Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. februāris, 2015
Drukāt

Maksās tikai par notikušām stundām (5)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Vai iecerētais pedagogu algošanas modelis būs finansiāli izdevīgs skolām, kas īsteno padziļinātas izglītības programmas? Tas publiskajās diskusijās par jauno skolotāju darba uzskaites un algošanas modeli pagaidām nav tapis skaidrs.

Patlaban, kad strādā daudz kritizētais skolu finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam”, skolām ir finansiāli izdevīgi veidot oriģinālas, kādā jomā padziļinātas izglītības programmas, jo tajās uzņemtajiem skolēniem seko nedaudz vairāk naudas nekā pārējiem.

Savukārt jaunajā modelī tiks apmaksātas skolotāju darba vienības un skolas modeli izmēģina, īsti nezinot, kā šīs skolotāju vienības tiks aprēķinātas un apmaksātas. Tāpēc saprotamas ir Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktora Andra Priekuļa bažas par to, ka jaunajā skolotāju algošanas modelī skolas varētu atteikties no oriģinālām programmām, jo tās vairs nebūtu finansiāli izdevīgas. Jo sevišķi tas attiecas uz izglītības programmām, kur uzsvars likts uz dažādu svešvalodu apgūšanu un skolēniem ir iespēja mācīties ne tikai angļu un vācu vai krievu valodu, bet arī spāņu, itāļu, ziemeļvalstu un Āzijas valstu valodas. Svešvalodu stundām skolēni jādala grupās, tāpēc stundu sanāk vairāk nekā citos mācību priekšmetos, bet stundas ir jāapmaksā. “Ja visām programmām būs viens finansējums, mēs “dragāsim” tikai vācu un krievu kā otrās svešvalodas, bet citas valodas skolēniem piedāvāsim apgūt interešu izglītības pulciņos par maksu,” teic 
A. Priekulis.

Tāpat A. Priekulis pieļauj, ka pēc jaunā modeļa ieviešanas aizvien mazāk skolēnu izvēlēsies kārtot centralizētos eksāmenus fizikā un ķīmijā. Jo skolas vairs nevarēšot atļauties šajos mācību priekšmetos vismaz vienu reizi nedēļā klases dalīt grupās laboratorijas darbu veikšanai. “Bet veiksmīgi vadīt laboratorijas darbus klasē, kur ir 30 skolēnu, bez dalīšanas grupās nav iespējams,” teic skolas direktors. Savukārt bez nopietniem laboratorijas darbiem labi apgūt dabaszinātņu priekšmetus nav iespējams.

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone toties saka, ka ģimnāziju direktoru bažas nav pamatotas: “Šobrīd spēkā esošie koeficienti par padziļinātajām programmām saglabāsies arī jaunajā modelī, tikai aprēķinos tie atspoguļosies citādi.” Viņa skaidro: skolām piešķirto amata vienību skaits būs atkarīgs ne tikai no skolēnu skaita, bet arī no tā, kādas programmas skolā īsteno. Piemēram, ja padziļinātajā programmā ir simts skolēnu, skolai piešķirs amata vienības nevis 100, bet vairāk skolēnu apmācībai. Lielākā atšķirība no patlaban spēkā esošās sistēmas gan ir tāda, ka līdz šim skolai papildu finansējumu piešķīra par to vien, ka skolā tiek īstenota padziļinātā programma, taču netika pārbaudīts, vai klasi tiešām dala grupās noteiktos priekšmetos vai arī papildu finansējums mācību procesa ietvaros tiek izlietots kā citādi. Jaunajā modelī papildu finansējums pienāksies vien tad, ja papildu stundas vai dalīšana grupās patiešām notiks. Kopumā to, cik amatu vienību skolai piešķirs, ietekmēs seši dažādi faktori.

M. Jansone norāda: tādējādi jaunais modelis skolotāju algošanas sistēmu padarīs caurspīdīgāku, jo nauda tiks izlietota tieši tam, kam IZM to būs piešķīrusi. “Būs lielāka kontrole, skaidrāk būs redzams, kur nauda paliek. Mēs ministrijā redzam, ka pašlaik skola sarēķina apmaksājamās skolotāju likmes, bet reāli izmanto mazāk,” teic M. Jansone. Kā zināms, arī Valsts kontrole pērn bija pārmetusi, ka skolas naudu ne vienmēr iztērē tam, kam tā sākotnēji paredzēta.

IZM ierēdņi jau iepriekš neoficiālās sarunās nav slēpuši, ka pēc modeļa “Nauda seko skolēnam” ieviešanas daļa skolu veidoja diezgan formālas padziļinātās izglītības programmas tāpēc vien, lai saņemtu lielāku finansējumu. Ja skola nevēlēsies šo papild­finansējumu zaudēt, nu nāksies formālās programmas reāli iedarbināt. M. Jansone uzsver: IZM joprojām uzskata, ka skolām jāpiedāvā dažādas, oriģinālas izglītības programmas. “Dažādas skolas ar dažādu programmu piedāvājumu ir mūsu izglītības sistēmas rota,” apgalvo M. Jansone.

Jaunajā modelī saglabāsies arī desmit procentu piemaksa pie mērķdotācijas ģimnāzijas skolotāju algām par papildu metodiskā darba veikšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. izlīdzinātā alga 10 mēnešiem Atbildēt

    ….Pašlaik pedagogi 10. mēnešus saņem izlīdzinātās algas maksājumus par ieplānotām kontakstundām uz 1. septembri. Pedagogi 1. septembrī izziet uz sacīkstēm savā starpā, kā piebraukt mācību daļai, lai tā tieši viņam ieplāno vairāk kontakstundu nekā viņa kolēģim, jo tieši no tā ir atkarīgs izlīdzinātās algas lielums uz visiem 10. mēnešiem. Jānorāda, ka darba likumdošanā tādi brīnumi netiek atrunāti, jo algu aprēķina pec padarītā darba(laika, maiņu, summētā) vai gabaldarba apmaksas sistēmas, ja tas ir precīzi uzskaitīts tabulā. Tur nav atrunāti nekādi izlīdzinātie algas maksājumi tikai no ieplānotā darba apjoma!
    …Jāpiebilst, ka Darba likumdošanā ir atrunāta tikai uzskaitīta darba samaksa un to, ka pedagogu darba samaksas modelis pēc likumdošanas varētu līdzināties uzskaitītai gabaldarba samaksai, kur gabaldarba izpilde un uzskaite ir pakļauta maiņu grafikam! Šajā gadījumā maiņu grafiks ir katras dienas mācību priekšmetu stundu saraksts(grafiks) izglītojamiem, ņemot vērā bērna vecumu no 7-12. gadiem un jauniešu vecumu no 13-18. gadiem, viņu individualītāti un spēju uztvert informācījas gūzmu atbilstoši viņa vecumam.
    …Realitātē viss pedagoga darbs ir pakļauts maiņu grafikam, kad viens pedagogs nomaina otru un ieiet klasē novadīt savas ieplānotās kontakstundas, bet maiņu grafiks ir atkarīgs no izglītojamā individualitātes, vecuma un uztveršanas spējām. Kāda te var būt runa par modeļiem un pilotmodeļiem, ja pedagoga gabaldarbu neviens neuzskaita un alga jau 10. mēnešus uz priekšu tiek ieplānota un izmaksāta. Izskatās, ka pedagoga darbs tiek organizēts pēc modeļa „7 vai 8 stundas atrasties darba devēja rīcībā bez darba laika uzskaites un 10. mēnešus saņemt izlīdzinātās algas maksājumus”, bet par to, cik spējīgi ir bērni un ka pedagogs ar viņiem var kontaktēties tikai uz maiņām ar citu pedagogu, tiek pavisam aizmirsts!!!!! Ka tik pedagogs tiek pie ieplānotām stundām un izlīdzinātās algas!!!!

  2. Šoferiem maksā par tonnkilometriem. Tas ir ka nobrauktos km pareizina ar pārvestām tonnām un tik un tik centiem par tn/km. Učenēm vajag sareizināt skolnieku skaitu klasē ar novadīto stundu skaitu un vēlreiz ar stundas likmi. Aknu desai un zeķubiksēm sanāks.

  3. Vai tā ir tā pati Modra Jansone, kas vēl ziemas sākumā sēdēja galda otrajā pusē LIZDAs (skolotāju arodbiedrības) vadības sastāvā un “cīnījās” par 40 stundu apmaksātu darba nedēļu skolotājiem (kurā 35 stundas pedagogs ir nodarbināts izglītības iestādē un 5 stundas velta profesionālajai pilnveidei)

  4. Direktors ir uztraucies ar to, ka skolotāji vairs nevarēs strādāt vairāk, kā 1,1 likmi
    Mazās skolās skolotājiemir tikai 0,36 – o,6 likmes un attiecīga alga.Lielajās – strādā pa 2 likmēm un pelna pāri pa 1000 eiro.Lūk, tur tas āķis.

Draugiem Facebook Twitter Google+