×
Mobilā versija
Brīdinājums +25.8°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
10. aprīlis, 2018
Drukāt

Makronu kritizē par ideju atjaunot 1905.gadā nošķirtās valsts un baznīcas saites (1)

Foto - LETA/REUTERFoto - LETA/REUTER

Francijas prezidents Emanuels Makrons konferencē, kur izteica vēlmi atjaunot valsts un baznīcas saites, 10.04.2018.

Francijas prezidents Emanuels Makrons izpelnījies kritiku par izteikumiem, ka viņš vēlas atjaunot valsts un baznīcas saites.

Katoļu baznīca un valsts gadsimtiem ilgi Francijā bija praktiski nešķiramas, bet 1789.gada revolūcija un modernizācija 19.gadsimtā galu galā noveda pie abu nošķiršanas ar likumu 1905.gadā.

Makrons, kurš lepojas ar ķeršanos pie sarežģītu jautājumu risināšanas bez aplinkiem, bīskapu sanāksmē pirmdien pauda cerību ar dialoga palīdzību atjaunot valsts attiecības ar baznīcu.

“Francijas republikas prezidents, kurš nemaz neinteresējas par baznīcu un tās katoļiem, ciestu neveiksmi savu pienākumu pildīšanā,” atzina Makrons.

Bijušais sociālistu premjerministrs Manuels Valss, kurš 2017.gadā atbalstīja Makronu cīņā par prezidenta amatu, tviterī uzsvēris, ka Francija ir sekulāra valsts.

“Sekulārisms ir dārgakmens mūsu kronī. To republikas prezidentam vajadzētu aizstāvēt,” savukārt norādījis Sociālistu partijas jaunais līderis Olivjē Fors.

Francijas galēji kreiso līderis Žans Liks Melanšons nodēvējis Makrona izteikumus par bezatbildīgiem.

“Makrons nonācis pilnīgā metafiziskā delīrijā. Kaut kas nedzirdēts,” tviterī paziņoja Melanšons.

Taču Francijas iekšlietu ministrs Žerārs Kolons, kurš atbild par valdības attiecībām ar reliģiskām organizācijām, izteicies, ka Makrona izteikumi atspoguļojot nepieciešamību pēc lielāka garīguma un negraujot Francijas sekulārās tradīcijas.

“Viņš sacīja, ka cilvēkiem ir ne tikai materiālā pasaule, bet arī absolūtu vērtību, garīguma meklējumi, lai atrastu dzīves jēgu,” skaidrojis ministrs. “Tas, iespējams, ir jauns tonis, bet tas nekādi nekonfliktē ar nozīmīgo sekulārisma tradīciju.”

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Francijā aptuveni puse iedzīvotāju uzskata sevi par ticīgiem, un aptuveni puse par neticīgiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+