Foto – AFP/LETA

Makrons: Polija nostājas pret Eiropas interesēm 3

Francijas prezidents Emanuēls Makrons piektdien nosodīja Polijas konservatīvo valdību par nostāšanos pret Eiropas interesēm un brīdināja Varšavu, ka tā riskē nākotnē nonākt bloka nomalē.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

“Šodien Polija nav valsts, kas var rādīt ceļu Eiropai, tā ir valsts, kas izlēmusi daudzās jomās nostāties pret Eiropas interesēm,” preses konferencē Bulgārijas pilsētā Varnā paziņoja Makrons. “Valsts nostāda sevi Eiropas nākotnes vēstures nomalē.”

Kā ziņots, Polijas premjerministre Beata Šidlo ceturtdien pavēstīja, ka Polija paliks pie savas nostājas Eiropas Savienības (ES) tā dēvētās pārsūtīto darbinieku direktīvas jautājumā, kuras pārskatīšanu pieprasa Makrons.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mēs aizstāvēsim savu nostāju līdz galam, jo tā ir nostāja, kas ir Polijas darbinieku interesēs,” Šidlo sacīja reportieriem Varšavā.

Makrons mēģina panākt, lai citas ES austrumu dalībvalstis ar zemām algām piekristu šīs direktīvas normu pārskatīšanai.

Šī direktīva pašlaik ļauj uzņēmumiem no dalībvalstīm ar zemākām algām uz laiku darbiniekus nosūtīt uz bagātākām dalībvalstīm, izvairoties no tajās esošajiem augstākajiem sociālajiem maksājumiem.

Makrons ir uzstājis, ka šī direktīva noved pie negodīgas konkurences Francijas darba tirgū par sliktu Francijas strādājošajiem. Makrons ceturtdien pat paziņoja, ka ES draud izjukšana, ja tā nepārskatīs šīs pretrunīgi vērtētās direktīvas normas.

Šidlo uz Makrona piektdienas izteikumiem reaģējusi, apsūdzot viņu augstprātībā.

“Iespējams, viņa augstprātīgie izteikumi ir politiskās pieredzes trūkuma rezultāts, kuru varu saprast. Taču sagaidu, ka viņš šos trūkumus novērsīs un nākotnē būs ieturētāks,” sarunā ar tīmekļa vietni “wPolityce.pl” norādīja Polijas premjere.

Viņa piebilda, ka ieteiktu Francijas prezidentam “būt samiernieciskākam un negraut ES”.

“Atgādinu jums, prezident Makron, ka Polija ir ES dalībvalsts, tieši tāpat kā Francija. Mums ir tās pašas tiesības, kādas Francijai un citām dalībvalstīm, un mēs tās izmantosim Polijas un poļu interesēs,” uzsvēra Šidlo. “Ieteiktu prezidentam nodarboties ar savas valsts lietām. Iespējams, viņš spēs panākt tādus pašus pašus ekonomiskos rezultātus un tādu pašu drošības līmeni saviem pilsoņiem, kādu garantē Polija.”

Reklāma
Reklāma

Polija ir valsts, kas gūst vislielāko labumu no pārsūtīto darbinieku direktīvas, un grib saglabāt nemainīgas tās pašreizējās normas.

Tiek lēsts, ka apmēram 500 000 Polijas pilsoņu ir nodarbināti Polijas uzņēmumos citās ES valstīs.

Austrija un Francija ir starp ES valstīm, kur strādā visvairāk pārsūtīto pagaidu darbinieku.

Parīze ar Vīnes un Berlīnes atbalstu vēlas pagaidu darbinieku darba termiņu ierobežot ar 12 mēnešiem, uz pusi samazinot Eiropas Komisijas (EK) ieteikto termiņu.

Francija prasa arī aktīvāk cīnīties pret mēģinājumiem direktīvas normas izmantot krāpšanas nolūkos. Saskaņā ar šīm normām Francijā 2015.gadā bija nodarbināti 286 000 cilvēku.

Cenšoties iegūt atbalstu savam reformu plānam, Makrons trešdien devās turnejā pa Centrālās un Austrumeiropas valstīm, apmeklējot Austriju, Rumāniju un Bulgāriju.

Tā dēvētā pārsūtīto darbinieku direktīva izpelnījusies ES bagātāko dalībvalstu, tostarp Francijas, kritiku, kuras apgalvo, ka tā rada sociālo dempingu, jo ļauj apiet bagātākajās valstīs esošās augstās veselības apdrošināšanas un sociālās iemaksas.

Šis jautājums kļuvis par politisku strīdus ābolu starp relatīvi bagātākajām Rietumvalstīm un Austrumeiropu, no kurienes pamatā nāk pārsūtītie pagaidu darbinieki.

Austrumeiropas valstu valdības uzskata, ka Makrona ierosinājumi ir pārāk radikāli un mazina relatīvi nabadzīgāko valstu uzņēmumu konkurētspēju.

Taču, šķiet, Parīzei izdevies panākt lūzumu trešdien Zalcburgā notikušajās sarunās ar Slovākijas un Čehijas līderiem. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico atzinis, ka risinājums šajā jautājumā būtu “labas ziņas ES”.