Maksās tikai par notikušām stundām 5
Vai iecerētais pedagogu algošanas modelis būs finansiāli izdevīgs skolām, kas īsteno padziļinātas izglītības programmas? Tas publiskajās diskusijās par jauno skolotāju darba uzskaites un algošanas modeli pagaidām nav tapis skaidrs.
Patlaban, kad strādā daudz kritizētais skolu finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam”, skolām ir finansiāli izdevīgi veidot oriģinālas, kādā jomā padziļinātas izglītības programmas, jo tajās uzņemtajiem skolēniem seko nedaudz vairāk naudas nekā pārējiem.
Savukārt jaunajā modelī tiks apmaksātas skolotāju darba vienības un skolas modeli izmēģina, īsti nezinot, kā šīs skolotāju vienības tiks aprēķinātas un apmaksātas. Tāpēc saprotamas ir Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktora Andra Priekuļa bažas par to, ka jaunajā skolotāju algošanas modelī skolas varētu atteikties no oriģinālām programmām, jo tās vairs nebūtu finansiāli izdevīgas. Jo sevišķi tas attiecas uz izglītības programmām, kur uzsvars likts uz dažādu svešvalodu apgūšanu un skolēniem ir iespēja mācīties ne tikai angļu un vācu vai krievu valodu, bet arī spāņu, itāļu, ziemeļvalstu un Āzijas valstu valodas. Svešvalodu stundām skolēni jādala grupās, tāpēc stundu sanāk vairāk nekā citos mācību priekšmetos, bet stundas ir jāapmaksā. “Ja visām programmām būs viens finansējums, mēs “dragāsim” tikai vācu un krievu kā otrās svešvalodas, bet citas valodas skolēniem piedāvāsim apgūt interešu izglītības pulciņos par maksu,” teic A. Priekulis.
Tāpat A. Priekulis pieļauj, ka pēc jaunā modeļa ieviešanas aizvien mazāk skolēnu izvēlēsies kārtot centralizētos eksāmenus fizikā un ķīmijā. Jo skolas vairs nevarēšot atļauties šajos mācību priekšmetos vismaz vienu reizi nedēļā klases dalīt grupās laboratorijas darbu veikšanai. “Bet veiksmīgi vadīt laboratorijas darbus klasē, kur ir 30 skolēnu, bez dalīšanas grupās nav iespējams,” teic skolas direktors. Savukārt bez nopietniem laboratorijas darbiem labi apgūt dabaszinātņu priekšmetus nav iespējams.
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone toties saka, ka ģimnāziju direktoru bažas nav pamatotas: “Šobrīd spēkā esošie koeficienti par padziļinātajām programmām saglabāsies arī jaunajā modelī, tikai aprēķinos tie atspoguļosies citādi.” Viņa skaidro: skolām piešķirto amata vienību skaits būs atkarīgs ne tikai no skolēnu skaita, bet arī no tā, kādas programmas skolā īsteno. Piemēram, ja padziļinātajā programmā ir simts skolēnu, skolai piešķirs amata vienības nevis 100, bet vairāk skolēnu apmācībai. Lielākā atšķirība no patlaban spēkā esošās sistēmas gan ir tāda, ka līdz šim skolai papildu finansējumu piešķīra par to vien, ka skolā tiek īstenota padziļinātā programma, taču netika pārbaudīts, vai klasi tiešām dala grupās noteiktos priekšmetos vai arī papildu finansējums mācību procesa ietvaros tiek izlietots kā citādi. Jaunajā modelī papildu finansējums pienāksies vien tad, ja papildu stundas vai dalīšana grupās patiešām notiks. Kopumā to, cik amatu vienību skolai piešķirs, ietekmēs seši dažādi faktori.
M. Jansone norāda: tādējādi jaunais modelis skolotāju algošanas sistēmu padarīs caurspīdīgāku, jo nauda tiks izlietota tieši tam, kam IZM to būs piešķīrusi. “Būs lielāka kontrole, skaidrāk būs redzams, kur nauda paliek. Mēs ministrijā redzam, ka pašlaik skola sarēķina apmaksājamās skolotāju likmes, bet reāli izmanto mazāk,” teic M. Jansone. Kā zināms, arī Valsts kontrole pērn bija pārmetusi, ka skolas naudu ne vienmēr iztērē tam, kam tā sākotnēji paredzēta.
IZM ierēdņi jau iepriekš neoficiālās sarunās nav slēpuši, ka pēc modeļa “Nauda seko skolēnam” ieviešanas daļa skolu veidoja diezgan formālas padziļinātās izglītības programmas tāpēc vien, lai saņemtu lielāku finansējumu. Ja skola nevēlēsies šo papildfinansējumu zaudēt, nu nāksies formālās programmas reāli iedarbināt. M. Jansone uzsver: IZM joprojām uzskata, ka skolām jāpiedāvā dažādas, oriģinālas izglītības programmas. “Dažādas skolas ar dažādu programmu piedāvājumu ir mūsu izglītības sistēmas rota,” apgalvo M. Jansone.
Jaunajā modelī saglabāsies arī desmit procentu piemaksa pie mērķdotācijas ģimnāzijas skolotāju algām par papildu metodiskā darba veikšanu.
