Makrons dodas uz Austrumeiropu 0
Pēc īsa atvaļinājuma Francijas prezidents Emanuels Makrons devies vizītē uz Austrumeiropu, kur Austrijas pilsētā Zalcburgā tiekas ar Austrijas, Čehijas un Slovākijas vadītājiem, bet pēc tam apmeklēs Rumāniju un Bulgāriju. Nākamajā nedēļā Francijas prezidents uzņem Vācijas, Itālijas un Spānijas līderus, tad apspriežas ar Beniluksa valstu (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga) premjerministriem un 7. septembrī dodas vizītē uz Grieķiju.
Kam noderīgi viesstrādnieki
Pēc pārliecinošajām uzvarām prezidenta un parlamenta vēlēšanās pirms dažiem mēnešiem pēdējās sabiedriskās domas aptaujas liecina par Makrona popularitātes strauju kritumu, tāpēc viņš nolēmis doties uz vairākām Vidus un Austrumu Eiropas valstīm, lai apliecinātu franču vēlētājiem, ka nav aizmirsis savu priekšvēlēšanu solījumu – panākt pārmaiņas Eiropas Savienībā un tās pilsoņu aizstāvībā no populisma un eiroskepticisma sludinātājiem. Makrona vizīte ir mēģinājums apliecināt Francijas ieinteresētību attiecību paplašināšanā ar Austrumeiropas valstīm, kuras bijušie prezidenti Nikolā Sarkozī un Fransuā Olands bija pametuši novārtā, vienlaikus skaidrojot savu stingro nostāju pret lēta darbaspēka ieplūšanu, par ko raizējas franču strādnieki, atzīmē izdevums “Politico”. Makrons grib pārveidot ES politiku vairākās jomās – no lētā darbaspēka līdz aizsardzībai un robežkontrolei, vēsta ziņu aģentūra “Bloomberg”. Viņa brauciens uz Austrumeiropu apliecina, ka Parīze grib iesaistīt aktīvā diplomātiskā dialogā ne tikai Berlīni un Romu, bet arī Prāgu, Bratislavu, Bukaresti un Sofiju. Makrons grib apliecināt sevi kā Eiropas mēroga politiķis, lai pierādītu, ka piederība ES nav tikai bargs budžeta taupīgums un brīvā tirgus reformas, bet arī piedāvājums strādniekiem aizsardzībā pret globālo konkurenci. Francijas prezidents paredzējis apspriest stingrākus noteikumus, kas ierobežotu darba devējiem iespēju izmantot strādniekus no citām valstīm, kā arī mudināt uz ciešāku sadarbību migrācijas un aizsardzības jomās. Sagaidāms, ka īpaša tēma sarunās būs par strādniekiem no Austrumeiropas valstīm, kas ierodas vai tiek ievesti Francijā tādu darbu veikšanai, par ko vietējiem strādniekiem būtu jāmaksā vairāk. Lēš, ka Francijā ir aptuveni 300 000 strādnieku no Austrumeiropas, kuru nodarbināšana dod darba devējiem ievērojamu ietaupījumu, atzīmē “Bloomberg”, jo minimālā alga Francijā ir aptuveni 1480 eiro mēnesī, bet, piemēram, Polijā – aptuveni 450 eiro.
Ko teiks Francijas arodbiedrības
Makrons grib panākt, lai ES ieviestu noteikumus, kas ierobežo viesstrādnieku skaitu un nosaka minimālo algu un sociālos maksājumus, kā arī uzlabot sadarbību starp valdībām, lai izskaustu krāpniecību. Prezidentam skaidrojot savu nostāju citās Eiropas valstīs, Francijā tuvojas nobeigumam konsultācijas starp arodbiedrībām un uzņēmējiem par darba likumu reformu, kas padarīs darba devējiem lētāku un vieglāku nodarbināto skaita samazināšanu. Likumu izmaiņas paredzēts publiskot augusta beigās, kad vairākums nodarbināto atgriezīsies no vasaras atvaļinājuma, lai tās sāktu īstenot septembrī. Makrona priekšgājējs prezidenta amatā Fransuā Olands brīdinājis “neprasīt no frančiem bezjēdzīgus upurus”, ziņo aģentūra AFP. Viņaprāt, nav vajadzības vairot darba tirgus elastību, kas jau esot panākta, jo ir risks izraisīt sociālus nemierus. Vairākas arodbiedrību apvienības, kam Francijā tradicionāli ir liela ietekme, jau aicinājušas uz demonstrācijām septembrī. Analītiķi atzīmē, ka Francijas iedzīvotāju vairākums ir negatīvi noskaņoti pret brīvo tirgu, privatizāciju un valsts lomas mazināšanu ekonomikā, taču Makronam, kurš aizstāv brīvo tirgu, ar viņa formulēto viesstrādnieku politiku ir izdevies aizstāvēt nostāju, kas ir pret viņa paša uzskatiem, taču atbilst viņa politiskajām interesēm. Makronam ir svarīgi īstenot darba tirgus reformas pašmājās, lai stiprinātu savu politisko reputāciju Eiropas mērogā. Briselei vedot sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, Makrona veiksme arī palīdzētu pārliecināt citu Eiropas valstu valdības par ciešākas sadarbības nepieciešamību ES līmenī darbaspēka kustības, imigrācijas un aizsardzības jomās.
Analītiķi atzīmē, ka Mak-rona nostāja vairākos jautājumos ir izraisījusi vilšanos Austrumeiropas valstu valdībās. Viņa brīdinājumi Polijai un Ungārijai (kas nav iekļautas Francijas prezidenta vizītes maršrutā!), ka Eiropa balstās uz kopējām vērtībām un nav tikai “lielveikals”, jūtīgi uztverti Varšavā un Budapeštā.
