Normunda Brasliņa / LNMM foto

Mākslas muzeja speciālisti restaurējuši Purvīša gleznu “Ziemeļu nakts” 0

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) savā krājumā ieguvis restaurētu mākslinieka Vilhelma Purvīša gleznu “Ziemeļu nakts”, aģentūra BNS uzzināja muzejā.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Lasīt citas ziņas

No 1913. gada glezna piederēja inženierim Miķelim Bružim – Latviešu mākslas veicināšanas biedrības priekšsēdētājam. Izglābta Otrā pasaules karā, šī glezna vairāk nekā pusgadsimtu atradās Kanādā, Bruža dzimtas pārstāvju īpašumā, bet 2013. gadā glezna tika pārdota LNMM.

Pēc muzeja speciālistu teiktā, vairāk nekā simts gadus vecajām gleznām, pirms tās nonākušas muzeja kolekcijā, parasti ir daudzreiz mainījušies īpašnieki, glabāšanas vai pārvietošanas apstākļi, turklāt katra glezna ir unikāla un pat noveco atšķirīgi. Saņemot mākslas darbu, restaurācijas komisija veica ekspertīzi un sākās darbs pie tā atjaunošanas. Meklējot liecības, kuras varētu palīdzēt restauratoram pietuvoties mākslas darba oriģinālam, tika atrastas divas melnbaltas reprodukcijas – preses izdevuma “Nedēļa” 1924.gada trešajā numurā un žurnālā “The Studio”, tā 1905.gada janvāra numurā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Restaurators un mākslas zinātnieks Aleksis Osmanis, raksturojot gleznu restaurācijas procesu, ir teicis, ka maksimāli tuvojoties autora glezniecībai, restaurācija nevar ignorēt pagājušo laiku, tas nemaz nav iespējams, un tās mērķis nav padarīt gleznu kā “tikko noņemtu no molberta”. “Varbūt tāpēc godprātīgs restaurators starp diviem padarītā vērtējumiem – “nu gluži kā jauna!” un “vai tur kas ir darīts?” – izvēlēsies pēdējo… Jo katrā īstā mākslas darbā bez visa materiālā, jutekliski uztveramā vai zinātniski pierādāmā pastāv arī kaut kas grūti vārdos formulējams, tikai izjūtamais, bez kā māksla nav dzīva, un ko restaurators nedrīkst pazaudēt.”

“Ziemeļu nakts” pieder Purvīša mākslas agrīnajam periodam. Pēc muzeja pārstāvju teiktā, šī perioda darbā redzama tā pamatkoncepcija, formveide un motīvu izvēle, kura būs noteicošā mākslinieka daiļradē laikā līdz pat Pirmajam pasaules karam. “Viņa dziļā interese par ziemas laika dabas motīviem un niansētiem atmosfēriskiem gaismas efektiem, kā arī gadsimtu mijai raksturīgas dekoratīvas stilizācijas pazīmes veido atturīgi lirisku, bet vienlaikus arī majestātisku noskaņojumu, kura būs klātesoša arī turpmākos Vilhelma Purvīša darbos,” norādījuši LNMM speciālisti

20.gadsimta pirmajos gados glezna “Ziemeļu nakts” esot saņēmusi daudz oficiālu atzinību ārzemju izstādēs, un ir viens no diviem darbiem, par kuriem Purvītis, pēc 1901.gada preses ziņām, saņēma lielo zelta medaļu, goda diplomu un nopelnu krustu starptautiskā izstādē Lionā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.