Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. aprīlis, 2014
Drukāt

Mākslas muzejs pilnībā atbrīvojis Rīgas pili

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs pilnībā atbrīvojis Rīgas pili no tur vēl palikušajiem mākslas darbiem, portālu LA.lv informēja muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Natalja Sujunšalijeva.

Rīgas pils bijusi mājvieta Mākslas muzejam gandrīz simts gadus. 1920. gadā te tika dibināts Valsts mākslas muzejs, kurš pēc Otrā pasaules kara tika pārveidots par Vakareiropas mākslas muzeju, vēlāk – Ārzemju mākslas muzeju (līdz 1992. gadam – Aizrobežu). Šādā statusā tas bija apmeklētājiem pieejams līdz pat 2010. gada rudenim. Tad muzeja ekspozīcijas tika izvietotas restaurētajā un muzeja vajadzībām pielāgotajā Rīgas biržas ēkā – jaunajā Mākslas muzejā „Rīgas Birža” (atklāts 2011. gada vasarā), bet krājuma neeksponētā daļa palika Rīgas pilī.

Pēc 2013. gada jūnija traģiskā ugunsgrēka LNMM Ārzemju mākslas departamenta krājuma palikšana Rīgas pilī vairs nebija iespējama, un mākslas darbu glabāšanai tika meklētas citas telpas.

Šobrīd ir pabeigta mākslas darbu pārvietošana uz pagaidu glabātuvēm. Turp tika pārvestas glezniecības, porcelāna un keramikas, dekoratīvi lietišķās mākslas, mēbeļu un tēlniecības kolekcijas. Vissarežģītāk bija pārvietot tēlniecības darbus, kuri ir ne vien smagi, bet arī trausli. Pateicoties muzeja darbinieku rūpībai un sadarbības partneru profesionalitātei, visi muzeja eksponāti ir pārceļojuši veiksmīgi.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs saglabā cerību, ka pagaidu novietnē mākslas darbi nebūs jāglabā ilgstoši, ka krājuma vajadzībām tomēr tiks uzbūvētas jau sen iecerētās mūsdienīgās krātuves Pulka ielā, kur eksponāti varēs atrasties tiem piemērotos apstākļos un arī būt vairāk pieejami sabiedrībai.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+