Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. augusts, 2013
Drukāt

Mājokļa siltināšana atmaksājas vēl agrāk

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Siltināšanas izdevīgumu ietekmē klimata izmaiņas un energoresursu sadārdzinājums.


 

Vai ziemas 
kļūs bargākas

Ar klimata izmaiņām saistītās prognozes ar katru gadu kļūst aizvien juceklīgākas. Globālās sasilšanas bubuli haotiski nomaina globālās sasalšanas draudi. Skaidrs ir tikai tas, ka nekas nav skaidrs. Bet kas gaidāms Latvijā? “Ziemeļeiropā, kur atrodas Baltijas jūras reģions, nekad neviens no gadalaikiem nav bijis vienveidīgs ilglaicīgā periodā. Līdz ar to pēc pāris pēdējām ziemām, kas bija diezgan noturīgas, sniegiem bagātas un garas, turpmākajos gados noteikti piedzīvosim ar siltākas ziemas, kā, piemēram, 2007. – 2008. gada ziemu, kad pastāvīga sniega sega Latvijā nemaz neizveidojās. Visticamāk, tuvākajā 10 – 20 gadu periodā nedominēs ne bargas, ne siltas ziemas. Ja maigā 2007. – 2008. gada ziema bija otra siltākā Latvijas novērojumu vēsturē kopš aizvadītā gadsimta sākuma (vissiltākā bija 1923./1924. gada ziema), aukstuma ziņā tik tuvu rekordiem nenokļuvām. Pēdējā bargākā 2009. – 2010. gada ziema ierindojās tikai 17. vietā aukstāko ziemu sarak­stā.

Jāatzīmē, ka kopējā klimata tendence ir par labu tam, ka ziemas kļūst siltākas. To uzskatāmi raksturo grafiks par ziemas vidējo temperatūru izmaiņām kopš 1925. gada,” uzskata Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu nodaļas hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa.

Lai arī tas ir tikai kompetenta speciālista viedoklis, statistika ir precīza lieta un Latvijas meteoroloģiskā statistika ilgtermiņā klimatisku katastrofu tuvākajā laikā neparedz. Tiesa, uz siltināšanu tas atsaucas neitrāli. Bargās ziemās siltinājums silda, karstās vasarās tas neļauj mājai pārāk uzkarst.

 

Vai apkures 
izdevumi augs?

Apkures izdevumu izmaksu dinamika ir ļoti svarīga siltināšanas rentabilitātes aprēķināšanai. Ja apkures izdevumus pieņemam, piemēram, par 100%, tad, tiem pazeminoties par 50%, māju siltināšana atmaksāsies divreiz ilgākā posmā un kļūs nerentabla. Toties, ja apkures izdevumi palielinās par 50%, siltināšana atmaksājas divreiz agrāk. “Izdevumi pareizi nosiltinātai mājai var atmaksāties trīs četru gadu laikā, tomēr tas notiks vēl ātrāk, ja augs apkures tarifi,” uzskata “RB&B” siltumfiziķis Harijs Tučs. Vai un cik strauji augs apkures izdevumi?

Viens no Latvijas lielākajiem siltumapgādes uzņēmumiem ir “Rīgas siltums”. Izsekojot tā piegādātās siltumenerģijas cenām, redzams, ka no 2002./2003. gada sezonas (15,93 Ls/MWh) līdz 2012./2013. gada sezonai (40,99 Ls/MWh) tarifs kāpis nepilnas trīs reizes, tomēr, kā atzīmē uzņēmuma speciālisti, paliekot zemākais starp Baltijas valstīm – par 23% mazāks nekā Viļņā un par 13% mazāks nekā Tallinā. Tarifu kāpuma dinamika nepārprotami rāda, ka siltuma taupīšana mājokļos ik gadu kļūst aizvien izdevīgāka.

Vissvarīgākais kurināmais Latvijā ir dabas gāze, kuras cenas ir atkarīgas no naftas produktu cenām pasaules biržā. Ziemā dabasgāzi AS “Latvijas gāze” piedāvā par cenām, kas maksātas, vasarā gāzi iepildot Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

Aplūkojot dabasgāzes un mazuta tarifu dinamiku, redzam, ka laika posmā no 2003. gada dabasgāzes tarifs pieaudzis no apmēram 100 USD/t līdz vidēji 290 USD/t 2012. gadā. Tātad tarifs desmit gadu laikā kāpa aptuveni trīs reizes. Tuvākajos gados process var turpināties, kas labvēlīgi ietekmē siltināšanas biznesu.

Apkures izdevumi ir tieši saistīti ar elektroenerģijas cenu. Pirms desmit gadiem – 2003. gada 15. oktobra Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes sēdē ar lielu kaulēšanos nolēma: apstiprināt VAS “Latvenergo” elektroenerģijas realizācijas gala (diferencētos) tarifus lietotāju grupām pa sprieguma pakāpēm (bāzes tarifs iedzīvotājiem 0,038136 Ls/kWh, bez PVN). Tātad tarifs līdz šodienai pieaudzis 2 – 2,5 reizes. Patlaban EM prognozē, ka tuvāko 20 gadu laikā elektroenerģijas cenas visā pasaulē augs saistībā ar pieaugušām resursu izmaksām, kapitāla ietilpīgākām ģenerējošām jaudām, ogļskābās gāzes emisiju izmaksām un atbalsta politiku. Tāpat atzīmē, ka Latvijā tuvākajā nākotnē atkal pastāv augsti cenu pieauguma riski, kaut vai ar AS “Sadales tīkli” nepieciešamību uzlabot piegādes kvalitāti un izvairīties no sprieguma pārtraukumiem un iekritumiem. Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Informatīvajā ziņojumā par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to ierobežošanu līdz 2020. gadam tiek prognozēts vidējais elektroenerģijas gala cenu tarifs par 63%. Vislielāko pieaugumu uz elektroenerģijas kopējo cenu, iespējams, izraisīs OIK (obligātā iepirkumu komponente), kas no 1,23 sant./kWh 2012. gadā palielināsies līdz aptuveni 4,5 sant./kWh 2020. gadā.

Iepazīstoties ar energoresursu cenas augšanas tendencēm, var droši secināt, ka apkures izdevumi tuvākajā laikā augs un visi ar siltināšanu un enerģijas taupīšanu saistītie izdevumi atmaksāsies daudz agrāk, nekā gaidīts.

19_augusts_10

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+