Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. novembris, 2012
Drukāt

Mākslas akadēmija sašutusi par studiju programmu izvērtējumu

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ir sašutusi par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veikto studiju programmu izvērtējumu, kurā vairākas no iepriekš augstāk novērtētajām akadēmijas studiju programmām novirzītas uz kategoriju, kurā iekļaujamas studiju programmas ar trūkumiem, un pašlaik neizslēdz nevienu no protestu formām.

“Ja šī situācija turpināsies tādā veidā, mēs šajā brīdī neizslēdzam nevienu no akcijām, ieskaitot visas tās darbības, kuras mums piedāvā demokrātiska valsts. Mēs uzskatām, ka šī situācija ir absolūta netaisnība pret to, ko mēs esam darījuši,” aģentūrai BNS paziņoja LMA prorektors Andris Teikmanis.

Akadēmijas izplatītajā paziņojumā norādīts, ka iepriekš izvērtējumu veica 16 ekspertu un LMA īstenotās bakalaura, maģistra un doktora līmeņa studiju programmas novērtēja kā augstākajam līmenim atbilstošas, bet IZM atkārtotais izvērtējums to ir sagrozījis.

“Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa publiskotais alternatīvais vērtējums sagrozīja šo ekspertu atzinumu. Tas pēc būtības tika falsificēts. Šādu rīcību var uzskatīt par apzināti naidīgu uzbrukumu Latvijas Mākslas akadēmijai,” sacījis LMA rektors Aleksejs Naumovs.

Arī Teikmanis IZM veikto studiju programmu izvērtējumu vērtēja kritiski un nodēvēja par “antropoloģisku pētījumu”, nevis studiju programmu izvērtējumu. “Tas ir antropoloģisks pētījums par ekspertu vērtējumiem, nevis pētījums par programmu kvalitātēm,” viņš atzina.

LMA prorektors uzskata, ka IZM, vērtējot studiju programmas, nav ņēmusi vērā datus, kas raksturo programmas, piemēram, profesoru skaitu, studentu skaitu, atskaitīto skaitu, māksliniecisko darbību rādītājus, publikāciju rādītājus, bet gan ekspertu saliktās atzīmes, kas bijušas saliktas, ņemot vērā ekspertu dažādus atzinumus.

Mākslas akadēmija uzskata, ka IZM vērtējums ir vēršanās pret akadēmijas studiju programmām un “nav tikai metodoloģiskas kļūdas vai analīzes nepilnību rezultāts, tā ir apzināta politiskā atriebība, vēloties salauzt augstskolu neatkarību un autonomiju”.

“Tā ir arī vēlme salauzt to vērtību kodolu, kuri veido nāciju, Latvijas kultūru un tās kultūrizglītību. Ja nācijai nebūs modernas nacionālas kultūras un mākslas, nebūs arī nācijas,” teikts akadēmijas paziņojumā.

Jau vēstīts, ka izglītības ministrs Roberts Ķīlis trešdien paziņoja ‒ ņemot vērā gan IZM veikto vērtējumu, gan arī iepriekš AIP veikto vērtējumu, no valsts budžeta nebūtu finansējamas 162 studiju programmas. Savukārt par 93 studiju programmu finansēšanu būs jāveic papildu analīze.

IZM studiju programmu pārvērtējumā izmantoja stingrākus kritērijus, un atbilstoši trešdien prezentētajam vērtējumam IZM par nekvalitatīvām studiju programmām atzinusi 183, par kvalitatīvām ministrija atzinusi 389 studiju programmas, bet programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, pēc ministrijas vērtējuma, ir 264.

Ministrijas sniegtā informācija liecina, ka iepriekš eksperti visas LMA studiju programmas novērtējuši par ilgtspējīgām, taču, pārvērtējot tās pēc striktākiem kritērijiem, divas no tām ierindotas B grupā – starp programmām, kuru ilgstošai pastāvēšanai nepieciešami uzlabojumi.

Augstākās izglītības padomes eksperti, vērtējot studiju programmas, iepriekš atzina, ka 270 līdz 280 studiju programmām ir nepieciešami uzlabojumi, savukārt 55 uzskatāmas par nekvalitatīvām un ar būtiskiem trūkumiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+