Māksla kā sirds paplašinājums 1
Tās kodols ir UPB projektēšanas un būvniecības uzņēmumu grupas laikmetīgās mākslas darbu kolekcijas izstāde “Ceturksnis” (līdz 10. aprīlim), kurā autoru vidū ir Latvijas mūsdienu mākslas krāšņākais zieds – Ivars un Helēna Heinrihsoni, Zigurds Poļikovs, Ieva Maurīte, Inta Celmiņa, Ilze un Kristīne Luīze Avotiņas, Laima Bikše, Aija Zariņa, Frančeska Kirke, Ieva Iltnere, Dace Lielā, Ģirts Muižnieks un daudzi citi. Tomēr nosacīti darbi centrējas ap diviem harmonizējošiem pretstatiem – vecmeistara Edvarda Grūbes (1935) gaismas impulsu atraisītajām kompozīcijām, kurās uzrunā ticība krāsas valodas visspēcībai, un Edgara Vērpes (1958) monohromi plastiskās krāsas valodas satuvināto toņu burvības radītajām noslēpumaina miera un klusuma pilnajām gleznām. “Mēs neesam klasiskie kolekcionāri. Pēc būtības šī kolekcija ir mūsu pašu sirds paplašinājums, kā mēs subjektīvi tveram pasauli,” teicis UPB padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.
Grafikas mākslinieks un Mākslas akadēmijas profesors Jānis Murovskis (jeb Muris, kā viņu sauc radi un draugi un kā viņš paraksta savas gleznas sietspiedes tehnikā), komentējot savu personālizstādi “Neizprotamā attāluma sajūta” (līdz 10. aprīlim), saka: “Teksta vietā esmu par emocionāli sarakstītām nullītēm, punktiņiem un strīpiņām.” Izstādē skatītāja uztverei palīdz Mura īsās piezīmes – piemēram, “Caur kokiem, šķiet, tiek izputināta saule” (“Vējš”) vai arī – “Skaņas iemidzina, un pēc brīža jau nemani, ka tās skan tevī” (“Koncerts”).
Savukārt Irina Ošleja izstādē “Klerkopolē?” spēlējas ar jēdzienu “klerks” un “polise” (Senajā Grieķijā pilsētvalsts) pretstatiem vai mijiedarbību. Nav brīnums, jo izstāde eksponēta zīmīgā vietā – Dinaburgas cietoksnī, kas arī pēc būtības ir pilsēta pilsētā – gan nevis “klerkopole”, bet drīzāk “kultūropole”. Mākslas veidu un izpausmju dažādību Rotko centrā kuplina arī tēlnieka Matiasa Jansona izstāde “Skulptūras” (līdz 8. aprīlim). Savus darbus viņš kaļ granītā, cērt kaļķakmenī, dolomītā, līmē un griež no kūdras klucīšiem un vēl citiem materiāliem, kā arī aizraujas ar fotogrāfiju. Māksla ir Matiasa Jansona gēnos – viņa vectēvs bija slavenais tēlnieks Kārlis Jansons, bet vecāki ir tēlnieki Maija Baltiņa un Andrejs Jansons.
