Pasaulē
Eiropa

Makrona vīzija 2.00


Kārtējā protesta demonstrācija Parīzē 19. martā – šoreiz augstskolu studenti un pasniedzēji izsaka savu neapmierinātību ar Francijas prezidenta politiku. “Makrons neapmierina republiku,” rakstīts uz plakāta.
Kārtējā protesta demonstrācija Parīzē 19. martā – šoreiz augstskolu studenti un pasniedzēji izsaka savu neapmierinātību ar Francijas prezidenta politiku. “Makrons neapmierina republiku,” rakstīts uz plakāta.
Foto: Isa Harsin/SIPA/SCANPIX/LETA

Francijas valsts prezidents Emanuels Makrons šomēnes izklāstīja savu Eiropas renesanses vīziju, kas vienlaikus tika publicēta visu ES dalībvalstu lielākajos laikrakstos. Tajā skaitā “Latvijas Avīzē” (skat. tekstu 5. marta numurā).

 

Atkāpjoties no Sorbonnas

Ja salīdzina Makrona vēstījumu ar viņa Sorbonnas runu 2017. gada septembrī, nevar nepamanīt, ka notikusi akcentu pārbīde. Tam ir vairāki iemesli, tajā skaitā neaizstājamās partneres Vācijas kancleres Angelas Merkeles pozīciju vājināšanās.

Francijas prezidenta priekšlikumus Eiropas dziļākas ekonomiskās integrācijas jomā kanclere jau sākotnēji uztvēra visai atturīgi, un tas kļuva vēl redzamāks pēc viņas piedzīvotajām grūtībām ar valdības sastādīšanu un Merkeles vadīto kristīgo demokrātu nepārliecinošajiem rezultātiem Vācijas federālo zemju vēlēšanās. Vēl viens ārpolitisks iemesls bija varas maiņa Itālijā, kur izveidojusies valdība ar galēji labējās “Līgas” līderi galvenā noteicēja lomā. Ainu papildina breksits, kas, kā raksta Makrons, ir “Eiropas krīzes simbols”.

Francijas iekšpolitikā viņu skāra spējš popularitātes reitingu kritums un, protams, dzelteno vestu protestu kustība. Tiesa, Makrona ierosmē visā valstī rīkotās t. s. lielās debates ļāvušas uzticības plaisu daļēji pārvarēt, taču drīzumā gaidāmas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās valdošajai partijai nāksies konkurēt ar Marinas Lepēnas Nacionālo apvienību (agrāko Nacionālo fronti).

Analītiķi pamanījuši, ka Sorbonnas runā Makrons pieminējis eirozonu astoņpadsmit reizes, bet šomēnes publicētajā rakstā tikai vienreiz, kas norāda uz reformēšanas ambīciju sarukumu. Konkrētas aprises vēl nav ieguvis arī decembrī pieņemtais lēmums par eirozonas budžetu, bet skaidrs, ka tā apmēri būs krietni mazāki, nekā Mak­rons gribēja panākt.

Viņa tagadējie priekšlikumi ir sagrupēti ap trim galvenajām tēmām jeb “augstiem mērķiem: brīvību, aizsardzību un progresu”, bet pagaidām tie ie­skicēti diezgan vispārēji un varētu izkristalizēties līdz gada beigām sasaucamajā konferencē, kurai jānorit “bez tabu”, neizslēdzot pat Eiropas Savienības pamatlīgumu pārskatīšanu.

 

Aicinājumi aizsargāt

Brīvības un aizsardzības jēdzieni tiek savstarpēji saistīti, jo brīvību nepieciešams aizstāvēt. Tāpēc Makrons atkārto jau Sorbonnā izvirzīto ideju par “kopēju robežpoliciju” (tāds termins figurē tekstā franču valodā) un vienotiem patvēruma piešķiršanas vai liegšanas kritērijiem. To īstenotu Eiropas patvēruma birojs, kas, tāpat kā robežas kontrole, būtu pakļauts Eiropas iekšējās drošības padomei, kurā, cik noprotams, būtu dalībvalstu pilnvaroti pārstāvji. Saistībā ar iekšējo drošību uzlūkojams arī priekšlikums “izveidot Eiropas demokrātiju aizsardzības aģentūru, kas dod iespēju nosūtīt Eiropas ekspertus uz katru dalībvalsti ar mērķi aizsargāt vēlēšanu procesu pret kiberuzbrukumiem un manipulācijām”, un tāpat ieteikumi “aizliegt svešzemju lielvarām Eiropas politisko partiju finansēšanu” un vēl stingrāk vērsties pret naida runu izplatīšanu internetā.

Jāpiemetina, ka šomēnes Parīzē tika atklāta Sorbonnas runā solītā Eiropas “izlūkošanas kolēģija”. Tiek pastiprināts akcents uz Eiropas aizsardzības politiku sadarbībā ar NATO, kuras ietvaros, pieaicinot kā partneri Apvienoto Karalisti, jāiedzīvina savstarpējās aizsardzības klauzula, jāpanāk militāro budžetu palielinājums un jāceļ bruņoto spēku operacionālās spējas.

Šeit jāiestarpina, ka tūlīt pēc publikācijas parādīšanās Makrons radiostacijai “Europe 1” skaidroja “Eiropas armijas” nepieciešamību ar iespējamajiem draudiem no Krievijas, kura “atrodas pie mūsu robežām”, tāpēc, viņaprāt, jāpanāk, lai eiropieši būtu mazāk atkarīgi no ASV.

Taču rakstā ieskicēti arī pasākumi ekonomiskās drošības jomā, kur “jāizstrādā jauna tirdzniecības politika: ieviest sankcijas vai aizliegt Eiropā uzņēmumus, kuri ir apdraudējums mūsu stratēģiskajām interesēm” un neievēro prasības attiecībā uz datu aizsardzību un vides normām vai izvairās no nodokļu maksājumiem. Makrons aicina dot priekšroku pašmāju “stratēģiskajām industrijām”, jo tā dara ķīnieši un amerikāņi… Te novērotāji gan saskata aizplīvurotu pārmetumu Eiropas Komisijai, kas noraidīja Vācijas un Francijas gribēto “Siemens” un “Alstom” ātrgaitas vilcienu ražošanas apvienošanu.

Nav palicis nepamanīts arī tas, ka progresam atlicinātā raksta sadaļa iznākusi pati šaurākā. Ne pārāk izvērstas sociālas dabas tēzes. “Katrai valstij adaptēts Eiropas algas minimums” mijas ar “0 oglekļa 2050. gadā, divreiz mazāk pesticīdu 2025. gadā” – un apgalvojumiem, ka jāpiešķir vērienīgi līdzekļi inovācijām.

 

Atbalsis

Šoreiz ne mazāk svarīgs ir tas, ko atšķirībā no autora ierastās retorikas tekstā vairs neatrodam. Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss, pamanījis šos noklusējumus, deva mājienu, ka svarīga vēl būtu “Eiropas solidaritātes un likuma varas saglabāšana”. Bet Makrona vēstījumā nav arī, piemēram, frontāla uzbrukuma populistiem, jo, iespējams, viņš aptvēris, ka agrāk ierindojis šajā kategorijā arī tos, ar kuriem tā vai citādi nāksies vienoties.

Aprīlī Francijas prezidentam paredzēta oficiāla vizīte Varšavā, kur daudz kas no iepriekš izklāstītā noteikti tiks apspriests. Polijas valsts galva Andžejs Duda jau paguvis izteikties aizsardzības sakarā un pagājušajā nedēļā uzsvēris, ka “ir svarīgi, lai visa darbība, kurā esam iesaistīti ES līmenī, papildinātu Ziemeļatlantijas alianses darbību”, nevis lai rastos “kaut kāda Eiropas konkurence” ar NATO.

Saistītie raksti

Gandrīz tāpat izteicās Vācijas kanclere pirmdien Berlīnē kopā ar Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu rīkotajā preses konferencē – Eiropas aizsardzības politika nekādā gadījumā nevar aizstāt NATO. Visumā Merkeles un vācu kristīgo demokrātu (CDU) pirmā reakcija uz Francijas prezidenta iniciatīvām atkal bija diezgan strupa un ar partijas preses dienesta starpniecību pāris rindiņās formulēta. Tikai 10. martā CDU jaunā vadītāja Annegrēta Krampa-Karenbauere partijas interneta vietnē sešās valodās publicēja izvērstāku atbildi, kurā, īsi rezumējot, Makrona paustās sociālā rakstura un dažas citas ierosmes tiek pārsvarā noraidītas, turpretī ieteikumi inovāciju attīstības un drošības jomās sastop piesardzīgu atbalstu.

Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks pilnībā pievienojās ieteikumiem par Eiropas demokrātijas aizsargāšanu. Eiropas Komisija drusku piezemētākā tonī sveica Francijas prezidenta “ieguldījumu debatēs”, piebilstot, ka vairāki priekšlikumi jau ir izstrādes vai ieviešanas procesā. Tikmēr ES valstu vadītāju viedokļi ir izkaisīti plašā diapazonā no Beļģijas valdības galvas Šarla Mišela sajūsmas tvīta līdz samērā daudzu klusēšanai un Itālijas vicepremjera Mateo Salvīni sājai ironijai, ka viņš labāk skatās futbolu, nevis iedziļinās Makrona sacerējumā. Tomēr tajā piesauktais “atdzimšanas ceļš” tik un tā būs rodams kopīgām pūlēm.

LA.lv