×
Mobilā versija
Brīdinājums +27.0°C
Ritma, Ramona
Piektdiena, 20. jūlijs, 2018
23. marts, 2018
Drukāt

Majoru pludmalē stiprina kāpas

Majoru pludmalē stiprina kāpas. Foto - Jūrmalas pašvaldībaMajoru pludmalē stiprina kāpas. Foto - Jūrmalas pašvaldība

Jūrmalas pilsēta sākusi vides aizsardzības pasākumus kāpu zonas stiprināšanai, pieberot smiltis Majoru pludmalē. Darbi tiek veikti, lai ierobežotu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Majoru pludmalē smiltis piebērs aptuveni 740 metru garā joslā, posmā no Emelīnas ielas virzienā uz Tirgoņu ielu. Darbi turpināsies līdz aprīļa vidum, tādēļ pludmales apmeklētājus, pastaigājoties pludmalē, lūdzam ievērot drošību darbu veikšanas zonā.

Smiltis, ko izmanto krasta kāpu stiprināšanai, organiski iekļaujas vidē, – tās iegūtas Lielupes grīvā, ikgadēji tīrot un padziļinot upes gultni Jūrmalas ostas teritorijā.

“Smiltis tiek piebērtas atpūtnieku visvairāk noslogotajās pludmales vietās, kur kāpu veģetācija tiek izbradāta un līdz ar to ir traucēts dabiskais kāpu veidošanās process,” skaidro Jānis Artemjevs, Jūrmalas pilsētas domes Vides nodaļas vadītājs. “Smilšu piebēršanas rezultātā ar mežu apaugušās ilggadīgās krasta kāpas, kas ir ļoti nozīmīgs piekrastes biotops, tām priekšā esošā pludmale tiek stabilizēta un mazinās risks kāpu sarukšanai vēja ietekmē un noskalošanai vētru laikā.”

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi Jūrmalā kopš 2015. gada veikti Kaugurciema pludmalē, jo tā ir visvairāk pakļauta noskalošanai un smilšu uzkrāšanās šajā posmā notiek lēni. Kopš 2016. gada smiltis tiek piebērtas arī Majoru pludmalē, kur tāpat ir samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks. Tur kāpu eroziju veicina vairāki nelabvēlīgi faktori. Pludmali veido un starpvētru periodos nelielā apjomā papildina ļoti smalkas smiltis, kas nodrošina gruntsūdens pacelšanos līdz pat pludmales virsmai, tādējādi smilšu virskārta nenožūst un vēji mitrās smiltis nevar iepūst kāpu joslā. Tāpat vētru laikā pludmalē un seklūdens joslā veidojas pārrāvuma straumes, kas aiznes smalkgraudainās pludmales smiltis dziļi zemūdens nogāzē. Kāpu eroziju veicina arī ļoti augsta antropogēnā slodze – šajā pludmales posmā atpūšas daudz cilvēku un rezultātā kāpu veģetācija tiek izbradāta, pludmale līdz mežainajām kāpām praktiski ir bez augiem, kam ir būtiska nozīme, lai veidotos priekškāpas.

Kāpu stiprināšanai pludmalē regulāri tiek atjaunota kārklu zona. Pagājušajā vasarā Bulduru, Dzintaru, Dubultu, Mellužu, Kauguru un Jaunķemeru pludmalē kopumā aptuveni 1900 metru garumā tika “sēdināti” vecie kārkli, apzāģējot tos aptuveni 30 cm augstumā, lai saknes sāktu dzīt jaunas atvases. Ataugušās atvases uztver pludmales smiltis un rezultātā atjaunojas kāpu valnis. No nozāģēto kārklu zariem tika izveidotas pinumu sētiņas un izvietotas Dubultu, Kauguru, Vaivaru, Mellužu, Pumpuru un Jaunķemeru pludmalē smilšu aizturēšanai un atpūtnieku radītās ietekmes mazināšanai.

“Mūsu novērojumi liecina, ka pagājušajā gadā pludmalē pie gājēju celiņiem izvietotās kārklu sētiņas ir sevi attaisnojušas,” vērtē J. Artemjevs. “Vienas vasaras laikā vējš tās ir apbēris ar smiltīm, dažviet kārklu pinumi atrodas jau zem smiltīm, tā veidojot dabisku kāpu aizsargvalni.”

Kāpas no izbradāšanas pasargā arī pludmalē izvietotās dēļu laipas, kas ierīkotas lielākajā daļā izeju uz pludmali. “Tieši cilvēku radīta infrastruktūra veicina smilšu uzkrāšanos pludmalē kāpu aizsardzībai no noskalošanas un samazina krasta atkāpšanos iekšzemē, nodrošinot pludmales dabas resursa potenciāla saglabāšanu,” uzsver J. Artemjevs. “Piemēram, divu gadu laikā apkārt pludmales koka laipai posmā no Tirgoņu ielas līdz Turaidas ielai ir uzkrājušās smiltis, tādēļ šogad plānots laipu pacelt uz augšu virs pludmales līmeņa.”

Jūrmala ir pirmā piekrastes pilsēta Latvijā, kas jau ceturto gadu pēc savas iniciatīvas īsteno pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumus, lai uzlabotu noskaloto kāpu stāvokli.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+