Liela daļa māju ir nepietiekami vai nekvalitatīvi nosiltinātas, tāpēc izmaksas par apkuri pastāvīgi pieaug. Siltināt var iekšsienas vai ārsienas. Pašam siltinot iekštelpas, ieteicams izmantot līdz 50 mm biezu standarta izolācijas materiālu, siltināšana var būt aktīvā jeb atstarojošā vai pasīvā.

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Liekot biezāku kārtu, nepieciešami profesionāli aprēķini. Daži speciālisti uzskata, ka aktīvā siltumizolācija, piemēram, termokeramiskā krāsa vai metāla spoguļplēve, vairāk piemērota karstam klimatam, pie mums noderīgāka tomēr ir pasīvā siltumizolācija – stabilā minerālvate, ekonomiskais putuplasts vai ekoloģiskā kokšķiedru plāksne.

Populārākie siltināšanas materiāli ir minerālvate un putuplasts. Tiem ir atšķirīgas fiziskās īpašības, ražošanas tehnoloģijas, taču līdzīgs siltumpretestības koeficients. Minerālvate dabā nenoārdās, jo sastāv no smalkām kausēta akmens šķiedrām. Arī putuplasta ražotājs “BASF” demonstrē objektus, kur putuplasts kalpo jau 40 gadus. Ekspluatācijas laiks ēku siltināšanas sistēmām ir 25 gadi, un šo termiņu garantē abi materiāli. Būtiski atšķirīga ir šo materiālu attieksme pret mitrumu. Nemirkstošā putuplasta tvaika caurlaidības rādītājs ir 0,05, bet mirkstošajai vatei – 0,3. Putuplastu izmanto betona konstrukciju siltināšanai un mitruma apdraudētu pagrabu izolēšanai. Abas siltināšanas sistēmas efektīvi darbojas tikai tad, ja tiek precīzi ievērota montāžas tehnoloģija. Siltinot ar putuplastu betona mājas, jāgādā, lai sienas nepelētu. Ar minerālvati siltina visas konstrukcijas, izņemot tās, kas atrodas mitrās vietās. Vatei samirkstot, tās siltumizolācijas spējas zūd. Ar tvaiku caurlaidīgo vati vislabāk siltināt koka sienas. Abas sistēmas jānosedz no grauzēju un kukaiņu iekļūšanas, kuri labprāt biezajā izolācijas slānī veido savas karaļvalstis. Putuplasts ir vieglāks par minerālvati un rada mazāku slodzi ēkas konstrukcijām. To vienkāršāk apstrādāt. Minerālvate telpās izmet mikrošķiedras, kuras teorētiski veicina saslimšanu ar vēzi, savukārt putuplasts gaisā izdala kaitīgu ķīmisku vielu daļiņas. Tādēļ, ar šiem materiāliem siltinot ēkas iekšpusi, telpās noteikti jāierīko piespiedu ventilācija. Ugunsdrošības ziņā minerālvatei ir priekšrocība, bet putuplasts deg pāris sekundes un nodziest. Toties putuplasts ir vairākas reizes lētāks nekā minerālvate.

VIDEO. Urbānais ceļotājs ielauzies Fukušimas sarkanajā zonā un parāda, kā izskatās pamestās spēkstacijas vadības telpas

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un Vitrupes bibliotēkas slēgšana

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri

Ekoloģiski siltinot, izmanto kādu dabisku materiālu ar nelielām piedevām: ekovati, fibrolītu, spaļus, zāģu skaidas ar kaļķi, linu vati, salmus, nebagātinātu kūdru un pat presētu vilnu. “Stabils siltināšanas materiāls ir mīkstās “RB&R” kokšķiedru siltumizolācijas plāksnes.

Tās gatavotas, sapresējot smalki saplucinātas koka šķiedras. Toties plāksnes ir elpojošas un materiāla izmeši dabiski,” uzsver “RB&B” projektu vadītājs Harijs Tučs.

Siltināšanai var izmēģināt arī vietējā ražotāja SIA “Sakret” ražoto LC (light concret) betonu – tā saukto termobetonu, kas ir hibrīds starp celtniecības, siltināšanas un skaņas izolācijas materiālu. Sausā maisījuma sastāvā ir mazi, ar gaisu pildīti stikla burbulīši (ražo Druskininkos no otrreizējai pārstrādei nodotiem stikla atkritumiem), kas sajaukti ar Brocēnos ražoto cementu un vairākām saistvielām. Maisījums sver ap 400 – 500 
kg/m3. Siltinot veidņos iepilda LC betonu, kura 7 cm biezs slānis nodrošina būvniecības standartiem atbilstošu siltumizolācijas līmeni, var izmantot arī LC apmetumu (pietiek ar 3 – 5 cm biezu kārtu). “Lai arī ēkas siltināšana ar LC betonu izmaksā 1,2 reizes dārgāk nekā sistēma no minerālvates, tas kalpo simtiem gadu, nemaina savas īpašības, betonam nekaitē mitrums, grauzēji un agresīva ķīmiskā vide,” savu ražojumu slavē “Sakret” eksperts Valentīns Kokorevičs.