Foto no “Foodart” arhīva

Mājražotājiem būs vērts legalizēties
 0

Zemkopības ministrija un lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas vakar saņēma uzslavu no Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas deputātiem par panākto vienošanos vairāk nekā 1,5 miljardu eiro (1,07 miljardi latu) lielā atbalsta dalīšanā nākamajā ES plānošanas periodā (2014. – 2020. gads).


Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Sagatavotais Lauku attīstības programmas projekts 2014. – 2020. gadam jau sagatavots, tomēr Eiropas Komisijai (EK) to nevar iesniegt, jo tā nav apstiprinājusi vajadzīgo pamatregulu. Projekta sūtīšana uz Briseli varētu notikt nākamā gada sākumā.

Lauki šajā plānošanas periodā no Lauku attīstības programmas naudas saņēma 1,38 miljardus eiro, bet nākamajā plānošanas periodā tie būs 1,52 miljardi eiro. Atšķirībā no šajā plānošanas periodā dalītās naudas nākamajos septiņos gados daudz vairāk uzmanības pievērsts mazajām un vidējām saimniecībām, mājražotājiem, kas vēlas augt un veidot savu pārstrādi, kā arī zinātnei un izglītībai (naudas dalījums aplūkojams tabulā).

CITI ŠOBRĪD LASA

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma uzstāšanos sāka ar vārdiem: “Vissvarīgākais mūsu uzstādījums ir, lai lauksaimnieks no saimnieciskās darbības laukos var nodrošināt savu ģimeni. Tas panākams ar efektīvu lauksaimniecisko ražošanu, palielinot tirgus produkcijas īpatsvaru, katram zemes hektāram ir jārada pievienotā vērtība un jāattīsta nelauksaimnieciskā uzņēmējdarbība, kur svarīgi sadarboties ar citām ministrijām.”

Svarīgi, ka jau notikušas sarunas ar Eiropas Komisiju, kas labvēlīgi uzņēmusi Latvijas ieceri ar kredītfonda palīdzību mazajām saimniecībām padarīt vieglāku naudas aizņemšanos.

L. Straujuma uzsvēra – no 65 000 saimniecību, kas saņem atbalsta maksājumus, 61 000 saimniecību gada laikā apgroza līdz 4000 eiro. “Mēs ar atbalsta mehānismu vēlamies rosināt veidot saimniecības ar lielāku apgrozījumu,” tā ministre.

Daudziem mājražotājiem patlaban nopietni jāvērtē iespēja reģistrēties un darboties iespējami legāli, tāpēc ka tas viņiem ļaus piekļūt 85 miljoniem latu saimniecības modernizācijai paredzētās naudas, kā arī izmantot LEADER programmas atbalstu. Tiesa gan, uz tiem pašiem 85 miljoniem latu pretendēs arī pārstrādes uzņēmumi. L. Straujuma pauda cerību, ka nākamajos gados beidzot varētu notikt piena nozares konsolidācija, jo pie viena galda esot sēdušies piena ražotāju kooperatīvu un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības pārstāvji. Šā mērķa īstenošanai varētu atvēlēt 21 miljonu eiro no rezervei paredzētās naudas.

Savukārt tie mazo saimniecību īpašnieki, kas nevēlēsies Lauku atbalsta dienesta kontroli pār savu darbību, varēs pieteikties fiksētajam 500 eiro gada maksājumam. Tiek lēsts, ka šādu saimniecību būs aptuveni 21 000. Svarīgi arī, ka par labu mazāk labvēlīgo apvidu saimniecībām pārdalīti 6,14% no tiešmaksājumu naudas.

Reklāma
Reklāma

Vēl pie prioritātēm ministre nosauca būvniecību, kooperatīvās sabiedrības (atbalsta intensitāte visām aktivitātēm būs 50%), kā arī meliorāciju – tai pavisam paredzēti 86 miljoni latu, turklāt privātajiem objektiem atbalsta intensitāte būs 75%, bet sabiedriskajiem objektiem – 100%.

Zemkopības ministrijā cer, ka ar septiņiem miljoniem latu izdosies iekustināt sadarbību jaunu produktu radīšanā starp uzņēmumiem un zinātniekiem, kas ļaus vēl vairāk palielināt lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības produktu eksportu, kas patlaban veido 36% no valsts kopējā eksporta. Tāpat ļoti lielas cerības tiek liktas uz pārstrādes veidošanu bioloģiskās lauksaimniecības nozarē.

Zandu Lukaševicu (Reformu partija) interesēja vietējā tirgus aizsargāšanas iespējas. L. Straujuma stāstīja par pilotprojektiem Tukuma un Limbažu pašvaldībās, kuri vēlāk kalpos kā pieredze citām pašvaldībām. Romāns Naudiņš (NA) aicināja noteikt augstāku slieksni par 2000 latiem savvaļas ogu lasītājiem un iekļaut kategorijā, kam sava saimnieciskā darbība nav jāreģistrē, arī gaļas, zivju nozaru pārstāvjus. Ministre atbildēja, ka par nodokļu atvieglojumiem ir grūti pārliecināt Finanšu ministriju.

 

Mazajiem ražotājiem:

1. atbalsta intensitāte saimniecības modernizācijas pasākumu īstenošanā līdz 50% (lielsaimniecībām līdz 30%),

2. divas reizes lielāks atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem,

3. prioritāte – piena lopkopība mazajās un vidējās saimniecībās, tās varēs saņemt atbalstu ar 10% lielāku intensitāti nekā citu nozaru ražotāji.

 

 

Plānotais finanšu sadalījums Lauku attīstības programmai 2014. – 2020. gadam (latos)

 

 

 

 

 

 

 


Summa, Ls %
Zināšanas un apmācība 18 495 000 1,22
Zināšanu pārnese 5 690 000
Konsultāciju pakalpojumi 5 690 000
Sadarbība 7 115 000
Ieguldījumi materiālajos aktīvos 513 655 000 33,77
“Lauku saimniecību modernizācija” 327 260 000
Pārstrāde t. sk. mājražotāji 85 370 000
Finanšu instruments (kredītfonds u. tml.) 14 230 000
Infrastruktūrai (meliorācija, hidrotehniskās būves) 86 795 000
Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība 142 290 000 9,35
Uzņēmējdarbības uzsākšana un attīstība un tūrisms 92 490 000
Mazo saimniecību attīstība 14 230 000
Jaunie lauksaimnieki 35 570 000
Maksājumi saimniecībām ar dabas ierobežojumiem (MLA) 267 500 000 17,59
Agro-vides maksājumi un meža pasākumi 300 225 000 19,74
Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos 21 343 000
Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana 7 115 000
Videi draudzīgas saimniekošanas veicināšana 64 027 000
Bioloģiskā lauksaimniecība 149 400 000
“Natura 2000” maksājumi – laukiem 9 960 000
“Natura 2000” maksājumi – mežiem 17 075 000
Meža ieaudzēšana 9 960 000
Ieguldījumi meža ekosistēmā 21 345 000
Dažādas aktivitātes 8 535 000 0,56
Ražotāju grupas 2 845 000
Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana 5 690 000
Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana 126 635 000 8,33
LEADER 64 030 000 4,21
Tehniskā palīdzība 55 492 000 3,65
Priekšlaicīgā pensionēšanās (pārejošās saistības) 24 192 966 1,59
KOPĀ 1 521 049 966 100,00

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Avots: ZM