Mobilā versija
+5.1°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
18. decembris, 2014
Drukāt

Maksājums – ne tik vienkārši kā agrāk (11)

Foto-LETAFoto-LETA

Elektrības skaitītājs.

Par elektrības tirgu. Kāpēc nesaka, cik maksā 1 kWh elektroenerģijas? Agrāk – paskatos skaitītājā, zinu, cik jāmaksā, aizeju uz pastu, samaksāju. Tagad nekā. Jānis Dibrančs Garkalnē

AS “Latvenergo” preses sekretāre Sandra Vējiņa skaidro: “Tirgus apstākļos vairs netiek saglabāta līdzšinējā norēķinu kārtība, kad klients pats aprēķina savu maksājuma summu. Turpmāk maksājumu summu aprēķinās elektroenerģijas tirgotājs un nosūtīs jums informāciju – vai tas būtu izlīdzinātais maksājums vai ikmēneša rēķins. Līdz šim maksājumu par elektroenerģiju aprēķinājāt, sareizinot tarifa cenu ar patērēto kilovatstundu daudzumu. Taču tirgus apstākļos situācija mainās: tagad kopējo maksājumu par elektrību veido vairākas komponentes – maksa par elektroenerģiju un tās tirdzniecību, maksa par sistēmas pakalpojumiem (piegādi), obligātās iepirkuma komponentes (OIK) un PVN.”

Mājsaimniecībām, kuru mēneša elektroenerģijas patēriņš ir līdz 200 kWh, tika nosūtīti “Elektrum Universālā” produkta piedāvājumi, kas paredz turpmākus norēķinus ar izlīdzinātā maksājuma metodi. Katrā piedāvājumā pievienota maksājuma kartīte ar ikmēneša maksājuma summu. Kartītē šī summa atšifrēta, minot, cik personīgi jums izmaksās 1 kWh, kā arī citas komponentes. Patērētājs izvēlēsies sev izdevīgāko maksājuma summu. Tā atšķirsies no citu, piemēram, no jūsu kaimiņu vai radu maksātā, jo tā aprēķināta, ņemot vērā tieši jūsu konkrētās mājsaimniecības vidējo mēneša patēriņu.

Kopējais elektrības maksājums veidojas kā atsevišķo komponenšu summa. Regulētās elektrības maksājuma komponentes (sistēmas pakalpojumi, OIK, PVN) var mainīties, un ikmēneša maksājuma aprēķins jāveic atbilstoši aktuālajiem tarifiem. Savukārt elektroenerģijas daļai iespējami dažādi produktu veidi, no kuriem daži klientiem var būt sarežģīti aprēķināmi, norāda AS “Latvenergo” pārstāve S. Vējiņa.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Jaunā maksājumu sistēma ir sarežģītaka,netaisnīgāka klientam un sliktākā neka bija vecā! Atkal ,maitas iedzīvojas uz tautas rēķina,tracina ka tas vis notiek ar mūsu stulbo politiķu akceptu!

  2. Citiem vārdiem sakot-prasts uzmetiens.

  3. kopumaa absurds,normaala lieta tiek sarezgiita,jaanolasa,jaanosuuta,jaasanjem,tad jaapmaksaa,kam tas viss?lidz sim nolasiiju un samaksaaju,absurds,kaads labums???
    tikai sacakaree visu.taapat es varu iedot kaadu ciparu gribu,ik nedeelju tak nebrauks neviens uznjemt skaitiitaaju..

  4. Ja cenas par strāvu dažādas, vai katram piegādātājiem arī strāvas kvalitāte ir atšķirīga ?

  5. ja elektribu latvenergo perk birza tad kads var but OIK,lai ari visi sie mazie “hesi”,veja parki un parejie zalas energijas razotaji savu energiju pardod birza nevis latvenergo/ par dubulto cenu ka nolema Kalvisa laika valdiba/,bet kadel ar janvari tiek sis OIK pielikts musu rekiniem.man personigi tas sadardzina rekinu par EUR 12,54.

  6. Izlasot līgumu skaidrs, ka galvenais ir samaksāt. Bet kādas kvalitātes elektrību jūs saņemsiet ir itkā atrunāts līgumā ar sadales tīkliem. Man viņš sen jau izčabējis (slikti), bet arī sadales tīkli meklēšot arhīvā. Man tīklā elektrības sprigums krītas un ceļas, elektrība pa laikam izslēdzas. Tad ko cepties par Latvenergo līgumu, tur viss skaidrs, bet to otru neviens i nepiemin.

  7. Jo duļķaināks (maksātājam nesaprotamāks) ūdens,jo vairāk varēs izplēst no elektrības patērētāju maciņiem,- elementāra patiesība.

  8. Arī izlīdzinātais maksājums ir lietotājam neskaidrs.Maksāju gadu vienādu summu,bet nekad nezinu par kādu skaitītāja stāvokli ir samaksāts.Vajadzētu katrā rēķinā uzrādīt par ko samaksāts.Tad varētu kaut kā sekot līdzi un zināt vai esi parādā vai pārmaksājis.Arī pie pāŗrēķina nekas netiek uzrādīts.Dzīvo kā pa miglu.Negribās jau vienmēr zvanīt.Nav patērētājam ērti.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nedrīkst taču bērt pērles cūkām priekšā!

Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” izteica viedokli, ka Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas aicinājums Valsts prezidentam atcelt īpašo VDK likumu un nodot “čekas maisus” atklātībai ir bijis pārsteigums. Viņa atgādināja, ka VDK izpētes komisijai ir likumdevēja dots uzdevums līdz 2018. gada jūnijam sniegt rekomendācijas valdībai, kā un cik lielā mērā atvērt “čekas maisus”. K. Jaunzeme komisijas priekšlikumu atcelt likumu un vienkārši visu publiskot salīdzināja ar šo cilvēku vārdu izbēršanu uz ielas, lai visi varētu bradāt, bet, par laimi, tiesiskā valstī tā nevarot darīt. “Visu publiskot un iet ar revolucionāro pārliecību nevar, tad “čeka” turpinātu dzīvot,” sacīja Jaunzeme.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+