Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. septembris, 2013
Drukāt

Māla kilometri Latvijas robežas garumā


Novadi3_Ruska_8

Latvijas Pašvaldību savienība kopā ar ministriju un atbalstītāju pārstāvjiem turpina vērtēt konkursa “Eiropas gada pašvaldība 2013” otrajā kārtā izvirzītās pilsētas un novadus. Šoreiz vērtēšanas komisija apmeklēja Latgales pašvaldības – Rēzeknes pilsētu, Rēzeknes novadu un Preiļu novadu. 


 

 

Rēzeknes iedvesmojošās būves

Rēzeknes pilsēta

Iedzīvotāju skaits 31 531

Pilsēta Latgales sirdī pārsteidz ar divām unikālām būvēm – Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centru (ARPC) “Zeimuļs” un SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” jeb Latgales vēstniecību “Gors” (“Gars”). “Zeimuļs”, kura celtniecībā ieguldīti 6,8 milj. latu, šā gada 1. septembrī nosvinēja savu pirmo gadskārtu. Tikai gads, bet rēzekniešu, īpaši bērnu un jauniešu dzīve vairs nav iedomājama bez šīs arhitektūras pērles ar diviem slīpajiem, zemē iedurtu zīmuļu veida torņiem. Katra interesēm te atrodams kāds pulciņš vai nodarbības. Centra vadītāja Jevgēnija Kušča informē, ka šajā mācību gadā tiek īstenotas 83 interešu izglītības programmas, darbojas dažādas biedrības, notiek jauniešu pasākumi. “Zeimuļs” kļūstot arvien populārāks arī tūristu vidū kā interesants apskates objekts.

To pašu var sacīt par pasaules līmeņa akustisko koncertzāli “Gors”, kurp dodamies pa jauno promenādi – gājēju ielu paralēli Rēzeknes upei. Latgales vēstniecības “Gors” valdes locekle Diāna Zirniņa, izrādot iedvesmojošo ēku, saka: “Šī ir vieta, kas liek lepoties par paveikto pašiem latgaliešiem, kā arī ieinteresē un aizrauj citus – braukt ciemos, pētīt, baudīt te radīto.”

Vēstniecībā “Gors” atrodas divas akustiskās koncertzāles, no kurām viena piemērota kino demonstrējumiem, horeogrāfijas zāle, orķestra mēģinājumu telpa, mūzikas ierakstu veikals, dzimtsarakstu nodaļa, restorāns un telpas semināriem, eksperimentiem, orķestra, koru un deju kolektīvu mēģinājumiem.

“Pilsēta mainās, un iedzīvotāji novērtē to, kas izdarīts pēdējos gados,” norāda pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. Infrastruktūrā ieguldītais bijis iespējams, pateicoties gan pašvaldības budžeta, gan Eiropas Savienības fondu finansējumam. Bet labās pārmaiņas turpinās. Pašlaik Rēzeknes nomalē kādreizējo purvaino pļavu vietā top moderna un droši vien tikpat iedvesmojoša Olimpiskā centra būve, ko sportistu rīcībā nodos 2014. – 2015. gadā.

 

Būs jaunas darba vietas

Rēzeknes novads

Iedzīvotāju skaits 30 901

“Esam lielākā pašvaldība gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā, novadā apvienoti 25 pagasti,” stāsta Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, kad dodamies ceļā uz Dricānu pagastu. Dricānu vidusskola pēdējos gados īstenojusi vairākus lielus projektus, piesaistot ES finansējumu. Pērnruden ekspluatācijā nodota jaunuzceltā sporta zāle, kas izmaksāja gandrīz 700 tūkstošus latu un ir iespaidīgākais projekts pagasta vēsturē. Reizē ar sporta zāli Dricāni tikuši pie vienas jaunas darba vietas – apkopējai, un tas arī esot ieguvums, pārliecināta pagasta pārvaldniece Skaidrīte Melne. Par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) projekta naudu skolas telpās iekārtots bērnu dienas centrs, kur mazos bērnus, sākot no triju gadu vecuma, sestdienās pieskatīs auklīte, ļaujot vecākiem bez raizēm pastrādāt dārzā vai aizbraukt uz pilsētu. Auklīti algos pagasta pārvalde.

Dricānieši kopš 2011. gada iesaistījušies ekoskolu kustībā, mācās dzīvot saskaņā ar dabu, labiekārto skolas apkārtni un veido pārsteidzošas lietas no otrreizējām izejvielām. Piemēram, no vecajām skaņuplatēm tapuši interesanti augļu trauki, kas likti lietā, iekārtojot ābolu šķirņu izstādi. Skola gatavojas arī Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2015. gadā.

Direktore Sarmīte Mežule palepojas – tautas dejas dejo vairāk nekā 30% audzēkņu! Par to jāpateicas skolotājai Silvijai Boktai, kas vada deviņus deju kolektīvus – gan mācību iestādē, gan pagasta kultūras namā, lai gan pati ir piecu bērnu māmiņa. “Viņa ir mūsu zelta fonds,” uzsver direktore.

Bet uz jautājumu, kā visu iespējams apvienot, Silvija paskaidro – vīrs daudz palīdz. Būdams invalīds, pieskata bērnus un mājās sagaida ar siltām vakariņām.

Dricānu pagastā kādreizējā Pilcenes sākumskola par pašvaldības līdzekļiem pielāgota pansionāta vajadzībām un tagad ir Rēzeknes novada veco ļaužu pansionāta filiāle ar 28 vietām. Līdz ar pansionāta atvēršanu te būs 13 jaunas darba vietas. Gaigalavas pagastā iegriežamies ūdenstūrisma attīstības centrā “Bāka”, kas uzbūvēts Lubāna krastā, īstenojot ES projektus. “Bākas” administratore ir gados jaunā Liene Skrauča, kas ieguva šo darbu, izturot lielu konkursu. Viņa aicina ekskursantus nepabraukt garām, iegriezties apskatīt jauno skatu torni, te iekārtotās izstādes un Latgales podnieku darbus. Bet novada domes priekšsēdētājs M. Švarcs pastāsta, ka novadā iedibināta laba tradīcija – ik gadus novērtēt jauniešu grupu, parlamentu vai centru aktivitāti pagastos. Godalgoto vietu ieguvēji tiek pie vērtīgām balvām. Trešā vieta nopelna ekskursiju pa novadu, otrās vietas ieguvēji dodas uz Rīgu, iepazīst Saeimu, Ministru kabinetu, bet tie, kas kļuvuši par uzvarētājiem, pošas uz Briseli, pagājušajā gadā aktīvākie jaunieši apmeklēja ES institūcijas, iepazinās ar to darbību. “Tas ļoti motivē jauniešus,” uzsver M. Švarcs.

Piestājam arī Nautrēnu pagastā, apskatām vidusskolas neparasto novadpētniecības muzeju, tiekamies ar vidusskolas direktori, aizrautīgu visa latgaliskā kopēju Anitu Žogotu, bet dienas izskaņā – ar tautas lietišķās mākslas studijas “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” dalībnieku, keramiķi Pēteri Gailumu, lai redzētu, kā no parastas māla pikas top kārtējais Latgales pods.

 

Ar vecticībniekiem kopīgās “posidelkās”

Preiļu novads

Iedzīvotāju skaits 11 450

 

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs piedāvā apskatīt ekspozīciju “Mūžs, virpas apļots”, kas ir veltījums izcilajam keramikas vecmeistaram Polikarpam Čerņavskim (1923 – 1997) viņa deviņdesmitajā dzimšanas dienā. Tagad namā Talsu ielā 21, kur P. Čerņavskis aizvadījis mūža pēdējos gadus, izveidots muzejs. Tur atrodas viņa pirmā kājminamā koka virpa, viņa darinātie vāraunieki, medaunieki, pāroši, vāzes un svečturi. Savu augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni – meistars saņēmis gadu pirms nāves. Podnieka prasmi Polikarps nodevis arī savam dēlam Jāzepam Čerņavskim. Viņš ir tēva darba turpinātājs. Jāzeps gan pasmaida, jo patlaban strādājot par konditoru – cepot tortes, kliņģerus, pīrāgus, taču tēvam veltītajā muzejnamā iegriežas bieži, vada arī ekskursijas. Muzejā var iegādāties jaunākās paaudzes keramiķu darbus.

Te uzzinu, ka, virpojot vidēja izmēra piena podu, caur meistara rokām izslīd 300 metri māla. Vecmeistars savos raženākajos gados izdedzināja desmit vienpadsmit cepļus, bet katrā ceplī ap sešiem simtiem podu. Lai taptu tāds skaits podu, meistara plaukstas virpojot noglāstīja māla kilometrus, kas līdzvērtīgi Latvijas robežas garumam – 1836 km.

Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs par novada vērtību uzskata arī daudzās nevalstiskās organizācijas, kas veicina sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Pašvaldība tās atbalsta gan finansiāli, gan morāli. Preiļu novada Pensionāru biedrības vadītāja Irēna Timošenko savulaik devusies pieredzes apmaiņā pie vairākām senioru biedrībām citos novados. Pašvaldība tam atvēlējusi transportu. Par savu galveno uzdevumu I. Timošenko uzskata aizstāvēt senioru sociālās tiesības, gādāt par veco cilvēku dzīves kvalitāti. Tika izveidots dienas centrs, kas senioriem piedāvā interešu pulciņu nodarbības, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu – izmērīt asinsspiedienu, noteikt cukura un holesterīna līmeni asinīs. Medmāsiņas, kas pašas jau pensijā, šo darbu veic brīvprātīgi un bez maksas, dienā pieņemot līdz 15 – 17 cilvēkiem. 
Novadi2_Ruska_8

Aktīvi darbojas arī sabiedriskais centrs “Līči”, kura mājvieta ir atjaunotajā Preiļu pagasta kultūras namā. Šī organizācija rīko zemnieku un uzņēmēju balles, senioru vakarus, sporta svētkus, bērnu vasaras nometnes, sadarbojas ar vecticībnieku draudzi, tiekoties kopīgās “posidelkās”, tā viens par otru daudz ko uzzinot. Ivans Larionovs, vecticībnieku draudzes pārstāvis, apstiprina – visi kopā dzīvojam, strādājam, mums nav ko dalīt. Ne velti “Līču” devīze ir – visi kopā! Plašā kultūras nama zāle kā radīta arī jauniešu sportiskajām aktivitātēm. Divi puiši tā satrenējušies, ka braši nodemonstrē salto lēcienus uz priekšu un sāniem, bet meitenes un daži zēni rāpjas augšup pa speciālu sienu, ko var izmantot alpīnisma treniņiem.

A. Adamovičs: “Kādreiz šī Preiļu pagasta administratīvā ēka kopā ar kultūras namu bija neapdzīvota, te nekas nenotika. 2009. gadā, izmantojot valsts investīciju programmu, veicām renovāciju. Ēkas vienā pusē tagad ir kultūras nams, bet otrā –
novada krīzes centrs, mednieku un vecticībnieku biedrības, bibliotēka, kā arī istabiņas tiem cilvēkiem, kam ziemā savās mājās vieniem grūti. Te viņiem nodrošināta apkure, silts ūdens, bet ēdienu gatavo paši vai pasūta no virtuves. Tas viss par samērīgu maksu mēnesī.”

Bet ceļā uz Aizkalnes pagastu, braucot garām Raiņa Jasmuižas muzejam, novada domes priekšsēdētājs paskaidro: mēs labprāt muzeju ņemtu pašvaldības ziņā, vairāk par to gādātu un aktīvāk izmantotu. Sarunas ar Kultūras ministriju jau ievadītas.

 

Uzziņa

Konkursa “Eiropas gada pašvaldība 2013” otrajai kārtai izvirzītas 15 pašvaldības. Vērtēšanas laikā noteiks Eiropas Gada pašvaldību un laureātus četrās nominācijās – “Pašvaldība kultūrai”, “Pašvaldība integrācijai un iekļaušanai”, “Pašvaldība veselībai” un “Pašvaldība Eiropas Savienības vērtību popularizēšanai”. Labāko pašvaldību apbalvošana notiks 18. oktobrī.

Konkursu “Eiropas gada pašvaldība 2013” rīko Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar Latvijas plānošanas reģioniem, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

Konkursa mērķis ir veicināt pašvaldību atbalstu iedzīvotāju integrācijai, kultūrai, veselīga dzīvesveida popularizēšanai, kā arī Eiropas Savienības vērtību popularizēšanai un iedzīvotāju iesaistei starptautiskā sadarbībā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+