Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. oktobris, 2012
Drukāt

Mājas siltināšana ar zāģu skaidām (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Vai koka karkasa māju var siltināt, jaucot kopā gan lapu, gan skuju koku zāģu skaidas? Kāds ir vēlamais sienas biezums, atālums starp statņiem, skaidu mitruma pakāpe, kaļķu un skaidu proporcijas?
 Aleksandrs

 

Vispirms acīmredzot jāizvērtē skaidu kā siltumizolācijas materiāla vispārējās īpašības, to plusi un mīnusi. Pie plusiem var pieskaitīt cenu un pieejamību, tas ir ekoloģisks un elpojošs materiāls, pie mīnusiem – ļoti zema siltumefektivitāte, sēšanās (apmēram 25 %), uguns nedrošība, pievilcīga vide grauzējiem. Pēdējos divus faktorus gan var attiecināt arī uz citiem siltumizolācijas materiāliem. Tātad galvenais pluss ir cena, mīnuss – sliktā siltumefektivitāte.

Zāģu skaidu siltumvadīt­spējas koeficients ir 0,12 (W/mK), turpretī minerālvatei – 0,037 – 0041 (W/mK), ekovatei – 0,039 (W/mK), fibrolītam – 0,063 (W/mK). Siltumpretestības koeficients zāģu skaidām 0,094 (W/m2K), minerālvatei – 0,041 – 0,043 (W/m2K), tātad skaidām tas ir 2 – 2,5 reizes sliktāks nekā minerālvatei.

Lūk, arī atbilde par siltumizolācijas slāņa biezumu! Lai nodrošinātu sienu termisko pretestību atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 002-01 “Norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”, ir nepieciešams aptuveni 200 mm biezs minerālvates slānis, neie­skaitot cietās pretvēja minerālvates plāksnes. Jūsu gadījumā mājas siltumizolācijas slānim vajadzētu būt 2 – 2,5 reizes biezākam nekā no minerālvates, tātad 400 – 500 mm, neieskaitot pretvēja izolāciju. Ja vēlaties būvēt energoefektīvu māju, šim slānim jābūt vēl biezākam.

Pēc Somijas pieredzes klasiskas pasīvās ēkas sienu siltumizolācijas biezumam, izmantojot minerālvati, vajadzētu būt 215 mm, bēniņu pārsegumam – 700 mm, mansarda jumtam – 400 mm, bet superpasīvai mājai šie rādī­tāji ir jau attiecīgi 335 mm, 700 mm un 500 mm. Pēc tiem varat aptuveni noteikt, kādam jābūt izolācijas slāņa biezumam, izmantojot zāģu skaidas.

Skaidu dēļ īpaša uzmanība ir jāpievērš pretvēja un tvaika izolācijai. Par pirmās nepieciešamību diskusiju nav, par tvaika izolāciju gan domas dalās, daudzi uzskata, ka to nevajag, jo materiāls taču elpo. Kā pretvēja barjeru var izmantot papīru, kartonu, speciālas plēves, minerālvates plāksnes, kokšķiedru plātnes, bet kā tvaiku izolāciju konstrukciju iekšpusē – ALU papīru, polietilēna plēvi. Ja ierīko tvaiku izolāciju, mājai nepieciešama tiešām laba ventilācijas sistēma!

Karkasa izbūvi vienstāva mājai var veikt ar 80 x 50 mm statņiem (solis – 600 mm), divstāvu – ar 100 x 50 mm līdz 150 x 50 mm (solis – 600 mm). Šādi statņu izmēri nodrošina ēkas stiprību, taču precīzus karkasa konstruktīvo elementu un siltumizolācijas biezuma izmērus var sniegt tikai arhitekts, projekta autors.

Spriežot par skaidu mitrumu un izejvielu proporcijām, jāatgādina skaidu-kaļķu maisījuma pagatavošanas specifika. Teorētiski ņem 10 – 20 daļu skaidu un vienu daļu dzēsto kaļķu, ko tad sajauc parastajā betona maisītājā. Maisīšanas laikā izdalās daudz kaļķu putekļu, tāpēc jālieto respirators un aizsargbrilles. Praksē, lai izvairītos no šīs problēmas, nedzēstajiem kaļķiem pievieno ūdeni. Tad rīkojas savādāk – maisītājā ieber 1 daļu kaļķu, uzlej ūdeni, bet tikai tik daudz, lai izveidotos pastveidīga masa, un tad pievieno attiecīgo daudzumu skaidu un maisa, līdz kaļķa pasta vienmērīgi sajaukusies ar skaidām. Līdz ar to var pieņemt, ka skaidām pieļaujama zināma mitruma pakāpe, jo kā elpojošas tās laika gaitā pakāpeniski izžūst. Protams, nevajadzētu izmantot pilnīgi slapjas skaidas, jo lieks mitrums būvkonstrukcijās nekad nav vēlams.

Vai var izmantot maisījumā gan lapu, gan skuju koku skaidas? Šis jautājums ir diskutējams: vieni teiks – skaidas paliek skaidas, un nekas ļauns nenotiks, citi – labāk tomēr ņemt tikai skuju koku skaidas, kas mazāk pakļautas trupei. Lai gan maisījumam pievienots kaļķis, kas novērš sēnīšu un trupes iemešanos, šim viedoklim var piekrist – drošs paliek drošs!

Iestrādājot skaidas, tās maksimāli jāsablīvē. Šim nolūkam mēdz izmantot kārti, kam galā piestiprināts dēlis, tā iegūstot darba rīku, kas atgādina visparastāko dārza kapli. Vienalga maisījums vēlāk tomēr nosēdīsies un būs jāpapildina, tāpēc jau laikus, piemēram, mājas bēniņos jāatstāj skaidu rezerve, kuru nepieciešamības gadījumā izmantot piebēršanai.

Lai izvairītos no grauzējiem, kas šādā siltumizolācijas slānī plāno apmesties gluži tāpat kā minerālvatē, var izmantot gan cinkotus sietus, gan mūsdienu elektroniskās skaņas ierīces, kas atbaidot nelūgtos viesus.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Manuprāt skaidas ir labākais siltināšanai pretestība ir lielākā tātad nelaiž ne iekšā ne āra

Draugiem Facebook Twitter Google+