Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. jūnijs, 2012
Drukāt

Maksātnespēja

magdeburg-wohnung-0022

Vēlos saņemt skaidrojumu par fiziskas personas maksātnespējas procesu. Varbūt varat plašāk pastāstīt par Maksātnespējas likumu un tā īstenošanu? Mani interesē arī konkrēts gadījums. Pirms vairākiem gadiem ņēmu kredītu dzīvokļa iegādei, un tad ieķīlāju ne tikai šo jauno, bet arī vīra tēva dzīvokli.

Ja es tiesā iesniegšu prasību, lai mani atzīst par maksātnespējīgu, vai banka atņems abus dzīvokļus – par hipotekāro kredītu pirkto un vīra tēva? 
Sandra Laukmane Rīgā

 

Maksātnespējas likums nosaka, ka maksātnespējas procesu var uzsākt fiziska persona (izņemot individuālo komersantu, uz kuru attiecas citi šī likuma noteikumi), kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātāja un kurai radušās finansiālas grūtības. Likums ļauj parādniekiem, it īpaši fiziskām personām, kurām ir hipotekārais kredīts, vismaz norēķināties ar kreditoriem un dzēst savas saistības.

Ja kredītu dzīvokļa iegādei ņēmāt, ieķīlājot divus dzīvokļus, banka, protams, var atņemt abus, taču dažkārt iespējami arī saudzīgāki risinājumi. Tāpēc vispirms derētu aprunāties ar juristu, kas specializējies maksātnespējas lietās.

 

Kam ļauts, kam liegts

Parādniekam var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un kopā tās pārsniedz 5 000 latu, kā arī, ja šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un tādā gadījumā tās kopā pārsniedz 10 000 latu.

Noteikts arī personu loks, kurām maksātnespējas procesu piemērot nevar:

• ja pēdējo trīs gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas persona sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem;

• ja vismaz 30 % no piešķirtā kredīta izlietoti līgumā neparedzētiem mērķiem;

• ja pēdējo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas jau bijis fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības;

• ja pēdējo piecu gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai procesa laikā stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā, ar ko konstatēts, ka parādnieks izvairījies no nodokļu samaksas.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesai var iesniegt parādnieks. Pēc procesa pasludināšanas uzsāk bankrota procedūru. Tās ietvaros realizē visu parādnieka mantu un no realizācijas iegūtos līdzekļus novirza kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot Civilprocesa likumā noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu.

 

Būtiski ir atcerēties, ka bez noteiktiem finanšu līdzekļiem maksātnespējas procesu uzsākt nevar – 400 latu nepieciešami administratoram kā vienreizēja atlīdzība un 100 latu valsts nodevai par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā.

 

Parādniekam no savas mantas būs jāsedz arī citi izdevumi – paša iztikai, kārtējo nodokļu un nodevu maksājumiem, izsoļu organizēšanai, nekustamā īpašuma novērtēšanai, notāra pakalpojumiem, mantas apsekošanai un darījumu pārbaudei, mantas un darījumu apdrošināšanai…

 

Ieguvumi un zaudējumi

Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas:

• aptur izpildu lietvedību lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu, un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā;

• parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu (izņemot to, uz kuru nevar vērst piedziņu), un šīs tiesības iegūst administrators;

• apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu, likumisko procentu, līgumsoda, nokavējuma naudas pieaugums, bet nodokļu prasījumiem tiek apturēta nokavējuma naudas aprēķināšana;

• parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas biežāk kā reizi mēnesī slēgt darījumus, kuru summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu, un uzņemties jaunas parādsaistības.

Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas parādniekam 10 dienu laikā jānodod administratoram savi naudas līdzekļi, jāpārskaita viena trešdaļa no saviem ienākumiem uz tā atvērto kontu kredītiestādē, jāsagatavo saistību dzēšanas plāns, kā arī jāsniedz administratoram visas nepieciešamās ziņas.

 

Mantas pārdošana

Parādnieka mantas pārdošanu nodrošina administrators, kurš to uzsāk ne agrāk kā divus mēnešus pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas. No parādnieka mantas vispirms pilnībā sedz uzturlīdzekļu maksājumus, tostarp maksājumus Uzturlīdzekļu garantiju fondam, kā arī fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

 

Līdzekļus, kas iegūti, pārdodot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu (piemēram, ieķīlāto dzīvokli vai zemes gabalu), novirza tam kreditoram, kuram šī manta ir ieķīlāta (nodrošinātais kreditors), bet nenodrošināto kreditoru prasījumus apvieno vienā grupā bez prioritātēm.

 

Nenodrošināto kreditoru prasījumus apmierina no atlikušajiem līdzekļiem proporcionāli katra kreditora pamatparāda summai. Ja pēc tam parādniekam vēl ir palikuši līdzekļi, par tiem sedz nenodrošināto kreditoru blakus prasījumus (soda naudas, līgumsodus).

Parādnieka naudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, tiek nodoti parādniekam. Likums paredz iespēju nodrošinātajam kreditoram un parādniekam vienoties, ka ieķīlātais mājoklis netiek pārdots un ka par to mājokli maksā īres maksu.

Ja šāda vienošanās netiek panākta un ar parādnieku kopā dzīvo tās apgādībā esošas personas, mājokļa pārdošanu izsolē ir iespējams atlikt vienu gadu, lai parādnieks sameklētu citu mājokli. Šādi noteikumi attiecas uz gadījumiem, kad mājokļa kadastrālā vērtība nepārsniedz 100 000 latu.

 

Saistību dzēšana

Pēc bankrota procedūras pabeigšanas notiek saistību dzēšanas procedūra. Tās pamats ir tiesas lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu un fiziskās personas saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu. Procedūras laikā parādnieks no saviem ienākumiem dzēš saistības pret kreditoriem, kuru prasījumi nav apmierināti bankrota procedūras ietvaros, un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas arī šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības. Lai segtu savas uzturēšanas izmaksas, parādnieks ir tiesīgs paturēt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem.

Ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50 % no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas; 35 % – divi gadi; 20 % – trīs gadi; mazāk par 20% – trīs gadi un seši mēneši.

 

Līdz ar tiesas lēmumu par saistību dzēšanas procedūras pasludināšanu parādniekam atjaunojas tiesības rīkoties ar visu savu mantu, ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, taču saglabājas aizliegums bez administratora piekrišanas ar savu mantu slēgt tādus darījumus, kuru summa pārsniedz divas minimālās mēnešalgas.

 

Ja parādnieks veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, pēc šā plāna darbības beigām atlikušās saistības dzēš un apturētās izpildu lietvedības par piedziņu izbeidz. Taču parādnieks netiek atbrīvots no plānā norādītajām atlikušajām saistībām, ja viņš visas nav veicis. Lēmumu par parādnieka atbrīvošanu no atlikušajām saistībām, kas norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā, pieņem tiesa.

 

Svarīgi

• Par parādnieka saistībām uzskata tikai pamatparādus, neskaitot soda naudas, līgumsodus vai nokavējuma procentus.

• Gan bankrota, gan saistību dzēšanas procesu laikā parādniekam ir tiesības paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+