Pēteris Strautiņš: Mājsaimniecībām saudzīgā inflācija 2
Autors: Pēteris Strautiņš, DnB bankas sociālekonomikas eksperts
Septembrī pirmo reizi pēc ilgāka laika cenas pārsteigušas ar kāpumu. Kopējā patēriņa groza sadārdzinājums gada griezumā bija straujākais kopš 2012. gada decembra. Preču cenas kopš pērnā jūlija bija samazinājušās gada griezumā, bet septembrī tās pieauga par 0,2%. Savukārt pakalpojumu cenu gada inflācija paātrinājās, sasniedzot 3,4%. Janvārī tā bija 2,3%, bet pērnajā septembrī vēl tikai 0,2%. Pakalpojumu cenu pieauguma temps ir straujākais vairāk nekā piecu gadu laikā. Tas neapšaubāmi saistīts ar algu kāpumu. Spītējot tam, preču cenas deflācijas zonā vairāk nekā gadu turēja importa palētināšanās. Inflācijas līmeni uz leju vilks naftas, graudu, metālu un citu izejvielu cenu zemais līmenis pasaules tirgos. Ar šādām naftas cenām nākotnē lētākai jākļūst arī gāzei.
Pārtikas cenas septembrī vidēji bija tieši tādas pašas kā pirms gada, bet ir krasi atšķirīga dinamika dažādās preču grupās. Dārzeņu cenas ir pieaugušas par spīti pārdevēju sūdzībām par Krievijas embargo un lēto importu no citām ES valstīm. Pēc trīs gadu relatīvi zemu cenu perioda šo produktu cenas gandrīz atgriezušās 2010. gada līmenī, kas ir līdz šim augstākais punkts. Turpretim, kā jau ļoti viegli varēja paredzēt, krasi pretēji mainījusies piena cenu gada dinamika, no +5,9% augustā uz -2,6% septembrī.
CSP publicētie dati parāda, kā cenu pārmaiņas ietekmē vidusmēra mājsaimniecību. Šobrīd inflāciju raksturo tās “saudzīgums” vai drīzāk pat neesamība attiecībā pret pirmās nepieciešamības lietām, tātad labvēlīga mazturīgām ģimenēm, kuru “grozā” tās veido samērā lielu daļu.
Pārtika septembrī maksāja vidēji tikpat, bet mājokļu vajadzībām pirktā enerģija (elektrība, gāze, siltums, malka) – vidēji par 0,3% mazāk nekā pērn septembrī. Par 1,5% lētāks gada laikā kļuvis transports. Tikai medicīnas preču un pakalpojumu inflācija bija nedaudz augstāka par vidējo jeb 1,3%. Turpretim dzīvot smalki kļuvis ievērojami dārgāk. Atpūtas un kultūras pakalpojumi septembrī bija par 5,0%, bet viesnīcas un restorāni – par 5,9% “sālītāki” nekā pirms gada. Tātad pirmās nepieciešamības lietu cenas izteikti atkarīgas no situācijas pasaules ekonomikā, bet smalkās dzīvošanas izmaksas savukārt daudz vairāk saistītas ar norisēm mūsu valsts robežās.
