Mobilā versija
+14.6°C
Pēteris, Pāvils, Pauls, Paulis
Ceturtdiena, 29. jūnijs, 2017
10. marts, 2017
Drukāt

Ivars Bušmanis: Ļoti vilinoši vairāk paņemt no tā, ko nevar noslēpt – no zemes, mājām, dzīvokļiem (9)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Mūsu redakcijas kolektīvs tika sapulcināts uz ikgadējo balli. Tas bija darbdienas vakars, kad izdots gada pēdējais laikraksta numurs. Ar darbā novalkātām un nopietnām sejām sanācām kopā un gaidījām, kas nu būs. Kā nu mūs cels uz augšu. Kā iepriecinās. Priekšā iznāca Rīgas improvizācijas teātra aktieris, šķiet, Viesturs Vizulis, lēnām noskaņoja mūs uz vienas nots un pasūtīja “mākslīgos smieklus”. Neticami, mēs iesmējāmies. Katru reizi, kad pasūtīja mākslīgos smieklus, tie iznāca. Arvien nesamocītāk. Mēs smējāmies īsti.

Pēdējais “Citadeles indekss” rudenī konstatēja, ka vidējā temperatūra ekonomikā – zem normas un ka Latvijas uzņēmēju noskaņojums ir pesimistisks. Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs, Fiskālās disciplīnas padomes biedrs Mortens Hansens “LA” tad vēstīja: “Esmu pārsteigts, cik maz optimisma valda uzņēmējdarbībā. Krīze, kas tagad jau pārvarēta, ir atstājusi bailes no aizņemšanās, bankas negribīgi finansē investīciju projektus, atstājusi uzņēmējus piesardzīgus. /../ Vienkārši vajadzīgs optimisms par nākotni. Labākais ekonomikas stimuls ir tas, ka uzņēmēju noskaņojuma indekss iet uz augšu.”

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma atšķiras no Pasaules bankas ieteikumiem un tāpēc tik līdzīga Latvijas Bankas redzējumam, ka tapusi kopā ar uzņēmējiem. Tā tiek pielaikota nodokļu maksātājiem, nevis “starptautiskajiem aizdevējiem”. Tas ļauj cerēt, ka paši uzņēmēji reformai var noticēt un pāriet uz aizvien legālāku saimniekošanu. Līdzšinējā nodokļu politika traucēja legālos uzņēmējus, jo tā sodīja viņus un klusēja par tiem, kas ēnā.

Tātad pirmais reformas gaidāmais efekts: mazākiem darbaspēka nodokļiem vajadzētu mudināt uzņēmējus nostrādināt mūs vairāk un legāli. Savukārt mums kā darba ņēmējiem uz rokas paliks vairāk naudas, kas varētu likt tērēties vairāk un pirkt šī uzņēmēja preces. Ekonomistu valodā runājot, tas palielinās iekšējo patēriņu. Un dos vairāk nodokļu budžetā. Kaut kad vēlāk.

Otrs efekts: reforma jūtamāk nekā līdz šim mazinās nevienlīdzību: lielāks neapliekamais minimums un minimālā alga, un simboliska progresivitāte augšgalā – tikai tiem, kam alga lielāka par 3750.

Pasaules bankas un Eiropas Komisijas ieteikumam pārnest nodokļu smagumu no darbaspēka uz īpašumu vai patēriņu valdība sekojusi līdz pusei. Smagums noņemts, bet nav pārnests. Jāatzīst, ka daļēji gan ir – uz kapitāla pieaugumu, kas arī būs 20% un, starp citu, ietekmēs arī tos, kas tagad labticīgi iemaksā pensiju trešajā līmenī. Kad sāks saņemt, tad piektā daļa no pieauguma nost!

Kaut arī Dana Reizniece-Ozola aicina uz piedāvātās reformas kompleksu ieviešanu un uzreiz, šai kompleksā vēl iztrūkst piedāvājuma nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Kad būs tas, tad visi zemes, dzīvokļu un māju īpašnieki redzēs, vai ieguvums no ienākuma nodokļa – no padsmit līdz 80 eiro (vidēji 50 eiro) – nebūs jānotērē, maksājot lielāku nekustamā īpašuma nodokli. Ļoti vilinoši vairāk paņemt no tā, ko nevar noslēpt, – no zemes, mājām, dzīvokļiem. Kaut arī NĪN piemērošanā iespējams “neapliekamais minimums” vienīgā mājokļa īpašniekiem un progresivitāte, no tā noteikti mēģinās iekasēt vairāk, lai segtu trūkstošo finansējumu pašvaldībām.

Sākumā gaidāms 100 miljonu eiro liels deficīts. Kā šo caurumu aizlāpīs? Visticamāk, ar budžeta deficītu. Pagaidām Finanšu ministrija norūpējusies, lai tas nekļūtu lielāks. Reformas eiforijā lauksaimnieki sacerējās uz samazināto 5% PVN augļiem, ogām un dārzeņiem. Sākumā bijušais lauksaimnieks un tagadējais ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra to atbalstīja, bet nu, acīmredzot ministres sabārts, ieslēdzis atpakaļgaitu un tagad atzīst, ka reizē samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un PVN nevar 
atļauties.

Lai kādi būtu jaunie spēles noteikumi, padomijas laikā ieprogrammēto izvairīšanās gēnu pārmākt varēs tikai ar “mākslīgo optimismu”. Premjeram Kučinskim un finanšu ministrei Reizniecei-Ozolai Vislatvijas stāvizrādē būs mūs visus jāpārliecina: tagad laiks optimismam!

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Aiziet kā no pilnības raga -”Es mīlu Latviju ,es mīlu Rīgu”,bez pielikuma ,ko nemīl.To var skandināt no rīta ,līdz vakaram,kā Tālavas taurētajs.Kamēr ,pat lielākais Nezinītis,nejutīs ,ka ”kailais karalis ,ar daudziem piedēkļim”ieņems citas pozicijas un virzienu ,lai tauta uzelpotu .Galvenais, iegūt ticību.Labi ,ne šodien ,bet varbūt parīt būs loģiskas un saredzamas izmaiņas ,arī manā mazītiņā maciņā.Tas it kā nav galvenais ,bet bez tā garīgums tāds saskujš.

  2. Nekustamā īpašuma nodoklis ir nepareizs Atbildēt

    “Nekustamā īpašuma nodoklis ir iznācis ļoti greizs,-ir 1,5% par zemi un 0,1;0,2;0,3-par ēku.Līdz ar to.ņemot vērā vēl,ka Valsts zemes dienesta metodoloģijā,ēkas kadastrālajā novērtēšanā galvenais ir zemes faktors,tas ir nepareizs. Tapēc Jūrmalā,salīdzinot divus vienādus zemes gabalus,uz viena no tiem ir veca jūrmalnieka māja un uz otra-mūsu austrumu kaimiņa nopirkta pils,-nodoklim ir minimāla atšķirība,mazliet augstāks ir tikai ēkas nodoklis.Zemes nodoklis ir vienāds un ļoti augsts attiecībā pret ēkas nodokli.Ja jūs varat atļauties lielākas ēkas,jums ir jāmaksā lielāks nodoklis.Un relatīvi jāsamazina proporcijas attiecība starp ēku un zemi.”
    Skat.”Roberts Zīle žurnālam”Bilance”-Nodokļi Latvijā-joprojām par labu saujiņai bagāto,”3.septembris 2012.

  3. “Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis:-Partijas “Jaunais laiks” programmā nav paredzēts ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.Patlaban Latvijā ir labēji orientēta valdība,bet šādas likmes ieviešanu parasti atbalsta kreisi noskaņotas valdības.Progresīvā ienākuma nodokļa likme nestimulē cilvēku vairot uin uzrādīt savus ienākumus.”
    Skat.”Progresīvo ienākuma likmi neatbalsta,Uldis Graudiņš,Lauku Avīze,9.01.2003.
    Latvijas valdība taču ir daudz labējāka pat par kreisi noskaņotajiem ASV miljardieriem! Jo ASV progresīvais ienākuma nodoklis pastāv jau kopš 1917.gada! Nerunājot jau nemaz par “kreisi noskaņoto” Ulmaņa Pagaidu valdību,kuras laikā (1919.gadā) Latvijā tika ieviests progresīvais ienākuma nodoklis. Un par vācu okupācijas laiku Latvijā,kad arī pastāvēja progresīvais ienākuma nodoklis.

  4. “Vēlreiz atkārtoju,ka ienākums no kapitāla ir cienījams ienākums,taču tas jāapliek ar tādu pašu nodokli kā ienākums no algas.Jo kapēc ienākums no kapitāla joprojām tiek aplikts ar mazāku nodokli? Visos biznesos,tajā skaitā kapitāldaļu pārdošanā.”
    Roberta Zīles iontervija žurnālam “Kapitāls”,2012.gada 23.novembris.
    Mūsu politiķi,kapitāla pieauguma nodokļa palielināšanas vietā,ir izvēlējušies labāk samazināt maksu par virsstundām!

  5. Странно, что до сих пор никто не говорит о возможной диверсификации налоговой политики – даже на уровне версий. Обязательно ли налоговые ставки должны быть одинаковыми в Риге (крупнейший центр страны, порт, аэропорт, 50% всей экономической активности) и в каких-нибудь Виляках? Что могут предложить Виляки (Дундага, Ауце, Карсава) такого, что не может предложить Рига? Какие инструменты есть у малых самоуправлений, чтобы попытаться что-то исправить у себя, кроме остатков советской индустриальной инфраструктуры? Почему об этом никто не говорит?

  6. Kur tulkojums ? Pufaikciems

  7. nožēlojama suga Atbildēt

    Ļoti vilinoši gan ir netraucēti “strādāt” tādā ierēdņu strutūrā, kāda ilgi apsūnojusi ministrijā VARAM , kura ne pati spējusi, ne arī ierosinājusi kādu likumu, ar kuru varētu iekārtot līdzsvarotai valstij normālu iekšpolitiku, kura iegrožotu tādu pašvaldību patvaļu valsts budžeta un iedzīvotāju maksātspējas noteikšanu ar voluntāru NĪN nodokļu procentu un fantazijas radītām kadastra vērtību pasludināšanām. Tautā mēdz teikt – kad runcis snauž, tad žurkas pa galdu danco. Tagad Rīgas Domes valdošie pa galdu jau visai valstij un runcim Gerhardam sākuši dancot.

  8. Ir cilvēks, ir daži cilvēki, ir ģimene … kādam/kādiem nav nekā, kādam/kādiem vēl mazliet kas pieder, ko nevar noslēpt. Tā ir mašīna, zeme/mājoklis, PVN, dažādi nodokļi un sodi … viss ir aplikts un palielināts tā, ka vairs nav vai arī nebūs no kā elpot/dzīvot – viss vieglāk pieejamais jau ir uzskaitīts/nonodokļots 🙂 … gaidām ”optimisma iznākumu” … strupceļā.

  9. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (12)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Vai izdosies atņemt bagātajiem un atdot nabagiem?

Valdošā koalīcija pirmdien nāca klajā ar jaunu ideju nodokļu reformā – esot panākta vienošanās diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi – ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būtu 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, bet virs 55 000 eiro – 31%. Ministru prezidents Māris Kučinskis teica, ka šis modelis rīt tiks prezentēts Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Tas satracinājis turīgo ļaužu lobijus un uzņēmumu pārstāvjus. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera paziņoja, ka atsauc savu atbalstu vidēja termiņa nodokļu stratēģijai, kamēr valdība neatgriezīšoties pie Ministru kabinetā apstiprinātajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm, arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) šodien pulcējas ārkārtas sēdē, lai lemtu par savu attieksmi. LDDK līdz šim bijusi noskaņota pret lielāku IIN likmes progresivitāti.

Vai iedzīvotāju ienākuma nodoklim jānosaka lielāka progresivitāte?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (8)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+