Būtiskākie finanšu notikumi Latvijas ekonomikā, kas visvairāk ietekmējuši iedzīvotāju finanses 2012. gadā, ir degvielas cenu kāpums, apkures un dabasgāzes cenu pieaugums, kā arī inflācija, liecina “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta veiktais pētījums.


Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Kokteilis

Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas

Lasīt citas ziņas

Degvielas cenu kāpumu kā būtiskāko finanšu notikumu, kas negatīvi ietekmēja iedzīvotāju finanses, norādījuši 56% aptaujāto, 50% nosaukuši apkures un dabasgāzes tarifu pieaugumu, savukārt 28% – inflāciju.

Pagājušajā gadā būtiskākie notikumi valsts ekonomikā, kas negatīvi ietekmēja iedzīvotāju finanses, bija elektroenerģijas tarifi, apkures un dabasgāzes tarifi un degvielas cenas.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane sacīja, ka valstiskā līmeņa pozitīvās tendences ar pozitīvu ietekmi uz ģimenes finansēm iedzīvotāji ir minējuši ievērojami retāk. Ekonomiskās situācijas uzlabošanos kā pozitīvu faktoru minējuši tikai 7% aptaujāto, pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu – 6%, kredītprocentu likmju samazināšanu – tikai 3%, bet nulles deklarācijas iesniegšanu – tikai 2% aptaujāto.

Pēc “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta aprēķiniem, ģimenei, kas izmanto vidējās klases auto ar vidējo gada nobraukumu 13 000 kilometru un vidējo degvielas patēriņu mēnesī 96 litri, izdevumi par degvielu šogad ir bijuši par 100 latiem lielāki nekā 2011. gadā.

Savukārt būtiskākie notikumi personīgajā līmenī, kas visvairāk ietekmējuši finanses 2012. gadā, ir materiālā atbalsta sniegšana radiniekiem vai draugiem, ko minējuši 17% aptaujāto. Otrajā vietā ir jaunas darbavietas atrašana, ko minējuši 16%, bet trešajā vietā – papildu ienākumu gūšana, ko nosaukuši 15% aptaujāto. Ceturtajā vietā minēta slimība vai nelaimes gadījums, ko nosaukuši 14% aptaujāto.

Viena trešdaļa no aptaujātajiem minējusi, ka šogad nav bijusi iespēja gūt jebkādus papildu ienākumus blakus regulārajiem.

“Iepriecina tas, ka šogad 16% iedzīvotāju ir atraduši jaunu, cerams, labāk apmaksātu darbu. Tā ir pozitīva tendence, kas novērota tieši šogad,” sacīja Use-Cimmermane.