Starp uzrakstu izlikšanu “Pārdošanā” un “Pārdots” var paiet vismaz pusgads.
Starp uzrakstu izlikšanu “Pārdošanā” un “Pārdots” var paiet vismaz pusgads.
Foto – Shutterstock

Māju Lielbritānijā pērk ilgi: Plānotas izmaiņas īpašumtiesību likumos 3

Cik ilgs laiks nepieciešams, lai nopirktu īpašumu Latvijā? Dienas, nedēļas, pāris mēnešu? Taču Apvienotajā Karalistē pirkšanas/pārdošanas process var vilkties pusgadu un vairāk, pateicoties veciem likumiem un sarežģītai īpašuma tiesību sistēmai. Jau kādu laiku britu valdība spriež par izmaiņām, lai atvieglotu dzīvi gan pircējiem, gan pārdevējiem, tādēļ pagājušonedēļ premjerei Terēzai Mejai saspringtajā darba grafikā nācās izbrīvēt laiku, lai tiktos ar attīstītāju, celtnieku, investoru un pašvaldību pārstāvju delegāciju.

Reklāma
Reklāma

Kā notiek īpašuma pirkšanas process?

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Staigājot gar daudzajiem nekustamo īpašumu aģentūru skatlogiem un vērojot ar platleņķa objektīvu bildētās fotogrāfijas, šķiet, ka atliek tikai sagrabināt attiecīgo summu un sapņu māja rokā. Taču viss ir daudz sarežģītāk.

Kad kārotais īpašums iztapīga aģenta pavadībā apskatīts, pircējs nosauc savu summu. Ja pārdevējs piekrīt, tad ir iespējams sūtīt būvinženierus novērtēt īpašuma stāvokli (slēptās vainas, nepieciešamie remonti, kādā stāvoklī komunikācijas utt.) un sākt skatīt dokumentus. Šajā brīdī gan pārdevējam, gan pircējam iesaka izmantot īpaši sertificētu juristu, kas pārzina piņķerīgos likumus, kas saistīti ar īpašuma pirkšanu, – tā saukto conveyancer, kura pakalpojumi nebūt nav lēti. Kamēr tiek novērtēts īpašuma stāvoklis, pētīti dokumenti, kārtots kredīts bankā, tikmēr pircējs jebkurā brīdī var paziņot, ka sākotnēji nosauktā cena nav spēkā, jo, piemēram, virtuves iekārta pārāk novecojusi, un vai nu tiek nomesti pāris tūkstošu, vai arī pats pārdevējs ieliek jaunu virtuvi. Bieži uzrodas cits pircējs un pārsola cenu. Darījums izgāžas, veltīgi iztērēti vairāki mēneši, vairāki tūkstoši samaksāti par nevajadzīgiem būvinženieru ziņojumiem un juristu pakalpojumiem. Ja pārdevējam bijis labāks cenas piedāvājums, tad var turpināt jau ar jauno pircēju, kurš savukārt vēlāk var izdomāt pakaulēties par cenu. Var uzrasties atkal cits pircējs, un tā kaut līdz bezgalībai.

Dažādi īpašumtiesību veidi

CITI ŠOBRĪD LASA

Nākamais klupšanas akmens ir īpašumtiesības. Ja īpašums ir freehold, kas burtiskā tulkojumā nozīmē “dzimtīpašums”, tad kreņķu maz, jo īpašniekam pieder gan īpašums, gan zeme. Nav jāmaksā zemes īre, ar īpašumu var rīkoties pēc saviem ieskatiem, ja vien nav kādi īpaši ierobežojumi, piemēram, ja tā ir vēsturiska celtne, tad obligāti jāsaglabā laikmeta iezīmes, sākot no īpaša veida koka logiem līdz pat iekštelpu plānojumam, vēl var būt kādi pašvaldības plānojuma ierobežojumi, piemēram, īpašums atrodas iepirkšanās rajonā un pirmā stāva veikals ir jāsaglabā kā veikals par spīti nerentabilitātei. Šāds dzimt­īpašums ir pieprasīts un būs dārgāks par pārējiem.

Savukārt leasehold, latviski “nomas īpašums”, nozīmē, ka nomniekam pieder tiesības izmantot vietu, kur atrodas īpašums, taču viņam nepieder ēka un zeme, uz kā īpašums celts. Līgumā ir noteikts termiņš, cik ilgi nomnieks drīkst uzturēties attiecīgajā īpašumā, un pēc tam nomniekam jādodas prom. Parasti šī īpašuma forma attiecas uz dzīvokļiem, taču arī mājas nav izņēmums. Nomas tiesību termiņi ir ļoti dažādi, var būt pat 999 gadi, kas nozīmē, ka īpašums faktiski pieder nomniekam. Ja īpašumam palikuši tikai 65 gadi, tad kredītu tā pirkšanai iegūt ir gandrīz neiespējami, jo tiek uzskatīts, ka nomas līguma laiks ir par īsu. To gan var pagarināt, taču cena mērāma desmitos tūkstošu.

Šajā īpašuma formā var būt daudz un dažādu noteikumu, kas var tikt iekļauti nomas līgumā, piemēram, dzīvoklī drīkst būt tikai mīkstais grīdas segums, nedrīkst turēt mājdzīvniekus, var būt pat ierobežojumi mantošanā un mājokļa iekšējo sienu pārkrāsošanā, nemaz nerunājot par aizliegumu izīrēt citam. Būs jāmaksā zemes īres maksa, kas pēc noteikta laika perioda var paaugstināties. Tieši šeit arī ir galvenā problēma, jo, nopērkot dzīvokli tikko uzceltā mājā, sākotnēji zemes nomas maksa var būt pavisam maza, taču vēlāk tā var pieaugt pat tik tālu, ka īpašumu nemaz nevar pārdot, jo neviens nevēlas gadā maksāt tūkstošus par zemes īri. Likums gan nosaka, ka zemes īres maksai ir jābūt “saprātīgai”, taču tas ir stiepjams jēdziens.

Britu valdība pēdējos gadu desmitos ir vairākkārt centusies uzlabot situāciju ar piņķerīgajiem likumiem, tādēļ 2004. gadā stājās spēkā likums par trešo īpašuma formu – commonhold, ko latviski varētu tulkot kā kolektīvo īpašumu, kas būtībā ir uzlabots leasehold.

Birokrātija īpašuma pirkšanā

Līdz brīdim, kad abas puses tiek pie pirkuma līguma saskaņošanas, var paiet mēneši. Juristu pienākums ir pārbaudīt klientu naudas izcelsmi, kas procesu nebūt nepaātrina, turklāt nekustamo īpašumu darījumos ir pieņemts nesteigties.

Reklāma
Reklāma

Jāizskata dokumenti, kas atrodas valsts reģistros, jāpārliecinās, vai pārdevējam tiešām īpašums pieder, vai vietai nepastāv plūdu risks, kāds ir gaisa piesārņojums utt. Liela daļa datu nav pieejami tiešsaistē, tādēļ nākas izmantot parasto pastu vai, kā briti mēdz teikt, snail mail (gliemežu pasts). Kad nauda ir pārskaitīta un darījums pabeigts, vēl nākas veikt neskaitāmas birokrātiskas procedūras, lai apstiprinātu jaunā īpašnieka īpašumtiesības.

Var gadīties, ka jaunajā īpašumā ir “aizķēries” iepriekšējais īrnieks, kas nebūt netaisās doties prom labprātīgi, bet vēlas sagaidīt oficiālu izlikšanu ar tiesas izpildītāju, jo tad var kvalificēties pašvaldības miteklim kā oficiāls bezpajumtnieks.

Plānotas izmaiņas

Iepriekš aprakstītais process normālam cilvēkam šķiet kā murgs, bet paši briti nekautrējoties piemeklētu daudz stiprākus vārdus.

Šobrīd britu valdība uzsākusi astoņu nedēļu ilgu projektu, kura laikā uzklausīs ieinteresēto pušu viedokļus par to, kādā veidā varētu paātrināt pirkšanas–pārdošanas procesu un izvairīties no bieži praktizētās cenas pārsolīšanas. Šā iemesla dēļ ik gadu aptuveni ceturtdaļa pirkumu izgāžas. Izeja varētu būt speciāli saistoši noteikumi līgumiem, kas neļauj pārdevējam pārdomāt un izvēlēties jaunu pircēju. Pašvaldību ministrs Sajids Javids stāsta: “Mājokļa pirkšana ir viena no dzīves lielākajām investīcijām, un, ja kas noiet šķērsām, tad tas var izmaksāt visai dārgi. Tādēļ esam nolēmuši situāciju mainīt.”

Tiks pārskatīts viss darījuma process, lai saprastu, kā to padarīt gludāku, tāpat tiek solīts, ka tiks izdalīta papildu nauda jaunu mājokļu celšanai. Tiek plānota arī reforma nomnieku tiesību jomā, pilnībā aizliedzot no jauna uzceltos dzīvokļus pārdot kā leasehold, kā arī pamatīgi samazinot arhaiskās zemes nomas maksas.

Viedoklis

Kārlis Rullis, Mančestras domes pilsētas attīstības un īpašumu jurists: “Nekustamo īpašumu likumi un terminoloģija ir ļoti sarežģīta, taču tā ir radusies neskaitāmu gadu garumā un ir izkopta ļoti augstā līmenī. Šodien Anglijas īpašumu tirgus ir viens no viskarstākajiem tematiem, jo nozarē grozās lielas naudas. Runājot par izmaiņām, jebkuru sistēmu vienmēr var uzlabot, galvenais, lai uzlabojumi nesagādā domino efektu, kad, vienu problēmu atrisinot, vietā uzrodas divas jaunas.”