Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. februāris, 2012
Drukāt

Mājas dalīšana

abolic2

Man radušās neskaidrības par mājīpašuma sadali ar kaimiņa mantiniekiem. Kārlis S. 1982. gadā man atdāvināja viņam piederošo mājas ideālo pusi. Vai man tagad pieder konkrētas telpas vai tikai mājas ideālā puse? 
Nav skaidrības arī ar īpašuma nosaukumu.

Līgumā rakstīts – “Ratenieki”, taču ciema padomes izsniegtajās izziņās parādās dažādi nosaukumi – “Ratenieki” un “Ratnieki”. Ko darīt?
 Velga Viesītes novadā

 

Redakcijā bieži saņemam jautājumus par kopīpašuma sadali. Māju var vai nu sadalīt vairākos dzīvokļu īpašumos, vai arī, saglabājot īpašuma ideālās daļas, vienoties par telpu lietošanas kārtību, noslēdzot līgumu par to, kurš kuras telpas lietos, un kuras (piemēram, priekšnams un kāpņu telpa) būs koplietošanā.

Šajā gadījumā divi brāļi – Kārlis un Jānis, kuriem katram piederēja viena ideālā puse no īpašuma – dzīvojamās mājas un deviņām saimniecības ēkām, 1982. gadā noslēdza vienošanos – līgumu par telpu lietošanas kārtību. Tajā paredzēja, ka Jāņa lietošanā pāriet koridors, virtuve, divas istabas un sešas saimniecības ēkas, bet Kārļa lietošanā – istaba, otra virtuve, otrs koridors, pieliekamais un trīs saimniecības ēkas. Līgumā norādīta visu šo telpu platība un numuri, kas tām piešķirti mājas plānā un inventarizācijas lietā, kā arī saimniecības ēku numuri pēc plāna.

Līgums noslēgts padomju laikā, to parakstījuši abi brāļi, apstiprinājis notārs un tas reģistrēts pašvaldībā – deputātu padomes izpildkomitejā.

Pēc tam Kārlis savu mājas domājamo pusi uzdāvināja lasītājai. Kad Jānis nomira, otru mājas pusi ieguva viņa mantinieki. Radās jautājums – kas īsti piederēja abiem brāļiem? Konkrētas telpas un ēkas vai tikai īpašuma domājamā puse?

1982. gadā noslēgtais līgums pēc sava satura ir nekustamā īpašuma dalītas lietošanas kārtības līgums. Tajā skaidri uzrakstīts, kādas telpas turpmāk lietos katrs brālis.

Vai šis līgums attiecas arī uz nākamajiem īpašuma pārņēmējiem? Te jānodala divi gadījumi – īpašuma pārņēmēji un abu īpašnieku mantinieki.

 

Civillikums nosaka, ka vienošanās par īpašuma lietošanas kārtību citām personām saistoša ir tikai tad, ja tā ierakstīta zemesgrāmatā. Šis 1982. gadā noslēgtais līgums zemesgrāmatā nav ierakstīts (jo padomju laikos tās nebija), tātad tas attiecas tikai uz abiem līdzējiem, bet citām personām nav saistošs.

 

Līdz ar to iznāk, ka mūsu lasītāja dāvinājumā ir saņēmusi domājamo ½ no mājas un saimniecības ēkām. Viņa ar otru kopīpašnieku nav noslēgusi līgumu par īpašuma lietošanas kārtību.

Taču mantiniekiem ir saistošas visas tās saistības, kas bija īpašniekam. Tātad Jāņa mantiniekiem šis līgums ir saistošs.

Šo situāciju var atrisināt, ja abi tagadējie īpašnieki noslēgs vienošanos par telpu lietošanas kārtību, līdzīgu tai, ko bija parakstījuši abi brāļi. Šo vienošanos der ierakstīt zemesgrāmatā, tad tā būs saistoša arī nākamajiem īpašniekiem. Pašlaik īpašumā ietilpst arī zeme, tādēļ būs jāvienojas arī par zemes lietošanas kārtību, plānā iezīmējot gabalus, kuri būs katra īpašnieka atsevišķā lietošanā, kā arī nosakot teritorijas, kas būs koplietošanā – piemēram, piebraucamais ceļš un pagalms. Nosakot lietošanas kārtību, robežas dabā īpašnieki var nospraust paši vai arī pieaicināt mērnieku.

Kad būsiet vienojušies par īpašuma dalītu lietošanas kārtību, varēsiet bez domstarpībām lietot konkrētās telpas, ēkas un zemi.

Īpašumam jābūt ar vienu nosaukumu, katrai domājamajai daļai nevar būt atšķirīgs nosaukums. Tas, ka vienā izziņā “Ratenieku” vietā rakstīts – “Ratnieki”, domājams, ir drukas kļūda.

Valsts adrešu reģistrā (mājaslapā www.kadastrs.lv) šajā pagastā parādās īpašums “Ratenieki”. Tātad tas ir pareizais īpašuma nosaukums.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+