Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts
Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts
Foto – LETA

Kā vērtējat ASV vēstniecības Latvijā izvēli komunicēt ne tikai latviski, bet arī krieviski? 35

Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts: “Tā nav pieņemama prakse, un Nacionālās apvienības deputāti to ir pārrunājuši ar ASV vēstniecības darbiniekiem. Arī Igaunijā ir ne mazums krievvalodīgo iedzīvotāju, bet tur gan Amerikas vēstniecība negrasās sabiedrību uzrunāt arī krievu valodā. Līdz ar to vēstniecības skaidrojums, ka tā visā pasaulē izmanto plašāk lietotās valodas, neatbilst patiesībai. Negribētos, lai šāda veida motīvs radītu mājienu, ka Latvijas valdībai ir jāveic zināmas izmaiņas valsts valodas politikā.”

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Ojārs Celle, politiskais komentētājs Amerikas latviešu laikrakstā “Laiks”: “Valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Tas ir diezgan bēdīgi, ka vēstniece krievu valodai, kas Latvijā valda okupācijas dēļ, piešķir tik lielu nozīmi. Vai tad vēstniece nesaprot, ka liela daļa krievvalodīgo iedzīvotāju tomēr ir iemācījušies latviešu valodu? Personīgi es vēstniecības nodomu neuzskatu par pārāk draudzīgu žestu Latvijas valstij. Ir diezgan aplami domāt, ka vēstniecība tādā veidā palīdz Latvijai, tas drīzāk veicinās divvalodību.”

Ojārs Kalniņš, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs: “Vēstniece uz krievu valodas lietošanu skatās pragmatiski. Simboliski viņa atbalsta latviešu valodu kā valsts valodu, bet viņa vēlas uzrunāt arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri neprot latviešu valodu. Viņa droši vien nedomā, ka latviešiem vajadzētu apvainoties, jo vēlas taču noskaņot krievvalodīgos pozitīvā virzienā pret latviešiem. Latvijā dzīvo cilvēki, kuri neprot latviešu valodu, un viņi taču kaut kādā veidā ir jāuzrunā. Ja tas, ka vēstniecība uzrunās cilvēkus arī krievu valodā, nav pretrunā mūsu principiem, es neredzu problēmu. Mums ir jāpanāk, lai cilvēki ir lojāli pret Latvijas valsti.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Valters Nollendorfs, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs: “Mēs Okupācijas muzejā cenšamies informāciju pasniegt četrās valodās: latviešu, angļu, vācu un krievu. Tā kā pats esmu arī Amerikas pilsonis, man ir grūti komentēt vēstnieces paziņojumu, bet es to mēģinu saprast tieši no komunikācijas viedokļa. Arī amerikāņi, tāpat kā Latvijas sabiedriskā televīzija cenšas atrast savu kanālu uz krievvalodīgo auditoriju. Bet es nekādā gadījumā neatbalstu domu, ka Latvijā var dzīvot, nemācoties valsts valodu. Jāatzīst, ka mūsu valstī ir vēl otra divvalodība – to rada angļu valoda, kura kļuvusi par saziņas valodu daudzās jomās. Man šķiet, ka svarīgs un ļoti fundamentāls jautājums ir tas, kā mēs paši varam stiprināt latviešu valodu un tās lietošanu. Neuzskatu, ka tā ir liela problēma, ja ASV vēstniecības darbinieki ar krievvalodīgajiem sazināsies viņu valodā.”

Sarmīte Ēlerte, “Vienotības” frakcijas vadītāja Rīgas domē: “Interesanti, kā ASV vēstniecība rīkojas citās valstīs? Vai, piemēram, Vācijā, kur ir liela turku kopiena, komunicē turku valodā, kā sazinās ar marokāņiem Nīderlandē… Latvijā šis ir ļoti jūtīgs jautājums. Tas nav jautājums tikai par sadzīvi, bet arī par valsts valodas pozīciju. Referendums par krievu valodu kā otru valodu tika uztverts kā būtisks uzbrukums Latvijas valsts nacionālajai un demokrātiskajai identitātei. To atceroties, jāsecina, ka Latvijā šāda prakse nav vēlama.”

Vilis Vītols, mecenāts un sabiedriskais darbinieks: “Ja arī ASV vēstniecība pieļauj kādu nelielu kļūdu (šajā gadījumā tā neapšaubāmi ir kļūda), tad tomēr jāņem vērā, ka ASV ir drošākais Latvijas sabiedrotais. Ja nebūtu NATO karavīru Latvijā, tad varbūt mums jau sen būtu kāda Krima Daugavpilī… Es nekādā gadījumā negribu viņus kritizēt.”