Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
10. septembris, 2013
Drukāt

Māksla kā stāsts


Publicitātes fotoPublicitātes foto

No 20. septembra līdz 27. oktobrim Rīgas Mākslas telpā būs apskatāma laikmetīgās mākslas izstāde “… lai gadījums kļūtu par notikumu”. Izstādes pamatu veido ABLV bankas laikmetīgās mākslas kolekcija, kura veidota kā pamats vēl netapušajam Laikmetīgās mākslas muzejam – šī ir pirmā iespēja to novērtēt daudzmaz reprezentatīvā apjomā. 


 

Kuratore Solvita Krese teic, ka izstādes koncepcija balstās pārfrāzētā franču filozofa Žana Pola Sartra izteicienā: “Lai visparastākais notikums pārvērstos par piedzīvojumu, vajag – un ar to pietiek – sākt to atstāstīt.” Proti, šoreiz par darbus vienojošo pavedienu kļūs stāsti, kas atklās mākslas darbu aizkadra norises. Katram no vairāk nekā 30 izstādē pārstāvētajiem māksliniekiem vienu darbu pavadīs šāds stāsts – nevis mēģinājums izskaidrot mākslas jēgu un nozīmi, bet gan fona informācijas avots, interesants, baudāms apraksts par norisēm ap mākslas darbu un mākslinieku tā tapšanas brīdī. “Es pārstāvu pozīciju, ka nav īsti labi atstāt skatītāju maldāmies koncepciju džungļos,” saka kuratore. “Pirmkārt, skatītājs to mēdz ņemt ļaunā, bet otrkārt, mūsdienu mākslas muzeji ir tieši tā veidoti, lai tajos gribētos pavadīt laiku, uzzinot iespējami vairāk par tajos redzamo mākslu. Tādēļ mēs ar kolēģiem Vilni Vēju, Ievu Astahovsku un Ievu Kulakovu esam uzrakstījuši kopumā 31 stāstu – kas ir bijis mākslinieka iedvesmas avots, kas noticis mākslinieka dzīvē paralēli darbam pie konkrētā mākslas darba un tamlīdzīgi.”

Izstādē būs aplūkojama ne tikai latviešu, bet arī kaimiņvalstu māksla. S. Krese šo ievirzi saista ar topošā Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas kopējo uzstādījumu: tās mērķis ir sniegt reprezentatīvu Austrumeiropas laikmetīgās mākslas panorāmu.

Tādēļ līdzās, piemēram, Ērika Apaļā, Jura Boiko, Māras Brašmanes, Andra Eglīša, Barbaras Gailes, Kristapa Ģelža, Ievas Iltneres, Imanta Lancmaņa, Miervalža Poļa un citu latviešu autoru veikumam būs aplūkojami arī igauņu mākslinieku Jiri Arraka, Kaido Oles, Andresa Tolta, lietuviešu mākslinieku Vīganta Paukštes un Antana Sutkus, krievu Dmitrija Gutova, Oļega Kuļika un “Zilo degunu” grupas mākslas paraugi. S. Kresi iepriecina, ka vairākus jaunus darbus ABLV banka iepirkusi, tieši gatavojoties izstādei. Starp jaunieguvumiem ir Katrīnas Neiburgas darbs “Solitude”, par kuru māksliniece 2009. gadā saņēma Purvīša balvu, tāpat multimediju mākslinieku Kriša Salmaņa videodarbs “Garā diena”, kas arī tika izvirzīts Purvīša balvai, vairāki Evelīnas Deičmanes darbi, Maijas Kurševas izaicinošās daiļrades paraugi, kā arī savulaik skandalozā Oļega Kuļika darbi no sērijas “Sociālais ekshibicionisms”, kas tapis tieši Rīgā.

Par izstādes vizītkarti izvēlēta Sartra fotogrāfija, kuru 1965. gadā Nidā uzņēmis lietuviešu fotogrāfs Antans Sutkus. Tai ir dubulta nozīme. No vienas puses, tā atklāj daudznozīmīgo mākslas darba būtību, to, cik daudzveidīgi to iespējams traktēt.

Turpat vientuļais, domās iegrimušais Sartrs Nidas smilšu kāpā, bet jau nākamajā kadrā redzams, ka turpat līdzās viņa ēnai smiltīs sēž jautrs ceļabiedru pulciņš. Otrkārt, vizītkarte apliecina, ka būtiska izstādē ir fotogrāfijas klātbūtne. Alnis Stakle, Māra Brašmane, Andrejs Grants – šie vārdi vien jau parāda, cik atšķirīga pieeja iespējama, šķietami objektīvi fiksējot realitāti.

Kuratore aicina iespējamos skatītājus nebīties no apzīmējuma “laikmetīgā māksla” un konceptuālisma, norādot, ka izstādē ir ļoti daudz darbu, kuri estētiski baudāmi, neiedziļinoties sarežģītās koncepcijās, nemeklējot atsauces, citātus un alūzijas – kaut arī visas šīs sastāvdaļas tiem piemīt un neapšaubāmi bagātina mākslas izpratni. Solvita Krese būvējusi izstādi ap četrām tematiskām sadaļām: cilvēku, ainavu, sociumu un sajūtām, un tās ļoti tieši saistītas ar katru no mums.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+