Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. augusts, 2014
Drukāt

Mākslas vēsturnieces priekšlasījums ļaus iepazīt spilgtās latvju sievietes

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Māksliniece Aleksandra Beļcova.

Noslēdzot izstādi “Jaunā sievišķība”, kas vēl tikai līdz 6. septembrim skatāma Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā, ceturtdien, 4. septembrī, plkst. 17.30 mākslas vēsturniece Edvarda Šmite piedāvās lekcijas “Uz skatuves, pie rakstāmgalda, pie molberta un arī virtuvē” otro daļu.

Jau 19. un 20. gadsimta mijā Rīgas sabiedrībā kļuva pamanāmas tādas sievietes, kādas 19. gadsimtā vēl nebija iedomājamas – patstāvīgas, rīcībspējīgas, neatkarīgas. Sieviešu organizāciju aktīviste Līlija Brante 1931. gadā bija izteikusies, ka sievietes pēc savām spējām tika arvien vairāk pielīdzinātas vīriešiem.

Savukārt Zenta Mauriņa ir apgalvojusi, ka iegūtā patstāvība sieviešu vidū gan tika uzņemta divējādi: viena daļa to uztvēra kā sen pelnītās tiesības un privilēģiju, kamēr otra daļa to apzinājās kā lielisku, bet smagu uzdevumu. Ja iepriekš sievietes dzīve tika izteikta 3k formulā “Kinder, Küche, Kirche” (vācu val. – bērni, virtuve, baznīca), tad jaunā un laikmetīgā sieviete dzīvo pēc pārveidotas 3k formulas: “kleitas, kosmētika, kavalieri”.

20. gadsimta 20. un 30. gados izcēlās dāmas, kuras aktīvi darbojušās radošajā sfērā – rakstniecībā, uz skatuves un izstāžu zālēs.

Turpinot pavasarī aizsākto tēmu, Edvarda Šmite klausītājus iepazīstinās ar spilgtām personībām un ievērojamām Latvijas kultūras darbiniecēm – operdziedātāju Mildu Brehmani-Štengeli, aktrisi Elvīru Brambergu, mākslinieci Aleksandru Beļcovu un citām dāmām, kuru liktenis ir piemērs tam, kāds milzīgs darbs un pūles bija jāiegulda tā laika daiļā dzimuma pārstāvēm, lai izcīnītu sev vietu pasaulē, kurā gandrīz visās dzīves jomās joprojām dominēja vīrieši, un attīstītu spēku, lai iegūtajās pozīcijās varētu noturēties un pastāvēt.

Uz lekciju iepriekš jāpiesakās pa tālruni 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+