes reformas procesu daļas vadītāja Judīte Mierkalne.
