Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. novembris, 2016
Drukāt

Māja sēžas un šķiebjas? Nekas, pacelsim!

Foto: URETEKFoto: URETEK

“Esmu pilnīgi drošs, ka ar mūsu tehnoloģiju iespējams iztaisnot arī Pizas torni!” ar dzelžainu pārliecību apgalvo uzņēmuma “Uretek” vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Izvērtējot uzņēmuma līdzšinējo pieredzi un darbus, ir skaidrs – Reinera-Latiševa pašpārliecība ir pamatota: piemēram, “Uretek” speciālisti iztaisnojuši sašķiebušos veikala grīdu 500 kvadrātmetru platībā vien dažos vakaros – turklāt klients savu ikdienas darbu nepārtrauca!

“Jā, tā ir – lai iztaisnotu grīdu Tartu hipermārketā “Prisma”, mums bija ļoti jārēķinās ar klienta biznesa specifiku. Tirdzniecības uzņēmumos darbojas empīrisks likums: ja veikals ir slēgts ilgāk nekā 2 nedēļas, klientu plūsmas atjaunošanai vajadzēs aptuveni pusgadu… Lai iztaisnotu grīdas ar tradicionālām metodēm, “Prisma” būtu jāslēdz pāris mēnešus, kas nebija iespējams,” atceras Reiners Latiševs. Ieskaitot sagatavošanas darbus, veikala grīdas 500 kvadrātmetru platībā tika izlīdzinātas un stabilizētas četros vakaros un naktīs, nekādi netraucējot tirdzniecības centra ikdienai.

Tāpat “Uretek” dažu stundu laikā iztaisnoja grīdas Hāpsalu koka durvju ražotnes biroja telpās.
“Igaunijā ir ļoti daudz nosēdušos ēku, iespējams, tādēļ, ka līdz šim nav bijis pietiekami labs risinājums šīs problēmas novēršanai,” skaidro Reiners-Latiševs.

Protams, pastāv dažādas iespējas, bet tās bieži vien ir laikietilpīgas, turklāt ļoti traucē ikdienas dzīvei.

Problemātiskie dzīvojamie nami
Foto: URETEK
Ļoti daudz problēmu parādās ar tā dēvētajām “buma laika būvēm”, kas celtas 2007., 2008. gadā. Grunts zem šīm ēkām nereti ir nepietiekami izpētīta un nostiprināta, bet tagad varam redzēt rezultātu – pamati, grīdas un infrastruktūra šķiebjas un nosēžas.

“Piemēram, Tartu mēs stabilizējām un pacēlām grīdas sešos dzīvokļos un divās kāpņutelpās, ieskaitot pakāpienus pie parādes durvīm. Kopējā platība bija 560 kvadrātmetri, vietām grīda bija nosēdusies pat par 4 centimetriem,” stāsta Reiners-Latiševs. Sešos pirmā stāva dzīvokļos sienas bija sašķiebušās un ieplaisājušas tik ļoti, ka no dažām guļamistabām varējis redzēt, kas notiek blakus istabās. Grunts stabilizēšanas darbi ilga trīs darba dienas, šajā laikā daudzdzīvokļu nama iemītniekiem nebija jāpamet savas mājas vai jāmaina sava ikdiena.

Pateicoties “Uretek” tehnoloģijai, darba process pasūtītājam ir ļoti ērts, grunts tiek blīvēta, ne tikai nenoplēšot grīdas, bet pat atstājot mēbeles un interjera priekšmetus savās vietās. Lai gūtu vislabākos rezultātus, slodze uz grīdām pat ir nepieciešama.

Palīdzība lielajiem infrastruktūras objektiem
Foto: URETEK

Ar šo tehnoloģiju iespējams pacelt pat nosēdušās dzelzceļa līnijas vai lielceļus. “Ceļu nosēšanās sev līdzi nes daudz likstu – pirmkārt, satiksme kļūst lēnāka, veidojas sastrēgumi. Otrkārt, tur sāk krāties lietus ūdens, kas iesūcas ceļa segumā un tur paliek. Mūsu klimata apstākļos šie ūdeņi sasalst un sāk postīt ceļu,” uzskaita Reiners-Latiševs. “Bet pats galvenais – nosēdušās šosejas briesmām pakļauj visus ceļu satiksmes dalībniekus, jo, ātri braucot un trāpot negaidītā bedrē vai uz ceļa nelīdzenuma, transportlīdzeklis var kļūt nevadāms.”

Tāpat Reiners-Latiševs norāda, ka lielie transportlīdzekļi, piemēram, satiksmes autobusi, braucot pa nelīdzenu vai bedrainu ceļu, tiek ļoti kratīti, apdraudot pasažieru veselību un drošību. “Somijā bija gadījum – ceļš bija tik ļoti nosēdies un nelīdzens, ka, braucot pa to, aizmugurējās rindās sēdošie autobusa pasažieri burtiskā nozīmē lidoja pa salonu, sitoties ar galvu pret griestiem,” atceras Reiners-Latiševs. “Uretek” komanda grunts nosēšanās problēmu likvidējusi vienā naktī, turklāt vienlaicīgi bijusi slēgta tikai viena braukšanas josla.

Uzņēmuma “Uretek”, kura filiāles atrodas vairākās pasaules valstīs, komandai ir pieredze arī ar dzelzceļa stabilizēšanu – turklāt tā, ka vilcienu satiksme netika pārtraukta: remontdarbu laikā vien samazināts braukšanas ātrums.

Nezaudējiet naudu!
“Nevajadzētu gaidīt līdz pēdējam brīdim, atliekot problēmas risināšanu uz “kaut kad vēlāk”, jo pat neliela novirze un slīpums, par nelaimi, ietekmē uzņēmuma darbu. Ņemsim par piemēru noliktavas, kur slīpa grīda palielina iekrāvēju enerģijas un laika izdevumus, turklāt, pārvietojoties pa šķību grīdu, prece var nokrist no iekrāvēja un sasisties, pakļaujot drošības un veselības riskam arī darbiniekus. Arī tehnika ātrāk nolietojas, jo iekrāvēji paredzēti braukšanai pa līdzenu un taisnu virsmu,” skaidro Reiners-Latiševs. “Šīs problēmas atlikšana nenoliedzami tērē cilvēku laiku un uzņēmuma naudu.”

“Jebkuras plaisas norāda uz to, ka konstrukcijā ir nobīdes vai nosēšanās, tādā gadījumā nekavējoties jāvēršas pie speciālista,” uzsver Reiners-Latiševs. “Vilcinoties radīsies lielāks kaitējums.”

Foto: URETEK

Tipiska kļūda – nosēdušos grīdu pārliet ar papildu slāni, kā rezultātā slodze palielinās, savukārt nosēšanās, pretēji gaidītajam, kļūst vēl intensīvāka.
AS “Haapsalu Uksetehase” tehniskais direktors Arvo Kaers: “Strādā ātri un pēc labākās sirdsapziņas!”

2007. gadā Hāpsalu durvju ražotnē tika uzbūvēts jauns cehs un administratīvā ēka. Tas bija nekustamā īpašuma un celtniecības buma kulminācijas brīdis, Hāpsalu ieradās būvnieki no Polijas. Vasara bija daudz saulaināka un sausāka nekā parasti, darbs ritēja raiti, ja neskaita dažas dīkstāves, ko izraisīja vietējo būvnieku un poļu atšķirīgie viedokļi par samaksu. 2008. gada pavasarī pēc aprīkojuma, iekārtu un inženiertehnisko sistēmu uzstādīšanas sākās ražošana. Tajā pašā laikā tika “apdzīvota” arī administratīvā ēka, kurp pārcēla tehnisko personālu un durvju tirdzniecības nodaļu.

Sākotnēji šķita, ka viss ir kārtībā, tomēr pēc pāris gadiem administratīvajā ēkā ievērojami sāka sēsties grīdas. Vispirms tikai dažviet, bet gada laikā tas notika jau visās pirmā stāva telpās pie ārsienām. Pavasarī nolēmām, ka ķersimies pie grīdu renovācijas pakāpeniski – telpu pēc telpas, kas nozīmētu, ka vispirms tās jāatbrīvo, pēc tam – jānoņem lamināta parkets, jāieklāj OSB pamatnes uz lāgām un tad jāliek jauns parkets. Tā kā šis ir trokšņains un putekļains process, nolēmām to darīt vasaras atvaļinājumu laikā. Jau bija noslēgts līgums ar būvniecības uzņēmumu, taču maija beigās pamanījām reklāmu, kurā tika solīts ar ģeopolimēra injekciju palīdzību atjaunot nosēdušos konstrukciju horizontālo stāvokli. Sazinājos ar “Uretek Baltic”, lai saņemtu plašāku informāciju, uzņēmuma speciālisti nekavējoties ieradās, lai izvērtētu situāciju klātienē un sagatavotu cenas piedāvājumu. Atklāti sakot, tas nebija lētākais variants, taču, izvērtējot visus argumentus “par” un “pret”, kā arī apspriežoties ar tiem, kas jau analoģiskus darbus bija īstenojuši, tomēr nolēmām par labu šai metodei.

Sagatavošanas darbu laikā videoapskatē tika secināts, ka grunts zem dzelzbetona plāksnēm bija nosēdusies – poļi nebija pienācīgi nostiprinājuši, turklāt celtniecības laikā daba ar nokrišņiem nelutināja, kas arī nenāca par labu visai situācijai.

Caur cokolā un grīdā izurbtām atverēm, izmantojot īpašus stieņus zem 150 bāru spiediena tukšumi zem dzelzbetona plāksnēm tika aizpildīti ar divkomponenšu ģeopolimēru. Aizpildot tukšumus, pakāpeniski sāka pacelties arī visa grīdas konstrukcija. Process tika kontrolēts ar lāzera nivelieri, kura dati rādīja, ka augstākais pacēlums (attiecīgi – zemākā nosēšanās pirms tam) bija 44 milimetri. Viss process (faktiski – bez putekļiem) kopā ar sagatavošanās darbiem ilga mazāk nekā piecas stundas.

Kopsavilkums
Darbs tika padarīts ātri un pēc labākās sirdsapziņas. Grīdas 90 kvadrātmetru platībā atkal ir horizontālas. Cerēsim, ka šis efekts būs ilgspēlējošs, jo, kā skaidro “Uretek Baltic” speciālisti, šī tehnoloģija tika izstrādāta vairāk nekā 40 gadus.
Ātrs un precīzs problēmas risinājums
Veikalā “Prisma” četrās naktīs tika paceltas un stabilizētas grīdas 500 kvadrātmetru platībā.
Tamperē vienā naktī izlīdzināts autoceļš, kura grunts bija nosēdusies.

.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+