Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. jūlijs, 2014
Drukāt

Mājražojumus ielaidīs veikalā; lielie uzņēmumi dusmīgi (19)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Svētes maizi līdz šim var iegādāties ceptuvē, Rīgas Centrāltirgus stendā, gadatirgos, bet maizniekmeistari cer, ka viņu cepto drīkstēs piegādāt arī citiem veikaliem.

Vakar Zemkopības ministrija (ZM) saskaņošanai ministrijām un sabiedriskajām organizācijām nosūtīja Ministru kabineta noteikumu projektu “Prasības mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas veic papildu, vietēja mēroga un ierobežotas darbības ar dzīvnieku izcelsmes pārtiku”, kas raisa pretēju reakciju pašu mājražotāju, lielražotāju un tirgotāju organizācijās. Noteikumu saskaņošana varētu ilgt 8 – 9 mēnešus, tāpēc ka tie jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone skaidro – jauno noteikumu mērķis ir atbalstīt uzņēmumus, kas ražo dzīvnieku izcelsmes pārtiku mājas apstākļos (mājražotājus), samazinot administratīvo un finansiālo slogu un atvieglojot dzīvnieku izcelsmes pārtikas apriti starp mazumtirdzniecības uzņēmumiem.

Patlaban mājražotāji savus produktus var pārdot savā saimniecībā, gadatirgos un tirgos. Topošajā noteikumu projektā iecerēts, ka uzņēmumi, kas ražo dzīvnieku izcelsmes pārtiku, neveicot uzņēmuma atzīšanu, 35% no saražotās pārtikas drīkstēs realizēt sev piederošā veikalā ārpus ražošanas vai gatavošanas vietas, citam mājražotājam tālākai realizācijai, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam un citam veikalam.

Maizniekmeistars, māj­ražotājs Jānis Dāvids skaidro – iecerētie labojumi ir vajadzīgi tāpēc, ka izbraukuma tirdzniecība notiek gandrīz vienīgi vasarā un nu ar savu produktu nodošanu citam pārdevējam varēs likumīgi gūt ienākumus arī citos gadalaikos. Viņš gan atzīst – no ZM nav izdevies saņemt atbildi uz jautājumu, kāpēc māj­ražotāji pārdošanai citiem tirgotājiem drīkstēs nodot vien dzīvnieku izcelsmes produktus. ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vecākā referente Irita Lāce atbild – augu izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumiem nav jāveic atzīšana. Viņa piebilst: “Gatavojam labojumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, lai sakārtotu arī augu izcelsmes mājražošanas nozari.”

Gaļas produktu ražošanas uzņēmums SIA “Kunturi” audzē cūkas un ražo gaļas produktus, tos pārdod sešos savos veikalos Jeru pagastā, Rūjienā, Valmierā un Siguldā. Nedēļā – vienu tonnu gaļas produktu. Ziemas sezonā – divas reizes vairāk. “Saistībā ar cūku mēra epidēmiju no 1. augusta slēgsim mūsu veikalu pie fermas, tāpēc ka baidāmies no infekcijas ievazāšanas. Tas nozīmē, ka visus produktus pārdosim savos veikalos pilsētās, kas nebūs atļauts,” tā “Kunturu” ražošanas vadītāja Santa Preimane. I. Lāce teic, ka pēdējos noteikumu projekta labojumos tādiem uzņēmumiem kā “Kunturi” iecerēts uz trīs gadiem piešķirt izņēmuma statusu ar nosacījumu, ka 80% no ražošanas izejvielām iegūst saimniecībā. I. Lāce gan atzīst – esot ļoti lielas bažas, ka šādam izņēmuma statusam nepiekritīs Eiropas Komisija, ar kuru likumprojekts jāsaskaņo.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā (LPUF) mājražotājus uztver kā konkurentus, turklāt negodīgus, atzīst LPUF valdes locekle Ligita Turnere. Sarunā pa tālruni viņa nevēlējās komentēt jaunos noteikumu nosacījumus, jo pēdējo noteikumu projekta versiju nebija saņēmusi. Savukārt likumprojekta darba grupas dalībnieki stāsta par ļoti negatīvo LPUF attieksmi pret mājražotājiem, LPUF vispār nevēloties šādas ražotāju grupas pastāvēšanu.

Savukārt asociācijas “Lauku ceļotājs” vadītāja Asnate Ziemele vakar “LA” uzsvēra – jaunie labojumi noteikumos ļaus viesu mājām, kafejnīcām un restorāniem aizvien vairāk piedāvāt tūristiem tradicionālos vietējos ēdienus, nodrošināt lielu produktu daudzveidību. A. Ziemele arī skaidro – mājražotājiem ir liegtas iespējas iekļūt lielveikalu ķēdēs ar savu produkciju, ir arī slēgti eksporta tirgi, kas ir pietiekami liela konkurences ierobežošana, lai šīs pielaides būtu un tādā veidā tiktu saglabāta daudzveidība produkcijā.

Jāņem vērā – mājražotāju produktu nonākšana veikalos palielinās sortimentu, tomēr cels arī šo produktu cenu, tāpēc ka starpnieks – pārdevējs – gribēs pelnīt.

“Rimi Latvia” vārdā Laura Podskočija apliecina, ka lielveikaliem ne tikai nav iebildumu pret mājražotāju produktiem savā sortimentā, bet tos jau tagad pārdod savā tīklā: “Latvijas cilvēki mīl pašmāju ražojumus – 80% no visas svaigās pārtikas, ko pārdod “Rimi”, ir ražota Latvijā. “Rimi” jau tagad pārstāvēti arī pavisam mazi ražotāji – par neatņemamu sastāvdaļu kļuvuši zemnieku produkcijas veikaliņi “Klēts”. “Rimi” atbalstītu arī mājražotāju produkcijas iekļaušanu sortimentā, ja tā būs pircēju pieprasīta un – tikpat svarīgi – atbildīs visām Latvijas likumos un “Rimi” standartos noteiktajām augstajām kvalitātes prasībām. Dažkārt problēmas maziem ražotājiem sagādā arī produkcijas apjomi, saražotās produkcijas vienkārši ir par maz, lai veiksmīgi startētu mazumtirdzniecības tīklā.”

Uzziņa


 ES normatīvie akti paredz, ka dalībvalstis var paredzēt valsts mēroga pasākumus dzīvnieku izcelsmes produktu piegādei citiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, ja šī piegāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir papildu, vietēja mēroga un ierobežota darbība. Ja dalībvalsts izvēlas ieviest šādus nosacījumus, lai mazinātu slogu mājražotājiem, projekts ir jānosūta izvērtēšanai un saskaņošanai Eiropas Komisijai.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Kad jau sāks parādīties lielveikalos,kvalītāte zudīs,vienozzīmīgi:(((

  2. Beidzot !!! nevaru vien sagaidīt, kad beidzot atgriezīsies mazās skārņa bodītes, delikatešu veikaliņi ar uzgriežamajiem, ko speciāli tev iesver …mazas konditorejas un vietas, kur nopirkt svaigus , lauku piena produktus. Rīga un citas Latvijas pilsētas tikai zaudē – no to neesamības ! Lielie veikali var arī neuztraukties, vienmēr būs cilvēki , un vajadzības, kas liks iet uz lielajiem pārtikas moliem.

  3. Kunturi varētu piesārņojošās darbības atļauju sākumā nokārtot un tad runāt. Vai tiešām viņi ir mājražotāji??? Dažs labs atzīts pārstrādes uzņēmums tik daudz mēnesī neražo. Bet nu šajā valstī jau ir tāda prakse izstrādāt noteikumus pāris uzņēmumiem.

  4. Ir sen jav skaidrs ka lielakie ražotaji gaļu un parējās dargākās izejvielas iepērk ārzemēs,jo ar Latvijas nodokļiem izdzīvot ir grūti!!!tapēc personīgi iesaku pirkt no pārbaudītiem pašmāju ražotājiem.

  5. Paldies Dievam -beidzot kāda sakarīga doma!!! Tu gribēdams pat nevari nopirkt nesaķīmiķotus produktus,tas būs tik jauki kad iebraucot lielveikalā varēšu nopirkt normālas izcelsmes produktus ! 🙂

  6. sen jau vajadzeja atlaut tirgot!izbraukuma tirgos paslaik produktiem cenas ir loti augstas,lai kam iespaido ka tirgu apmekles plass pulks pirceju!cerams veikalos cenas nekodisies!kaut vairak zemnieki galu,desas parstradatu pec sencu parasas!muslaiku kupinajumiem nav garsas!

  7. Komentētāja LŪK KĀ KATRS vārds ir patiesība!!! Mājražotāju produkcijai veikalos IR JĀBŪT!!! PALDIES, KA VALDOŠIE ATTAPUŠIES!!! Ja būs so produktu noiets, BŪS arī cenu pazemināšanās!!! Lielajiem uzņēmumiem nav jādusmojas, bet JĀSĀK ražot produkcija, kurā pa visām vīlēm ārā “nelauztos” ķīmija!? Organisms šos saķīmiķotos produktus vienkārši NEŅEM pretī un ottreiz tos vairs NEPĒRKU, lai cik vilinoši tie izskatās… Personīgi eju garām Rīgas Miesnieka produkcijai. Cienu Rēzeknes, Talsu un Saldus gaļas kombinātu produkciju. Sevišķi vēlos zivis, kuras dabūju tieši no jūras – SVAIGAS, GARŠĪGAS, un ko no tām var izgatavot!!!! SAPNIS!!!

    • nu par Rēzeknes gaļas kombināta produkciju sajūsmā neesmu , ir gadījies nopirkt un mest ārā kūpinātu vistu , p/ž desu …

  8. Mājražojumi nevar būt konkurenti lielražotājiem, jo mazajam ražotājam vienmēr lielāka cena.
    Kvalitāte mājražotājiem gan labāka, to nevar apstrīdēt.
    Vienīgi mēs bieži nopērkam to lētāko, ne labāko, jo daudziem tai naudas maciņā tā pašvaki izskatās.

    • Piekrītu! Lielražotāju produkcija mēdz būt draņķīga un neēdama, jo satur šausmīgi daudz E-vielu, no kurām gandrīz visas ir kaitīgas, izraisa vēzi un kunģa saslimšanas. Sevišķi nelietojama ir Rīgas miesnieka produkcija – labi izkrāsota, bet negaršīga un kaitīga. Bez pieminētajiem ražotājiem vēl Nākotnes produkcija ir ar atzīstamu kvalitāti, bet gan jau ka viņi ar to ķīmiju lieto. Un tagad viela pārdomām: kapēc lielražotāji nevēlas izrādīt kā viņi ražo desas un kūpinājumus? Laikam jau ir ko slēpt.

  9. pirms koopereēties, vajag tikt skaidrībā ar cenām 😉

  10. Par kādu cenu tie produkti būs nopērkami veikalā,ja tirgos tos pārdo par ārprātīgām cenām?Zemnieki nemāk tirgoties.To parāda visi tirgi,kuros viņi piedalās.Viņiem vajag kooperēties jeb taisīt savus veikalus.Tad arī cenas būs pieejamas.

  11. mājražošanā ir bezjēgā perspektīvas 🙂

  12. Kunturi taču neizpilda to 80% izejvielu no saimniecības. Viņi taču gaļu ieved no Polijas!

  13. ————-pret mājražotājiem, LPUF vispār nevēloties šādas ražotāju grupas pastāvēšanu.——
    —————
    Protams, ka konkurenti, kas spēj ražot dabīgu produktu, bez ķīmijas ir ļoti lieli konkurenti. Dzīvnieciska vēlme – tikai man, ir Latviju novedusi pie tā, ka praktiski nav vidusšķiras, rezultātā, nav pirktspējas, nav gimeņu, nav bērnu, nav ekonomikas sakņu- mazo uzņēmumu. Labi, ka attapušies, apsveicami. Tagad tikai uz priekšu

    • Ja mājražotāji godīgi izmantos sentēvu metodes, un būs godīgi pret pircēju, tad arī precei būs pieprasījums un arī noiets. Joprojām garšīgi izstrādājumi Nākotnei, Rēzeknei, Lēdurgai, nav peļami Rubeņu, bet nu par Rīgas miesnieku neizteikšos – ne mazuma nācās vilties. Lai veicas mazajiem ražotājiem!!!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+